Izglītība un apmācība Eiropā: nevienlīdzība joprojām ir problēma

Komisijas 2017. gada Izglītības un apmācības pārskats liecina, ka valstu izglītības sistēmas kļūst iekļaujošākas un efektīvākas. Tomēr tas arī apliecina, ka skolēnu izglītības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no viņu sociālekonomiskā stāvokļa.

Eiropas Komisija palīdz dalībvalstīm nodrošināt, ka to izglītības sistēmas ir rezultatīvas, un šo datu apkopošana ik gadu publicētajā Izglītības un apmācības pārskatā ir svarīga šā darba sastāvdaļa. No jaunākā izdevuma izriet, ka dalībvalstis veiksmīgi virzās uz priekšu, lai sasniegtu lielāko daļu no ES pamatmērķiem izglītības reformēšanā un modernizēšanā, tomēr ir nepieciešami lielāki centieni, lai izglītībā panāktu vienlīdzību.

ES izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs uzsver: “Nevienlīdzība joprojām pārāk daudziem Eiropas iedzīvotājiem liedz izmantot labākās iespējas dzīvē. Tā apdraud arī sociālo kohēziju, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un labklājību. Turklāt bieži vien mūsu izglītības sistēmas veicina nevienlīdzību, piemēram, ja tās neiesaista iedzīvotājus no trūcīgākām ģimenēm vai ja vecāku sociālais stāvoklis nosaka panākumus izglītībā, tādējādi no paaudzes paaudzē pārnesot nabadzību un mazinot iespējas darba tirgū. Mums ir jādara vēl vairāk, lai nepieļautu šo nevienlīdzību. Izglītības sistēmām ir īpaša nozīme taisnīgākas sabiedrības izveidē, piedāvājot vienādas iespējas visiem.”

Izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas nosaka sociālos rezultātus. Cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatizglītība, ir gandrīz trīs reizes lielāks risks dzīvot nabadzībā vai būt sociāli atstumtiem salīdzinājumā ar tiem, kam ir augstākā izglītība. Turklāt saskaņā ar jaunākajiem pārskata datiem 2016. gadā bija nodarbināti tikai 44 % to jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ieguvuši pamatskolas izglītību. Arī 15 līdz 64 gadus veco iedzīvotāju vidū kopumā bezdarba rādītāji to iedzīvotāju grupai, kuriem ir tikai pamatizglītība, ir ievērojami augstāki par bezdarba rādītājiem terciāro izglītību ieguvušo vidū (attiecīgi 16,6 % un 5,1 %). Tajā pašā laikā sociālekonomiskais statuss nosaka, cik sekmīgi skolēni mācās: no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides nākušo skolēnu vidū vājas sekmes ir vērojamas 33,8 % skolēnu, savukārt priviliģētākos apstākļos dzīvojošu skolēnu vidū vājas sekmes ir tikai 7,6 % skolēnu.

Viens no ES mērķiem līdz 2020. gadam ir panākt, lai līdz 15 % samazinātos to 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars, kuriem ir vājas pamatprasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Tomēr kopumā ES šobrīd attālinās no šā mērķa, jo īpaši dabaszinātnēs, kur nesekmīgo skolēnu skaits pieauga no 16 % 2012. gadā līdz 20,6 % 2015. gadā.

Cilvēki, kas dzimuši ārpus ES, ir īpaši neaizsargāti. Šī iedzīvotāju grupa bieži ir pakļauta dažādiem riskiem un apgrūtinājumiem, piemēram, šiem skolēniem ir nabadzīgi vai mazkvalificēti vecāki, viņi ģimenē nerunā vietējā valodā, viņiem ir pieejami ierobežotāki kultūras resursi, turklāt viņi tiek izolēti un viņiem ieceļošanas valstī nav attīstītu sociālo tīklu. Pastāv lielāks risks, ka migrantu izcelsmes jauniešiem sekmes skolā būs sliktākas un tie priekšlaicīgi pametīs izglītību. 2016. gadā 33,9 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, bet dzimuši ārpus tās, bija zema kvalifikācija (viņiem bija vidējā izglītība vai par vidējo izglītību zemāka izglītība); salīdzinājumam – Eiropas Savienībā dzimušo iedzīvotāju vidū zema kvalifikācija bija tikai 14,8 % iedzīvotāju.

Visā Eiropas Savienībā ieguldījumi izglītībā ir sasnieguši pirmskrīzes apjomus un pat nedaudz palielinājušies (1 % reālā izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Pieaugums tika konstatēts aptuveni divās trešdaļās dalībvalstu. Četras valstis palielināja ieguldījumus par vairāk nekā 5 %.

17. novembrī Gēteborgā ES līderi diskutēs par izglītību un kultūru saistībā ar iniciatīvu “Kopīgi veidot mūsu nākotni”. Eiropas Komisija iepazīstinās ar šā gada datiem izglītības un apmācības jomā. Gēteborgas diskusiju mērķis ir pievērst uzmanību izglītības reformām un uzsvērt to politisko nozīmību.

2018. gada 25. janvārī komisārs Tibors Navračičs rīkos pirmo ES Izglītības samitu, kurā augsta līmeņa pārstāvji no visām dalībvalstīm tiks aicināti apspriest, kā valstu izglītības sistēmas padarīt iekļaujošākas un efektīvākas.

Pamatinformācija

Komisijas 2017. gada Izglītības un apmācības pārskats ir šā ikgadējā ziņojuma sestais izdevums, kurā, apkopojot plašus datus, atspoguļota Eiropas Savienības izglītības un apmācības sistēmu attīstība. Tas ļauj novērtēt ES progresu izglītības un apmācības jomā izvirzīto sešu mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam. Tie ir šādi: 1) izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušo jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) īpatsvars ir mazāks par 10 %, 2) 30 līdz 34 gadu vecuma grupā vismaz 40 % iedzīvotāju ir terciārā izglītība, 3) vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz vecumam, kad sāk pamatizglītību, ir iesaistīti izglītībā, 4) tādu 15 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuriem ir vāji rezultāti lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, ir mazāks par 15 %, 5) ir nodarbināti 82 % neseno vidējās līdz terciārās izglītības absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri vairs nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā, 6) vismaz 15 % pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) piedalās formālajā vai neformālajā izglītībā.

Pārskatā ir analizētas Eiropas izglītības sistēmu galvenās problēmas un aprakstīta politika, kas var padarīt šīs sistēmas piemērotākas sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Ziņojumā ir ietverts valstu salīdzinājums, 28 detalizēti ziņojumi par stāvokli atsevišķās valstīs un īpaša vietneMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• ar papildu datiem un informāciju. Veicināt ieguldījumus un atbalstīt politikas prioritātes izglītības jomā palīdz Investīciju plāns EiropaiMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••,programma "Erasmus +"Meklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, Eiropas solidaritātes korpussMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kā arī pamatprogramma "Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts.

Sīkāka informācija

2017. gada Izglītības un apmācības pārskats.Meklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Pārskata vietne.Meklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••