Klimata pārmaiņas: deputāti atbalsta lielāku mežu lomu CO2 mazināšanā

Deputāti arī uzskata, ka dalībvalstīm saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķiem un Parīzes klimata vienošanos būtu jānodrošina lielāka CO2 uzņemšanas jauda, lai 2030.gadā tā pārsniegtu izmešu apjomu.

“Kredīts” par papildu CO2 uzņemšanu

Ja absorbētais CO2 apjoms pirmo piecu gadu laikā būs lielāks nekā zemes izmantošanas rezultātā radītie izmeši, šo “pārpalikumu” varēs izmantot vēlāk, lai sasniegtu mērķus nākamo piecu gadu laikā.

Koksnes izstrādājumi - piemēram, būvmateriāli vai mēbeles - arī mazina CO2 apjomu, neļaujot atmosfērā nonākt ogļskābajai gāzei, ko koki uzņēmuši augšanas laikā. Iekļaujot noteikumos arī koksnes izstrādājumus, dalībvalstis tiks motivētas veicināt to lietošanu.

Dalībvalstis katru gadu ziņos par savu izmešu apjomu, tiecoties uz mērķi divos piecu gadu periodos - no 2021. līdz 2025. un no 2026. līdz 2030. - izlīdzināt izmešu un absorbētās CO2 apjomu. Nesasniedzot mērķi, attiecīgais iztrūkums tiktu kompensēts ar pieļaujamo izmešu samazinājumu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu.

Citāts

EP ziņotājs Norbert Lins (EPP, DE): “Ar šo regulu mēs stiprinām mežu lomu Parīzes klimata vienošanās īstenošanā. Ilgtspējīgai mežsaimniecībai ir galvenā nozīme. Šādi mēs gan mazinām klimata pārmaiņas, gan stiprinām mūsu bioekonomiku.”

Nākamie soļi

Ziņojums tika pieņemts ar 532 balsīm pret 144, 20 deputātiem atturoties. Tagad likumprojekts atgriezīsies Vides komitejā, un ES likumdevēji - EP un dalībvalstu ministri - varēs uzsākt sarunas, tiklīdz ministri jeb Padome būs apstiprinājusi savu pozīciju.

Fakti

Katras valsts sasniedzamais mērķis tiks noteikts, izmantojot “meža references līmeni” - aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumus apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā.

Izmešus, kurus valsts nevar kontrolēt (piemēram, mežu ugsungrēki), iespējams izslēgt no aprēķiniem.

Zemes izmantošana un mežsaimniecība iekļauj augsnes, koku, augu, biomasas un koksnes izmantošanu. Šī nozare var stiprināt klimata politiku, jo ne tika rada izmešus, bet nodrošina arī to absorbēšanu. ES meži absorbē gandrīz 10% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu.

Likumdošanas priekšlikums piedāvā mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītos un absorbētos siltumnīcefekta gāzu izmešus iekļaut līdz 2030. gadam sasniedzamo klimata un enerģētikas politikas mērķu bilancē.

EP Izpētes dienests: Land use under the EU 2030 climate and energy framework (angļu valodā)

Eiropas Komisijas faktu lapa: Proposal to integrate the land use sector into the EU 2030 Climate and Energy Framework (angļu valodā)

Audiovizuālie materiāli profesionāļiem

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu