Eiropas Komisija Latviju atzīst kā pozitīvo piemēru ES fondu ieviešanā

Ceturtdien, 30. novembrī, noslēdzas ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu ministrija iepazīstina ar Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību un tiek skatīti katras nozares sasniegumi un aktuālā situācija.

“Eiropas Komisija Latviju novērtē kā pozitīvo piemēru Kohēzijas politikas ES fondu investīciju projektu ieviešanā. Latvija demonstrē rūpīgu sākotnēju stratēģisko plānošanu, kā ar pieejamajiem līdzekļiem radīt vislielākās pārmaiņas – modernizēt, reformēt, attīstīt prioritārās nozares un risināt citus jautājumus efektīvā partnerībā ar iesaistītām pusēm un sabiedrības pārstāvjiem. Patiesu pozitīvo pārmaiņu radīšana, kvalitāte pār kvantitāti – šī ir Latvijas pieeja, kas ES tiek augstu novērtēta. Vienlaikus gan Latvijas, gan EK pārstāvji atzīmē, ka tam ir sava cena – investīciju spēles nosacījumu definēšana un vienošanās par tiem objektīvi ieilgst.  Latvijas un EK pārstāvji ir vienoti, ka nākamais darbs ir projektus tikpat kvalitatīvi un laikus realizēt,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Tikšanās laikā EK uzsvēra, ka Latvija ES fondu ieviešanā ir pozitīvais piemērs ES dalībvalstu vidū, izceļot stratēģiski pārdomāto pieeju investīciju plānošanā. Vienlaikus EK atzina, ka programmu ieviešanas temps visā Eiropā šobrīd ir pārāk zems, aicinot arī Latviju paātrināt projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši veselības, energoefektivitātes un vides aizsardzības jomās.

EK pārstāvji atzīmēja, ka ES sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā dalībvalstis – inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos un it īpaši ārējo robežu tuvumā. Šobrīd ES prioritātes konkurē savā starpā par ierobežotajiem pieejamajiem līdzekļiem, tādēļ ir īpaši svarīga komunikācija – dalībvalstīm ir jāaizstāv savas intereses, kurās jomās ir nepieciešamas investīcijas, un jāpārliecina skeptiķi. Pirmais EK priekšlikums par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada tiks sagatavots 2018. gada maijā. Līdz tam EK aicina dalībvalstis sniegt savus ierosinājumus, stratēģisko redzējumu, izvērtējot katras idejas potenciālo pievienoto vērtību.

Sanāksmē atbildīgās iestādes un Finanšu ministrija informēja par atsevišķām jomām un projektiem, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šādas jomas un projekti ir investīciju izglītības jomā rādītāju sasniegšana, lielie transporta infrastruktūras projekti dzelzceļa elektrifikācijai un Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstībai, investīcijas veselības nozarē, kā arī ierobežotu projektu iesniegumu atlašu projekti kopumā. Šo jautājumu izskatīšana ļauj sekot to progresam un spert veiksmīgu projektu ieviešanai nepieciešamos soļus.

Savukārt Latvijas stratēģiskie problēmjautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir depopulācija un ienākumu līmenis reģionos, it īpaši Latgalē, kamēr Rīgas rādītāji ir virs ES vidējiem. Tāpat valstī uzmanība pievēršama inovāciju, darba produktivitātes, atkritumu apjoma, satiksmes drošības, nodarbināto prasmju attīstīšanas, veselības un augstākās izglītības kvalitātes jomās. ES fondu investīcijas tiek ieguldītas arī šo jomu sakārtošanā, kur plānotie projekti vēl nav pabeigti.

 

Sanāksmē EK pārstāvēja Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta direktore teritoriālās sadarbības, makroreģionu un Ziemeļrietumeiropas jautājumos Lena Andersson-Pench, Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinez Sarasola un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin.

Ikgadējā novērtēšanas sanāksme notika šī gada 29. – 30. novembrī, tajā EK izvērtēja Latvijas stratēģisko virzību uz ES 2020 mērķu un ES fondu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pirmo reizi sanāksme tika organizēta kopā ar Zemkopības ministriju kā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta vadošo iestādi, lai kopīgi apspriestu stratēģiskos aspektus ES investīciju ieviešanā.

Savukārt dienu iepriekš, 28. novembrī, norisinājās Uzraudzības komitejas sēde, kurā piedalās arī valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību, plašu interešu pārstāvību un viedokļu paušanu par ES fondu ieguldījumu nosacījumiem.

Uzraudzības komitejā izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit.

 

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, lauma.silakaktina@fm.gov.lv