Armands Eberhards: Kā ES fondus ieguldīt mērķtiecīgi? Eiropas Sociālā fonda piemērs

Šogad aprit 60 gadi kopš ne tikai Eiropas Savienības (ES) pamata – Eiropas Ekonomikas kopienas – izveidošanās, bet arī vissenākā ES fonda dibināšanas. Eiropas Sociālā fonda (ESF) investīcijas Latvijā tiek ieguldītas kopš pievienojāmies ES. Gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs tiek atzīmēta nozīmīgā jubileja, novērtēts paveiktais un diskutēts par nepieciešamo nākotnē.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Šogad aprit 60 gadi kopš ne tikai Eiropas Savienības (ES) pamata – Eiropas Ekonomikas kopienas – izveidošanās, bet arī vissenākā ES fonda dibināšanas. Eiropas Sociālā fonda (ESF) investīcijas Latvijā tiek ieguldītas kopš pievienojāmies ES. Gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs tiek atzīmēta nozīmīgā jubileja, novērtēts paveiktais un diskutēts par nepieciešamo nākotnē.

ESF, kā jau vēsta tā nosaukums, uzmanības centrā ir sociālie jautājumi, cilvēks. Fonda atbalsts tiek ieguldīts iedzīvotājos un viņu prasmēs jebkurā dzīves posmā — tas atbalsta bērnus, jauniešus, studentus, strādājošos, bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti, veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējus un seniorus.

Līdz šim atbilstoši uzstādītajiem mērķiem ESF ieguldījums ir sniedzis apjomīgus rezultātus. ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā vien apmācīti un pārkvalificēti vairāk nekā 148 tūkstoši bezdarbnieku un darba meklētāju, profesionālo kvalifikāciju ieguvuši vairāk kā 4 300 jauniešu, izveidotas virs 5 300 jaunu darba vietu, atbalstīti 184 pētniecības projekti, 72 876 jauniešu ieguvuši stipendiju profesijas ieguvei, izglītībā vai nodarbinātībā iesaistītas 1 036 personas pēc sociālās rehabilitācijas.

Vēl lielāki sasniegumi redzami, ja aplūkojam arī pārējo Kohēzijas politikas fondu ieguldījumu, jo investīcijas vienā jomā, piemēram, uzņēmējdarbībā, aktivizē ekonomiku un līdz ar jaunām darba vietām, eksportu labumu gūst visa apkārtējā sabiedrība arī citās jomās.

Latvijas galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Nacionālais attīstības plāns 2020 (NAP) nosaka, kā valstij attīstīties un līdz ar to kurās atslēgas jomās ieguldīt, lai sasniegtu trīs pamatmērķus: straujāku tautsaimniecības izaugsmi, lai ilgtermiņā Latvija pārsniegtu vidējo ES labklājības līmeni; veselas un solidāras sabiedrības stiprināšanu un sabalansētu teritoriālo attīstību, lai samazinātu depopulāciju it īpaši valsts reģionos.

Ja aplūkojam 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ESF mērķus, tie atbilst NAP pamatmērķim “vesela un solidāra sabiedrību, kur cilvēkiem dotas iespējas pašiem būt par savas dzīves saimniekiem”. Tā ietvaros Latvijas iedzīvotāji saņem atbalstu kvalifikācijas celšanā, izglītības pieejamībā, zinātnē, veselībā, nodarbinātības veicināšanas pasākumos, cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistē, iespēju sniegšanā nelabvēlīgākā sociālekonomiskajā stāvoklī esošajiem, bijušo ieslodzīto integrācijā, sociālajā uzņēmējdarbībā u.c. ESF piedāvāto iespēju ir ļoti daudz, un vairāk informācijas par tām var iegūt šeit: www.esfondi.lv/esf60.

Lai gan ESF sniegtais atbalsts ir ārkārtīgi plašs, tas vienlaikus ir konkrēti mērķēts uz vienādu iespēju sniegšanu cilvēkiem ar dažādu sociālekonomisko fonu, iesaisti darba tirgū, kur katrs sajūtas vajadzīgs, neatkarīgs, motivēts un spējīgs noteikt savu dzīvi. Neatkarība un spēja noteikt savu dzīvi ir vērtības, kas ir svarīgas katra iedzīvotāja pašapziņai, individuālajiem panākumiem un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājībai valsts līmenī. Ar plašo iespēju klāstu no ES fondu investīcijām sociālajā jomā tieši vai netieši iegūst ikkatra Latvijas ģimene, katrs iedzīvotājs – no bērniem un jauniešiem līdz senioriem.

ESF piemērā redzam, cik valsts un nozaru stratēģiskie mērķi tiek savstarpēji cieši sasaistīti ar ES finansējumu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu virzību uz sabiedrībai svarīgajiem rezultātiem. Tādēļ pirms lēmuma par ieguldījumiem vienā vai otrā idejā, jāvērtē, vai un kā šīs investīcijas veicina šo mērķu sasniegšanu. Tas ir pamatprincips jebkurā plānošanā – zināt, ko vēlamies sasniegt, un par katru darbību pārliecināties, ka tā sniegs efektīvu ieguldījumu virzībā uz mērķi.

Pāris no Latvijas prioritātēm, kur tieši ESF sniedz ieguldījumu nepieciešamu, lielu pārmaiņu veikšanai ir izglītības satura un iestāžu tīkla, kā arī veselības aprūpes sistēmu reformas. Jau šobrīd redzams, ka ES fondi nodrošina spēcīgu motivāciju veikt grūtu, sarežģītu un laikietilpīgu darbu veselu nozaru sistēmu pārveidē. Šādi izdodas efektīvi virzīties uz vīzijas par valsts attīstību nākotnē realizāciju, un ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi ar uzviju.