Deputāti aicina mazināt cietumu pārpildītību, lai novērstu radikalizāciju

Dalībvalstīm būtu jāuzlabo apstākļi cietumos, lai tā saudzētu ieslodzīto un personāla veselību, veicinātu rehabilitāciju un mazinātu radikalizācijas risku, deputāti norāda ceturtdien apstiprināta rezolūcijā. Lai novērstu radikalizāciju, deputāti rosina apmācīt cietuma personālu, uzlabot izlūkošanu ieslodzījuma vietās un atbalstīt starpreliģiju dialogu un psiholoģisko aprūpi.

Deputāti uzskata, ka ieslodzījumam, jo īpaši pirmstiesas apcietinājumam, būtu jākalpo kā ārkārtas pasākumam likumā noteiktajos gadījumos. Aizturēšana ir īpaši nepiemērota, piemēram, nepilngadīgajiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm un personām, kas cieš no nopietniem garīgiem vai psihiskiem traucējumiem vai invaliditātes.

Alternatīvas ieslodzījumam

Notiesātajiem, kuri nerada nopietnu apdraudējumu sabiedrībai, deputāti aicina piemērot citus sodus – mājas arestu, sabiedrisko darbu vai elektronisko uzraudzību.

Deputāti aicina dalībvalstis atvēlēt pietiekamus līdzekļus cietumu atjaunošanai un modernizācijai, pielāgot ieslodzījuma noteikumus ieslodzītajiem atkarībā no viņu bīstamības, kā arī nodrošināt sabalansētu aktivitāšu programmu un iespēju uzturēties ārpus kameras. Tāpat viņi norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu vajadzībām ieslodzījuma vietās, sevišķi grūtniecības laikā un pēc dzemdībām.

Deputāti arī brīdina, ka aizvien izplatītākā cietumu privatizācija var pasliktināt ieslodzījuma apstākļus un pamattiesību ievērošanu. Viņi norāda uz cietumā izdarīto pašnāvību lielo skaitu un nosoda vairākās dalībvalstīs izmantoto ieslodzīto izkliedēšanas sistēmu (soda izciešanu tālu no dzīvesvietas), kas, deputātuprāt, ir papildu sods ieslodzīto ģimenēm.

Rezolūcija tika apstiprināta ar 474 balsīm pret 109, 34 deputātiem atturoties.

Citāts

EP ziņotāja Joëlle Bergeron (EFDD, Francija) sacīja: “Vairumā ES valstu pilsoniskā sabiedrība ir novērsusies no cietumiem, un tie lielākoties ir veci un pārpildīti. Ir laiks padarīt soda izciešanu cilvēcīgāku, aizliedzot pārāk lielus cietumus, veicinot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu piemērošanu un pielāgojot cietumus ieslodzīto profilam. Tā kā šī ir valstu atbildība, ES institūcijām būtu jāsniedz norādījumi cilvēcīgāku cietumu izveidē.”

Fakti

2014. gadā Eiropas cietumos atradās vairāk nekā pusmiljons cilvēku – gan tādi, kas izcieš sodu, gan tādi, kas vēl tikai gaida tiesu (pēdējo saskaņā ar Eurostat informāciju bija 20%).

Saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku, kas sniedz ziņas par visu Eiropu, ne tikai ES, 2015. gadā ieslodzīto skaits Eiropas cietumos samazinājās par 6,8% (salīdzinot ar 2014. gadu). Pārpildīti cietumi joprojām tika uzskatīta par problēmu 15 valstīs.

Papildu informācija

Procedūras dokumentācija

http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=&reference=2015/2062%28INI%29

Pieņemtais teksts tiks publicēts šeit

http://www.europarl.europa.eu/plenary/lv/texts-adopted.html

EP pētījums: Prison conditions in the Member States: selected European standards and best practices (angļu valodā, 2017. gada janvāris)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2017/583113/IPOL_BRI%282017%29583113_EN.pdf

Plašākai informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu