EP deputāti nosaka vērienīgus mērķus efektīvākai enerģijas izmantošanai

Eiropas Parlaments lēma noteikt saistošus ES līmeņa mērķrādītājus - līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem (transporta nozarē - 12%).

Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus, katrai dalībvalstij saskaņā ar atsevišķu ES likumu par Enerģētikas savienības pārvaldību būs jāizvirza pašai savi nacionālie mērķi.

35% energoefektivitātes mērķis

Eiropas Parlaments arī atbalstīja saistoša mērķa pieņemšanu, kas paredz par vismaz 35% paaugstināt energoefektivitāte ES līmenī, vienlaikus nosakot indikatīvus nacionālos mērķus.

Šis mērķis būtu nosakāms, balstoties uz paredzamo enerģijas patēriņu 2030. gadā. Tas tiek aprēķināts, izmantojot PRIMES modeli.

Energoefektivitātes likumprojekts tika apstiprināts ar 485 balsīm pret 132, 58 deputātiem atturoties.

Transporta nozare: modernāka biodegviela, palmu eļļas aizliegums 2021. gadā

2030. gadā vismaz 12% transporta nozares patērētas enerģijas būs jābūt iegūtai no atjaunojamajiem energoresursiem. Tā dēvētās “pirmās paaudzes” biodegvielas (iegūtas no pārtikā vai lopbarība izmantojamiem kultūraugiem) īpatsvars nedrīkstētu pārsniegt 2017. gada līmeni, t.i. 7%. Deputāti arī piedāvā līdz 2021. gadam atteikties no palmu eļļas izmantošanas.

Moderno biodegvielu (tādu, kuru ražošana zemes izmantošanu ietekmē mazāk nekā pirmās paaudzes degvielas izejvielu audzēšana), no nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu transporta degvielu, no atkritumiem iegūta fosilā kurināmā/degvielas un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas īpatsvaram 2021. gadā būs jāsasniedz vismaz 1,5%, 2030. gadā pieaugot līdz 10%.

Uzlādes stacijas

Līdz 2022. gadam 90% nozīmīgāko Eiropas transporta koridoru degvielas uzpildes staciju būtu jābūt aprīkotām ar lieljaudas uzlādes punktiem elektrotransportlīdzekļiem.

Biomasa

EP deputāti rosina atbalsta shēmas enerģijas iegūšanai no biomasas izstrādāt tā, lai novērstu nevēlamu biomasas izmantošanu (piemēram, dedzinot koksni, atmosfērā nonāk tās glabātais ogleklis). Tāpēc enerģijas ražošanā priekšroka būtu dodama koksnes atlikumiem un atkritumiem.

Patērētāju ražota elektroenerģija

Eiropas Parlaments atbalstīja komitejas priekšlikumus dot iespēju patērētājiem, kas savās mājās ražo elektroenerģiju (piemēram, uz jumta uzstādot saules enerģijas paneļus), bez maksas to patērēt un uzstādīt enerģijas uzkrāšanas iekārtas.

EP deputāti arī aicina ES dalībvalstis izvērtēt pastāvošos šķēršļus šādi iegūtas elektroenerģijas pašpatēriņam un veicināt tās izmantošanu.

Nacionālie plāni un Eiropas Komisijas loma

Lai sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, katrai dalībvalstij līdz 2019. gada 1.janvārim un pēc tam reizi 10 gados būtu jāiesniedz Eiropas Komisijai nacionālais enerģētikas un klimata politikas plāns. Pirmais plāns attiektos uz lauku no 2021. līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisija izvērtētu valstu plānus, un tai būtu tiesības sniegt priekšlikumus izmaiņām un veikt korektīvus pasākumus, ja tā uzskatītu, ka panāktais progress nav pietiekams.

Rezolūcija par Enerģētikas savienības pārvaldību tika pieņemta ar 466 balsīm pret 139, 38 deputātiem atturoties.

Nākamie soļi

Tā kā ES Padome jau vienojusies par savu pozīciju (26. jūnijā par energoefektivitāti, bet 18. decembrī par atjaunojamajiem energoresursiem un Enerģētikas savienības pārvaldību), sarunas varētu sākties tūlīt pēc balsojuma plenārsēdē.

Citāti

EP ziņotājs par atjaunojamajiem energoresursiem Jose Blanco Lopez (S&D, Spānija): “Eiropas Komisijas piedāvājums bija pārāk pieticīgs. Ja Eiropa vēlas pildīt saistības, ko esam uzņēmušies Parīzē, cīnīties ar klimata pārmaiņām un spēlēt nozīmīgu lomu pārejā uz tīrāku enerģiju, mums jādara vairāk. Parlaments spējis vienoties par ievērojami vērienīgākiem mērķiem, kas sasniedzami līdz 2030. gadam. Mums arī izdevies stiprināt tiesības uz pašpatēriņu, tā sniedzot vairāk drošības investoriem. Dekarbonizācija nebremzē ekonomikas izaugsmi, gluži otrādi - tā veicina konkurētspēju, ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību.”

EP ziņotājs par energoefektivitāti Miroslav Poche (S&D, Čehija): “Energoefektivitāte ir viena no ES Enerģētikas savienības svarīgākajām sastāvdaļām. Izlēmīgi soļi šajā jomā mums palīdzēs sasniegt mūsu enerģētikas un klimata politikas mērķus, kā arī stiprinās mūsu konkurētspēju. Tā ir arī viena no labākajam iespējām cīnīties ar enerģētikas nabadzību Eiropā.”

EP līdzziņotāja par Enerģētikas savienības pārvaldību Michele Rivasi (Zaļie/EFA, Francija): “Eiropas Parlaments ir pieņēmis vēsturisku lēmumu. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas likumdošanā noteikts 35% atjaunojamo energoresursu mērķis un 35% energoefektivitātes mērķis līdz 2030. gadam. Šie soļi ļaus nodrošinās enerģētisku neatkarību, radīt darbavietas un veicināt ieguldījumus. Pārvaldības priekšlikums nodrošinās platformu sabiedrības, pašvaldību un valdību dialogam. Vissvarīgākā ir planētas un tās iedzīvotāju nākotne.”

EP līdzziņotājs par Enerģētikas savienības pārvaldību Claude Turmes (EFA, Luksemburga): “Raugoties uz ļoti pieticīgajiem mērķiem, par kuriem decembrī tika panākta vienošanās ES Padomē, esmu lepns, ka Eiropas Parlaments šodien deva savu ieguldījumu, lai atjaunotu ES uzticamību klimata jautājumos. Vērienīgāki mērķi atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un pārvaldības jomā, kas balstīti “oglekļa budžeta” pieejā, dos ieguldījumu “nulles oglekļa” ekonomikas izveidē līdz 2050 gadam un Parīzes vienošanās saistību izpildē. Parlaments sarunās ar ES Padomi būs vienots.”

Papildu informācija

Pieņemtais teksts (17.01.2018)

Debašu videoieraksts (15.01.2018)

Paziņojums presei par balsojumu komitejā (28.11.2017, angļu valodā)

Paziņojums presei par balsojumu komitejā (07.12.2017)

Rezolūciju projekti, grozījumi un balsojumu saraksti

Prioritātes: Enerģētikas savienība

Prioritātes: Klimats

Klimats: EP multimediju krājums

“Tīras enerģijas” tiesību aktu kopums

Enerģētikas savienība

Procedūras dokumentācija – atjaunojamo energoresursu izmantošana

Procedūras dokumentācija – Enerģētikas savienības pārvaldība

Procedūras dokumentācija – energoefektivitāte

Bezmaksas foto, video un audiomateriāli

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu