Komisija aicina līdz 2018. gadam pabeigt visas banku savienības daļas

Banku savienības izveide ir jāpabeidz, lai tā spētu īstenot visu savu potenciālu un padarītu ekonomisko un monetāro savienību (EMS) stabilāku un noturīgāku pret satricinājumiem, vienlaikus ierobežojot vajadzību pēc publiskā sektora riska dalīšanas. Tas nāk par labu visam vienotajam tirgum. Balstoties uz jau panākto ievērojamo progresu, Komisija šodien publicē paziņojumu, kurā izklāstīts vērienīgs, bet reāls veids, kā nodrošināt vienošanos par visiem neatrisinātajiem banku savienības elementiem, pamatojoties uz Padomes esošajām saistībām. Tas notiek iekļaujošā formātā pirms decembra Eirosamita, kurā banku savienības izveides pabeigšana būs daļa no diskusijām par ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku padziļināšanu. Pabeigta banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību veicinās stabilas un integrētas finanšu sistēmas darbību Eiropas Savienībā.

Savā runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers atkārtoti uzsvēra, ka banku savienība var funkcionēt tikai tad, ja riska mazināšana un riska dalīšana notiek saistīti. Komisija jau ir ierosinājusi pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu risku un uzlabotu riska pārvaldību bankās.Pagājušajā novembrī Komisija jau iesniedza vispusīgu riska samazināšanas pasākumu kopumu ar izmaiņām banku jomas tiesību aktos. Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis panākt ātru progresu. Kaut arī tiek atzīta pašreizējā tendence ienākumus nenesošu aizdevumu līmenim mazināties, Komisija ierosina jaunus pasākumus, lai samazinātu ienākumus nenesošus aizdevumus un palīdzētu bankām diversificēt to ieguldījumus valsts obligācijās. Riska dalīšanas jomā Komisija izklāsta dažus ierosinājumus, lai sekmētu progresu Eiropas Parlamentā un Padomē attiecībā uz pasākumiem, kas veicami saistībā ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), kas garantē iedzīvotāju noguldījumus banku savienībā centrālā līmenī un ir vitāli svarīgs, trūkstošs banku savienības elements. Paziņojumā arī ieskicēti steidzami pasākumi, kas veicami attiecībā uz pēdējās iespējas kopīgu fiskālo atbalstu, ko dalībvalstis apņēmās īstenot jau 2013. gadā, nodrošinot sistēmas stabilitāti un to, ka vienotajam noregulējuma fondam ir pietiekami daudz resursu pat gadījumā, ja vienlaicīgi notiek vairāku lielu

banku noregulējums.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Pabeigta banku savienība ir vitāli svarīga ekonomiskās un monetārās savienības nākotnei, kā arī finanšu sistēmai, kas atbalsta nodarbinātību un izaugsmi. Mēs vēlamies panākt tādu banku nozari, kas absorbē krīzes un dala riskus, izmantojot privātus kanālus, tādējādi nodrošinot, ka nodokļu maksātājiem nav jāmaksā pirmajiem. Šodien mēs iepazīstinām ar pragmatiskām idejām ar mērķi paralēli virzīties uz priekšu riska dalīšanas un riska mazināšanas jomā. Mēs ceram, ka tās būs noderīgs materiāls pārdomām ES likumdevējiem, lai līdz 2018. gadam panāktu vienprātību par atlikušajiem pasākumiem.”

Komisija šodien aicina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pieņemt tās priekšlikumus samazināt riskus un stiprināt ES banku noturību. Komisija nāca klajā ar šo visaptverošo reformu kopumu 2016. gada novembrī. Priekšlikumi ietver to noteikumu atlikušos elementus, par kuriem vienošanās tika panākta Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BCBS) un Finanšu stabilitātes padomē (FSB). To mērķis ir pabeigt pēckrīzes reglamentācijas darbu, nodrošinot, ka noteikumi novērš atlikušās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti. Tajā pašā laikā reforma ļaus bankām turpināt finansēt reālo ekonomiku.

Visiem noguldītājiem banku savienībā būtu jāsaņem vienāda līmeņa aizsardzība neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lai atvieglotu vienotas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) izveidošanu un stimulētu progresu notiekošajās sarunās, Komisija tagad ierosina dažus iespējamus pasākumus attiecībā uz ENAS posmiem un grafiku. Ar ierosinātajām idejām tiek mēģināts novērst atšķirīgos viedokļus un bažas, kas izskanējušas Eiropas Parlamentā un Padomē. Proti, šodien publiskotajā paziņojumā ierosināts apspriest ENAS pakāpeniskāku ieviešanu salīdzinājumā ar 2015. gada novembra sākotnējo priekšlikumu. Būtu tikai divi posmi: ierobežotāks pārapdrošināšanas

posms un tad kopapdrošināšana. Tomēr pāriešana uz šo otro posmu būs atkarīga no progresa, kas panākts risku samazināšanā. Pārapdrošināšanas posmā ENAS nodrošinātu tikai likviditātes segumu valstu noguldījumu garantiju sistēmām (NGS). Tas nozīmē, ka tā uz laiku sniegtu līdzekļus, lai nodrošinātu pilnīgas izmaksas gadījumā, ja banka nonākusi krīzes situācijā, bet valstu NGS šis atbalsts būtu jāatmaksā, nodrošinot, ka visi zaudējumi tiek arī turpmāk segti valsts līmenī. Kopapdrošināšanas posmā ENAS arī arvien vairāk segtu zaudējumus.

Kad tika izveidots vienotais noregulējuma mehānisms, dalībvalstis vienojās par kopēja atbalsta nozīmību vienotajam noregulējuma fondam nolūkā aizsargāt finanšu stabilitāti. Tas paredzēts tam, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad privātie ieguldītāji ir seguši zaudējumus ar iekšējas rekapitalizācijas palīdzību, fondam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai īstenotu lielas bankas noregulējumu vai ātrā secībā notiekošu vairāku banku noregulējumus. Visas izmaksas tiks atgūtas no banku nozares tā, lai vidējā termiņā tiktu nodrošināta fiskālā neitralitāte. Komisijas Pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu kredītlīnija no Eiropas Stabilizācijas mehānisma tika norādīta kā visefektīvākais risinājums. Šī darba plūsma būs skaidri jāformulē, izmantojot Komisijas topošo priekšlikumu kopumu attiecībā uz Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kas ietvers priekšlikumu pārveidot Eiropas Stabilizācijas mehānismu Eiropas Monetārajā fondā Savienības tiesību ietvaros. Šajā kontekstā arī būs svarīgi nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu, kas ļaus ātri izvērst atbalsta pasākumus pēdējās iespējas situācijās.

Ienākumus nenesošo aizdevumu samazināšana Komisija jau strādā pie vispusīga pasākumu kopuma ar mērķi samazināt pašreizējo ienākumus nenesošo aizdevumu līmeni un novērst to uzkrāšanos nākotnē saskaņā ar vienošanos Padomē

2017. gada 11. jūlijā. Šajā kopumā, kuru paredzēts pieņemt 2018. gada pavasarī, ietilps:

- plāns valsts aktīvu pārvaldības sabiedrībām;

- likumdošanas pasākumi, lai vēl vairāk attīstītu sekundāros tirgus ienākumus nenesošiem aizdevumiem un uzlabotu kreditoru spēju atgūt vērtību no nodrošinātiem aizdevumiem;

- ziņojums, kurā izpētīta iespēja sagatavot likumdošanas priekšlikumu, ar ko ievieš tiesību aktos paredzētus prudenciālus atbalsta pasākumus pret nepietiekamu rezervju nodrošināšanu jauniem ienākumus nenesošiem aizdevumiem, un

- veids, kā Eiropā turpmāk sekmēt pārredzamību attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

Turklāt pārskata ziņojumā par vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), kas arī tiek publicēts šodien un kurā tiek sniegts kopumā pozitīvs vērtējums par VUM darbības pirmajiem gadiem, Komisija precizē uzraudzītāja pilnvaras pārraudzības vajadzībām koriģēt banku uzkrājumu līmeni attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

Lai rastu pragmatiskus risinājumus ar mērķi samazināt banku un valdību mijiedarbības loku, Komisija atgādina par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas notiekošo darbu ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) jomā. Komisija izskatīs šā darba rezultātus nolūkā 2018. gadā izvirzīt priekšlikumu, kas ļautu attīstīt SBBS. SBBS varētu palīdzēt bankām diversificēt to valsts obligāciju turējumus. Tie arī varētu būt jauns augstas kvalitātes nodrošinājuma avots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos.

Kā minēts kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatā, Komisija 2017. gada decembrī arī ierosinās lielus investīciju uzņēmumus, kas veic banku darbībai līdzīgas darbības, uzskatīt par kredītiestādēm un piemērot tiem banku uzraudzību. Banku savienībā šos uzņēmumus uzraudzītu vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, tostarp tos uzraudzītu Eiropas Centrālā banka. Tas nodrošinās, ka prudenciālos noteikumus piemēro konsekventi un gan lieliem investīciju  uzņēmumiem, gan kredītiestādēm piemēro vienādus augsta līmeņa uzraudzības standartus.

Komisija 2012. gadā ierosināja izveidot banku savienību, kas nodrošinātu stabilāku pamatu banku nozarei un atjaunotu uzticību eiro. Banku savienība ir balstīta uz stingrākām prudenciālajām prasībām bankām. To veido banku uzraudzība, noteikumi maksātnespējīgu banku pārvaldībai, kā arī uzlabota noguldītāju aizsardzība. Pirmie divi pīlāri tika īstenoti, izveidojot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Taču vienota sistēma noguldījumu aizsardzībai vēl nav izveidota. Komisija 2015. gada novembrī iesniedza priekšlikumu par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS).

Banku savienība varēs īstenot visu savu potenciālu un nodrošināt visus vajadzīgos rīkus krīžu risināšanai nākotnē, ja būs pilnībā ieviesti visi tās elementi. 2015. gada Piecu priekšsēdētāju ziņojumā un Pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu jau tika pausts aicinājums līdz 2019. gada beigām pabeigt banku savienības izveidi. Nodomu vēstulē, kas sekoja priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runai par stāvokli Savienībā, aicināts līdz 2018. gadam pabeigt visu banku savienības aspektu izveidi.

Kontakti presei:

Vanessa MOCK (+32 2 295 61 94)

Letizia LUPINI (+32 2 295 19 58)

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts