Stājas spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ziņa publicēta 21.09.2017

Ceturtdien, 21. septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ( CETA) starp ES un Kanādu.

Paužot gandarījumu par šo nozīmīgo pagrieziena punktu ES tirdzniecības politikā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Šis nolīgums atspoguļo to, kādu mēs vēlamies redzēt mūsu tirdzniecības politiku — kā izaugsmes instrumentu, kas dod labumu Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī līdzekli, kas ļautu projicēt mūsu vērtības, izmantot globalizācijas sniegtās iespējas un definēt noteikumus starptautiskās tirdzniecības jomā.Šis tirdzniecības nolīgums ir padziļināti izskatīts valstu parlamentos – tas atspoguļo pilsoņu lielo interesi par tirdzniecības politiku. Intensīvā viedokļu apmaiņa par CETA visā šajā procesā apliecina Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko raksturu, un es ceru, ka dalībvalstis veiks iekļaujošas un vispusīgas diskusijas saistībā ar pašreizējiem nolīguma ratifikācijas procesiem dalībvalstīs. Tagad ir īstais laiks mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem gūt maksimālu labumu no šīs iespējas, un šobrīd ikviens var redzēt, kā mūsu tirdzniecības politika var sniegt konkrētus ieguvumus visiem”.

Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma sacīja: “Mūsu eksportētāju situācija drīz mainīsies. Provizoriska stāšanās spēkā ļauj ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem nekavējoties sākt izmantot šā nolīguma sniegtās priekšrocības. Potenciāls stimulēt ekonomikas izaugsmi un radīt darbvietas raida pozitīvu signālu globālajai ekonomikai.CETA ir moderns un progresīvs nolīgums, kas uzsver mūsu apņemšanos atbalstīt brīvu un godīgu tirdzniecību, kuras pamatā ir vērtības.Tas mums palīdz ietekmēt globalizāciju un noteikumus, kas reglamentē pasaules tirdzniecību. Turklāt CETA uzsver mūsu stingro apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību un aizsargā mūsu valdību spēju reglamentēt sabiedrības interesēs.Šis nolīgums arī būtiski nostiprina mūsu attiecības ar Kanādu, kas ir stratēģiska partnere un sabiedrotā, ar kuru mums ir dziļas vēsturiskas un kultūras saiknes.”

CETA provizoriski stāsies spēkā 21. septembrī – pēc ES dalībvalstu apstiprinājuma, kas tika pausts Padomē, un Eiropas Parlamenta apstiprinājuma.

Tomēr pilnībā un galīgi tas stāsies spēkā tikai tad, kad visas ES dalībvalstis būs šo nolīgumu ratificējušas. Komisija sadarbosies ar ES dalībvalstīm un Kanādu, lai nodrošinātu tā raitu un efektīvu īstenošanu.

Ko CETA panāk

CETA paver jaunas iespējas visu lielumu ES uzņēmumiem eksportēt uz Kanādu. Tas ļaus ES uzņēmumiem ietaupīt 590 miljonus eiro gadā — summu, ko tie maksā muitas nodevās par preču eksportu uz Kanādu. Sākot no 21. septembra, ar CETA tiek atcelti nodokļi 98 % ražojumu (tarifu pozīciju), ar kuriem ES tirgojas ar Kanādu. Turklāt tas nodrošina ES uzņēmumiem vislabāko piekļuvi Kanādas publiskā iepirkuma tirgum, kāda jelkad ir piedāvāta uzņēmumiem ārpus Kanādas, ne tikai federālā līmenī, bet arī provinču un pašvaldību līmenī.

It īpaši nolīgums sniegs priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, kuri vismazāk var atļauties augstās birokrātiskās izmaksas, ko ietver eksports uz Kanādu. Mazie uzņēmumi varēs ietaupīt laiku un naudu, piemēram, tādēļ, ka vairs nebūs ražojumu dubulto pārbaužu prasību, laikietilpīgu muitas procedūru un dārgu juridisko izmaksu. Dalībvalstu iestādes, kuras nodarbojas ar eksporta veicināšanu, ir gatavas palīdzēt uzņēmumiem sākt eksportu pāri Atlantijas okeānam, palielināt pašreizējo tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus.

CETA radīs jaunas iespējas Eiropas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, vienlaikus pilnībā aizsargājot ES jutīgās nozares. Ierobežotā un piemērotā veidā ES ir vēl vairāk atvērusi savu tirgu atsevišķiem konkurējošiem Kanādas izcelsmes ražojumiem, vienlaikus svarīgiem Eiropas eksporta produktiem nodrošinot labāku piekļuvi Kanādas tirgum. Šādi produkti ir, piemēram, siers, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, augļi un dārzeņi, pārstrādes produkti. Ar CETA Kanādā tiks arī aizsargātas 143 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – augstas kvalitātes reģionālie pārtikas produkti un dzērieni.

Arī 500 miljoni ES patērētāju gūs labumu no CETA. Nolīgums vairos izvēles iespējas, vienlaikus nostiprinot Eiropas standartus, jo ES tirgū varēs ienākt tikai preces un pakalpojumi, kas pilnībā atbilst visiem ES noteikumiem. CETAnemainīs to, kādā veidā ES tiek reglamentēts pārtikas nekaitīgums, tostarp ģenētiski modificētie produkti vai aizliegums attiecībā uz liellopu gaļu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni.

Turklāt nolīgums nodrošinās lielāku juridisko noteiktību tautsaimniecības nozarēs pakalpojumu jomā, uzņēmumu darbinieku lielāku mobilitāti, kā arī regulējumu, kas ļaus savstarpēji atzīt profesionālās kvalifikācijas, sākot ar arhitektu un beidzot ar celtņa operatoru.

Turklāt ES dalībvalstis arī turpmāk varēs pēc saviem ieskatiem organizēt sabiedriskos pakalpojumus. Kopīgā interpretējošā instrumentā, kuram būs juridisks spēks, ir sīkāk precizēti šie un citi jautājumi. Tajā skaidri un nepārprotami ir izklāstīts, par ko Kanāda un ES ir vienojušās vairākos CETA pantos.

Procedūra un turpmākie pasākumi

ES un Kanāda parakstīja CETA 2016. gada 30. oktobrī – pēc tam, kad ES dalībvalstis to bija apstiprinājušas Padomē. Arī Eiropas Parlaments 15. februārī deva savu piekrišanu. Kanādas puse ratificēja CETA 2017. gada 16. maijā. Tiklīdz Kanāda pieņēma visus vajadzīgos īstenošanas noteikumus, tas pavēra ceļu provizoriskai piemērošanai.

CETA tiks pilnībā īstenots, kad visas ES dalībvalstis to ratificēs saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. KadCETA pilnībā stāsies spēkā, jauna un uzlabota ieguldījumu tiesu sistēma aizstās pašreizējo ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) mehānismu, kas ir iekļauts daudzos divpusējos tirdzniecības nolīgumos, kurus agrāk noslēgušas ES dalībvalstu valdības. Jaunais mehānisms būs pārredzams, un tā pamatā nebūs ad hoc tiesas.

Konteksts

Es un Kanādas attiecību satvars ir izklāstīts stratēģiskās partnerības nolīgumā, kas nodrošina ciešākas sadarbības iespēju kopīgu interešu un atbildības stratēģiskajās jomās, piemēram, ārpolitikas, klimata un drošības politikas jomā. Stratēģiskās partnerības nolīgumu provizoriski piemēro no 2017. gada 1. aprīļa, un kopā ar CETA tas ļauj vēl vairāk padziļināt ES un Kanādas attiecības.

Ir pierādījies, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumi veicina izaugsmi un nodarbinātību. Viens no piemēriem ir ES un Dienvidkorejas tirdzniecības nolīgums. Kopš tā stāšanās spēkā 2011. gadā ES eksports uz Dienvidkoreju ir palielinājies par vairāk nekā 55 %, dažu lauksaimniecības produktu eksports ir pieaudzis par 70 %, ES vieglo automašīnu pārdošanas apjoms Dienvidkorejā ir trīskāršojies un tirdzniecības deficīts ir pārvērsts par pārpalikumu. Arī šo nolīgumu pēc ES līmeņa ratifikācijas vairākus gadus piemēroja provizoriski, gaidot tā ratifikāciju visās ES dalībvalstīs.

No eksporta Eiropā ir atkarīgs 31 miljons darbvietu. Vidēji katrs eksporta vērtības miljards eiro atbalsta 14 000 darbvietas ES.

Papildu informācija

Faktu lapa: CETA pārskats

Faktu lapa: Globalizācijas veidošana

Faktu lapa: ES intereses — 6 garantijas

Faktu lapa: Ilgtspējīga attīstība

Brošūra: CETA sniegtās priekšrocības

Uzņēmumiem paredzēta rokasgrāmata par CETA

Faktu lapa: Ieguvumi lauksaimniecībai

CETA ietekme uz Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju,Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu,