Patlaban Eiropas Parlamentā ir 24 komitejas: 20 pastāvīgās, 2 apakškomitejas, 1 izmeklēšanas (Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (PANA) komiteja) un 1 īpaši izveidota komiteja, lai identificētu pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES. Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 12 no tām.
Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja |
Veikums: Veikusi Eiropas Savienības (ES) ārlietu un drošības politikas globālās stratēģijas īstenošanas pārskatu. Kā lielākās EP politiskās grupas (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)) viceprezidente piedalījusies stratēģijas rīcībpolitiku veidošanā. Atbalstījusi Eiropas līmeņa risinājumus aizsardzībai pret hibrīdapdraudējumiem un Kremļa propagandu. Piedalījusies sarunās par lauksaimniecības politiku pēc “Brexit” un samazinātā ES budžeta. Ieguvumi Latvijai: Lielāka drošība pret ārējiem draudiem. Lielāka Latvijas ietekme uz Eiropas līmeņa lēmumiem. Lielāka stabilitāte reģionā. Ierobežota negatīvā ietekme uz atbalstu lauksaimniekiem. |
Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja |
Veikums: Sagatavojis likumprojektus nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas ierobežošanai Eiropā. Aktīvi iestājies pret “Nord Stream 2” gāzesvada būvniecību Baltijas jūrā. Sagatavojis likumprojektus par ES elektrības tirgu nākotnē, kuri skar arī jautājumu par subsīdijām ražotājiem. Vadījis EPP frakcijas darbu "Volkswagen" izmešu skandāla izmeklēšanā. Ieguvumi Latvijai: Ierobežotas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas iespējas. Veicināta konkurence enerģētikā, lai nodrošinātu patērētājiem iespējami zemākas energoresursu cenas. Stiprināta ekonomikas konkurētspēja un godīga uzņēmējdarbības vide. Rasts kompromiss starp auto industrijas attīstību un gaisa kvalitāti Eiropas iedzīvotājiem. |
Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja |
Veikums: Iestājies par jaunu likumdošanas instrumentu stabilitātes un miera veicināšanai. Veicinājis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju. EP aktualizējis nepieciešamību risināt bezpilsonības problēmu ES. Kā EP-Baltkrievijas delegācijas vadītājs aktīvi iesaistījies vizītes Minskā organizēšanā. Ieguvumi Latvijai: Iespēja ES finansēt pretterorisma militārās un speciālo dienestu aktivitātes jaunattīstības valstīs. Atvieglota ceļošana, stiprinātas ES un Gruzijas diplomātiskās attiecības. Notikusi apvienotā LIBE un PETI diskusija par bezpilsonības problēmu. Stiprinātas ES un Baltkrievijas diplomātiskās attiecības. |
Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja |
Veikums: Panācis ES-Kanādas starptautiskā tirdzniecības nolīguma (CETA) pieņemšanu EP. Strādājis pie Dublinas III regulas noteikumu pārskatīšanas (pašlaik regula nosaka, kura ES valsts ir atbildīga par patvēruma meklētāju uzņemšanu). EP aktīvi paudis Latvijas viedokli Norvēģijā arestētā sniega krabju kuģa lietā. Kopā ar Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex II) strādājis pie ES drošības uzlabošanas. Ieguvumi Latvijai: Latvijas uzņēmēji var vienkāršāk iekļūt Kanādas tirgū. Aizstāvētas Latvijas intereses ES patvēruma politikas īstenošanā. Veicinājis ES institūciju iesaistīšanos Latvijas zvejnieku tiesību aizstāvībā. Stiprinātas Latvijas ārējās robežas. |
Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja |
Veikums: Strādājusi pie ES ikgadējā budžeta plānošanas. Virzījusi likumus patērētāju aizstāvībai attiecībā uz ikdienā plaši lietotiem finanšu pakalpojumiem. Stingri iestājusies pret ģeobloķēšanu jeb patērētāju diskriminēšanu pēc dzīvesvietas, iepērkoties internetā. Pieprasījusi līdzvērtīgu preču kvalitāti kā Austrumeiropā, tā Rietumeiropā. Ieguvumi Latvijai: Vairāk līdzekļu pētniecībai, studentu mobilitātei un transporta infrastruktūrai. Lielāka iedzīvotāju lemtspēja par banku un finanšu institūciju pakalpojumiem. Plašāka izvēle precēm un pakalpojumiem internetā, zemākas cenas to piegādei uz Latviju. Virzība uz vienlīdz augstas kvalitātes precēm un pakalpojumiem visā ES. |
Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON), īpaši izveidotā - Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (PANA) - komiteja |
Veikums: Strādājis pie digitālā vienotā tirgus izveides, īpaši saistībā ar auto vadīšanas tehnoloģijām. Strādājis pie EP pozīcijas dažādos starptautiskos aviācijas nolīgumos. Turpinājis cīņu pret jauno ES dalībvalstu pārvadātāju diskriminēšanu. Strādājis pie “Rail Baltica” projekta tālākās virzības. Ieguvumi Latvijai: Savienotu un automatizētu auto vadīšanas tehnoloģiju attīstība. Sadarbības sekmēšana gaisa pārvadājumu jomā, drošāka ceļošana, vairāk galamērķu. Labvēlīgāki nosacījumi pārvadātājiem ES vienotajā tirgū, pieņemamāka maksas ceļu politika. Projekta nepārtrauktības nodrošināšana, Latvijā bāzētā uzņēmuma “AB Rail” autoritātes stiprināšana. |
Tatjana Ždanoka, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja |
Veikums: Gatavojusi ziņojumu par darba un privātas dzīves līdzsvaram labvēlīgiem darba tirgus apstākļiem. Uzstājusi uz vienotas minimālo ienākumu aprēķināšanas shēmas ieviešanu ES. Strādājusi pie Eiropas Pieejamības akta. Strādājusi pie dokumentiem ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošanai ES. Ieguvumi Latvijai: Labāki nosacījumi ar bērna kopšanu saistītajiem atvaļinājumiem un pabalstiem. Virzība uz iedzīvotāju, īpaši sociāli vismazāk aizsargāto, labklājības uzlabošanu. Virzība uz visu preču un pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti. Risinājumi vairākām personu ar invaliditāti nodarbinātības, preču un pakalpojumu pieejamības problēmām. |
Avots: Latvijas eiroparlamentāriešu sniegtā informācija
*EP deputāte Iveta Grigule informāciju nesniedza
Likumdošanas process ES:
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis), kuras darbu 2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,
Tālr. + 371 26440185