EP deputāti aicina stiprināt cīņu ar kiberuzbrukumiem un seksuālu izmantošanu tiešsaistē

Ziņa publicēta 06.10.2017
ES jāiegulda vairāk līdzekļu kiberdrošībā, lai novērstu uzbrukumus būtiskai infrastruktūrai un mēģinājumus destabilizēt sabiedrību.

Īsumā:

  • ES jādara vairāk, lai novērstu uzbrukumus būtiskai infrastruktūrai un iejaukšanos demokrātiskos procesos;
  • nepieciešams vairāk resursu un sadarbības, cīnoties ar seksuālu izmantošanu tiešsaistē;
  • 80% Eiropas uzņēmumu ir piedzīvojuši vismaz vienu ar kiberdrošību saistītu starpgadījumu.

Ņemot vērā kibernoziegumu pārrobežu raksturu, ir svarīgi veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju, tiesu iestādēm un kibernoziedzības jomas ekspertiem, lai veiktu efektīvu izmeklēšanu kibertelpā un iegūtu elektroniskus pierādījumus, teikts otrdien apstiprinātajā rezolūcijā.

Deputāti pauž nožēlu, ka piesardzības pasākumi, kuri būtu jāievēro gan individuāliem lietotājiem, gan publiskām iestādēm un uzņēmumiem, kopumā ir nepiemēroti galvenokārt zināšanu un resursu trūkuma dēļ.

Deputāti norāda, ka ES iestādes, valstu valdības un parlamenti, uzņēmumi un tīkli ir neaizsargāti pret uzbrukumiem, ko, izmantojot sarežģītas programmatūras, veic lielas noziedzīgas organizācijas, teroristi vai valstu atbalstītas grupas.

Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti iesaka --->

  • sekmēt informācijas apmaiņu ar Eurojust, Eiropola un ENISA starpniecību;
  • piešķirt Eurojust un Eiropolam “pienācīgus resursus”, lai uzlabotu cietušo personu identificēšanu, apkarotu organizētus seksuālo varmāku tīklus un paātrinātu ar bērnu ļaunprātīgu izmantošanu saistītu un tiešsaistē un bezsaistē esošu materiālu atklāšanu;
  • nodrošināt, ka nelegāls saturs tiešsaistē tiek nekavējoties dzēsts likumā noteiktajā kārtībā, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, tam tiek liegta piekļuve no ES teritorijas;
  • palielināt ieguldījumus izglītībā, lai mazinātu kvalificētu IKT profesionāļu trūkumu;
  • veicināt praktiskus drošības pasākumus, piemēram, šifrēšanu vai citas drošības un privātuma aizsardzību uzlabošanas tehnoloģijas un anonimizācijas līdzekļus;
  • palielināt ES līdzekļu ieguldījumu brīvās un atklātā pirmkoda programmatūras pētniecībā nolūkā uzlabot IT drošību;
  • īstenot kampaņas, lai informētu bērnus un citus lietotājus par drošību tiešsaistē;
  • izveidot centrus, kam ziņot par kiberdrošības incidentiem, un veidot datu bāzes, kurās apkopota informācija par kibernoziedzību;
  • nodrošināt, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir piekļuve attiecīgai informācijai, piemēram, ziņām par noteiktas IP adreses lietotāju;
  • dalībvalstīm sadarboties ar IKT drošības kopienu un iesaistīties tā dēvēto labdabīgo hakeru darbību veicināšanā un ziņošanā par nelikumīgu saturu, piemēram, materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem;
  • Eiropas Komisijai ierosināt Eiropas tiesisko regulējumu elektroniskajiem pierādījumiem, tostarp saskaņotus noteikumus, lai noteiktu pakalpojumu sniedzēja statusu (vietējs vai ārvalstu).

Rezolūcija tika apstiprināta ar 603 balsīm pret 27, 39 deputātiem atturoties.

Citāts

EP ziņotāja Elissavet Vozemberg-Vrionidi (EPP, GR) sacīja: “Cīņa ar kibernoziedzību nav viegls uzdevums. Noziedznieki bieži ir ātrāki par mums. Mums jākoncentrējas uz noziegumu novēršanu, datu apmaiņu, iesaistīto iestāžu dalīšanos pieredzē un pierādījumu iegūšanu, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības.”

Fakti

Aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu ir piedzīvojuši vismaz vienu ar kiberdrošību saistītu starpgadījumu, taču daudzi no tiem netiek reģistrēti, un par tiem netiek ziņots. Kaut gan visbiežāk izplatītie uzbrukumi joprojām saistīti ar ļaunprogrammatūras izmantošanu, aizvien izplatītāki kļūst uzbrukumi rūpnieciskajām kontroles sistēmām un tīkliem. Piemēram, izspiedējvīrusa “WannaCry” uzbrukums 2017. gada maijā skāra tūkstošiem datoru gandrīz 100 valstīs un virkni organizāciju, arī Apvienotās Karalistes Valsts veselības aprūpes dienestu.

Papildu informācija

Procedūras dokumentācija

http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2017%2f2068%28INI%29

Audiovizuālie materiāli

http://audiovisual.europarl.europa.eu/default.aspx

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu