Endokrīno disruptoru identificēšana: Eiropas Parlaments noraida izņēmuma statusu atsevišķiem pesticīdiem

Īsumā:

• Deputāti bloķē Eiropas Komisijas priekšlikumu disruptoru identificēšanas kritēriju noteikšanai;
• Neatbalsta izņēmuma statusu vielām, kuru mērķis ir endokrīnās sistēmas darbības traucēšana;
• Eiropas Komisijai būs nekavējoties jāizstrādā jauns priekšlikums.

EP deputāti uzskata, ka Eiropas Komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras, piedāvājot no identificēšanas kritērijiem izslēgt vielas, kas izstrādātas ar mērķi kaitēt organisma (piemēram, dažādu kaitēkļu) endokrīnajai sistēmai.

Nākamie soļi: EP deputātu Jytte Guteland un Bas Eickhout piedāvātais iebildums tika apstiprināts ar 389 balsīm pret 235, 70 deputātiem atturoties. Tā tika nodrošināts absolūtais vairākums, kas nepieciešamas Eiropas Komisijas priekšlikuma bloķēšanai. Tagad Eiropas Komisijai būs jāizstrādā jauns priekšlikums, ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli.

Fakti: Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem endokrīni disruptīva pesticīdu un biocīdu ietekme pieļaujama tikai attiecībā uz mērķa organismiem. Lai šos noteikumus pielietotu praksē, ES nepieciešami zinātniski kritēriji endokrīno disruptoru noteikšanai.

Eiropas Komisijas priekšlikums attiecās uz zinātniskajiem kritērijiem endokrīno disruptoru noteikšanai ķīmiskās vielās. Šādu kritēriju noteikšana ir pirmais solis, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību.

ES Tiesa 2015. gada decembrī lēma, ka Eiropas Komisija pārkāpusi ES likumus, 2013. gada nogalē nepubliskojot dirsputoru noteikšanas kritērijus. EP deputāti vairākkārt aicinājuši ES vērsties pret šādu vielu izplatību.

ANO Vides programas un Pasaules veselības organizācijas ziņojumā vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, ir nosauktas par “pasaules mēroga apdraudējumu”. Tajā cita starpā norādīts uz to, ka cilvēkiem ļoti daudzos gadījumos ir endokrīnās sistēmas darbības traucējumi un to skaits palielinās, kā arī novērota ietekme uz savvaļas dzīvnieku endokrīno sistēmu. Ziņojumā norādīts uz pierādījumiem tam, ka endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas vielas nelabvēlīgi ietekmē reproduktīvo sistēmu (neauglība, vēzis, deformācijas) un ka šīs ķīmiskās vielas ietekmē vairogdziedzera un smadzeņu darbību, kā arī aptaukošanos, vielmaiņu, insulīna un glikozes homeostāzi.

Papildu informācija

EP Izpētes dienests: Vienošanās par kritērijiem endokrīno disruptoru noteikšanai (angļu valodā)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2017/608635/EPRS_ATA(2017)608635_EN.pdf

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu