Īsumā:
Ņemot vērā kibernoziegumu pārrobežu raksturu, ir svarīgi veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju, tiesu iestādēm un kibernoziedzības jomas ekspertiem, lai veiktu efektīvu izmeklēšanu kibertelpā un iegūtu elektroniskus pierādījumus, teikts otrdien apstiprinātajā rezolūcijā.
Deputāti pauž nožēlu, ka piesardzības pasākumi, kuri būtu jāievēro gan individuāliem lietotājiem, gan publiskām iestādēm un uzņēmumiem, kopumā ir nepiemēroti galvenokārt zināšanu un resursu trūkuma dēļ.
Deputāti norāda, ka ES iestādes, valstu valdības un parlamenti, uzņēmumi un tīkli ir neaizsargāti pret uzbrukumiem, ko, izmantojot sarežģītas programmatūras, veic lielas noziedzīgas organizācijas, teroristi vai valstu atbalstītas grupas.
Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti iesaka --->
Rezolūcija tika apstiprināta ar 603 balsīm pret 27, 39 deputātiem atturoties.
Citāts
EP ziņotāja Elissavet Vozemberg-Vrionidi (EPP, GR) sacīja: “Cīņa ar kibernoziedzību nav viegls uzdevums. Noziedznieki bieži ir ātrāki par mums. Mums jākoncentrējas uz noziegumu novēršanu, datu apmaiņu, iesaistīto iestāžu dalīšanos pieredzē un pierādījumu iegūšanu, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības.”
Fakti
Aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu ir piedzīvojuši vismaz vienu ar kiberdrošību saistītu starpgadījumu, taču daudzi no tiem netiek reģistrēti, un par tiem netiek ziņots. Kaut gan visbiežāk izplatītie uzbrukumi joprojām saistīti ar ļaunprogrammatūras izmantošanu, aizvien izplatītāki kļūst uzbrukumi rūpnieciskajām kontroles sistēmām un tīkliem. Piemēram, izspiedējvīrusa “WannaCry” uzbrukums 2017. gada maijā skāra tūkstošiem datoru gandrīz 100 valstīs un virkni organizāciju, arī Apvienotās Karalistes Valsts veselības aprūpes dienestu.
Papildu informācija
Procedūras dokumentācija
http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2017%2f2068%28INI%29
Audiovizuālie materiāli
http://audiovisual.europarl.europa.eu/default.aspx
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā
Tālr.: + 371 26440185