“Duālā pārtika”: ES mēroga vienotas metodoloģijas izstrāde un padziļināts pētījums plānots šogad

Diskusiju atklāja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis, informējot par Latvijā līdz šim paveikto duālās pārtikas izpētē: “Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis, ka atšķirības starp vienādiem Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā. PVD veikto izmeklējumu rezultāti ir apkopoti un nosūtīti Eiropas Komisijai (EK), kas nodarbojas ar šī jautājuma izpēti. Tomēr jāpiebilst - lai iegūtie izmeklējumu rezultāti būtu salīdzināmi, un būtu par pamatu kādiem visaptverošiem secinājumiem, šāds pārtikas produktu pētījums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu veicams, izmantojot vienotu metodoloģiju. EK, piešķirot šim mērķim finansējumu, to arī ir uzsākusi darīt. Ja Latvija tiks aicināta iesaistīties pētījumā, tad mēs to noteikti darīsim. Jāuzsver, ja vēlamies, lai vienādu pārtikas produktu sastāvs būtu identisks, neatkarīgi no valsts, kurā tie tiek tirgoti, Eiropas Savienībai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka normatīvajos aktos, jo tikai tad tas būs saistoši ražotājiem un uzraudzības dienestiem būs pamats pārkāpējus saukt pie atbildības.”

Turpinot Dace Ugare, Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece, uzsvēra, ka ZM un PVD ikdienā cieši sadarbojas, un papildinot PVD sacīto minēja, ka līdz šim veiktie pētījumi pēc atsevišķu ES dalībvalstu pašu iniciatīvas pieejamo resursu ietvaros EK neļaus veikt salīdzināmus rezultātus. “ZM atbalsta EK iniciatīvu izstrādāt vienotu paraugu atlases, paraugu testēšanas un sensorās novērtēšanas metodoloģiju, lai turpmākā paraugu izvērtēšana visā Eiropas Savienībā būtu salīdzināma un iegūtie rezultāti vienādi interpretējami. Pēc šo metodoloģiju izstrādes, ja sekos EK ieteikums izmeklējumu uzsākšanai, tad ministrija uzdos PVD uzsākt nepieciešamo paraugu atlasi un izvērtēšanu, bet zinātniskajam institūtam BIOR - veikt atlasīto paraugu testēšanu,” viņa skaidroja.

D.Ugare informēja, ka EK Izpētes institūts ir sagatavojis 3 darba grupas, kurās iesaistīsies visas ES valstis ar saviem ieteikumiem vienotas metodoloģijas un kritēriju izstrādei. Latvija ir iesaistījusies visās trīs darba grupās. Pirmā sanāksme notiks jau janvārī; līdz aprīlim-maijam plānots izstrādāt metodoloģiju, pēc tam paraugu noņemšana atlasei un analizēšana un paralēli notiks interpretācija. Septembrī ir plānota starp atskaite, bet decembrī - gala atskaite.

Andris Kužnieks, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks norādīja, ka iepriekš patērētāji vairākās ES valstīs ir sūdzējušies, ka dažu produktu kvalitāte viņu valstī ir zemāka salīdzinājumā ar tā paša ražotāja produktiem, kas ar to pašu zīmolu tiek tirgoti pāri robežai. Eiropas Savienībā nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Šī ir visas Eiropas, nevis atsevišķu dalībvalstu problēma. 2018. gads būs svarīgs, lai turpinātu darbu pie vienotas metodoloģijas izstrādes un padziļinātas pētījumu veikšanas.

Inese Vaidere, Latvijas eiroparlamentāriete, strādā EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO) un EP Budžeta komitejā (BUDG) uzsvēra, ka “duālās pārtikas” jautājums nav nekas jauns - kopā ar kolēģi no Čehijas viņa to aktualizēja jau pēc pēdējām EP vēlēšanām 2014. gadā. Viņas vārdiem - “pirmā bezdelīga” - jautājuma izvirzīšanai ES institūciju dienas kārtībā bija Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova. Savukārt pērn rudenī EK priekšsēdētājs Ž.K.Junkers ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam par situāciju Eiropas Savienība skaidri iezīmēja pozīciju, ka Eiropā nevar būt otrās klases patērētāji. Turklāt pamatnostādnes par ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktiem, lai palīdzētu ES valstīm, EK pieņēma jau 2017. gada septembrī.

Deputāte diskusijas dalībniekiem atzina, ka, pieņemot, ka “mūs neviens neindē, bet - atšķirības ir un roka jātur uz pulsa”. I.Vaidere arī informēja, ka IMCO komiteja gatavos ziņojumu un uzraudzīs, kā EK īsteno iecerēto.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Pēteris Liniņš norādīja, ka “duālā pārtika” ir ne tikai patērētāju, bet arī ražotāju problēma. Tagad, kad “duālās pārtikas” problemātika ir identificēta, jārod kopīgs risinājums ar vienotām vadlīnijām visiem, nodrošinot likumīgumu un taisnīgumu. Viņš arī uzsvēra, ka pārtikas nozare ir viena no visvairāk kontrolētākajām jomām Latvijā un pasaulē un svarīgi, lai veicot izmaiņas uzraudzībā, tas būtu saistoši visiem, nemazinot, piemēram, Latvijas ražotāju pozīcijas attiecībā pret citiem Eiropas Savienības tirgus spēlētājiem.

“Piedāvājot produktus ar vienādu preču zīmi dažādos noieta tirgos, nav pieļaujama patērētāju maldināšana. Produkta saturam ir jāatbilst visām pārtikas nekaitīguma prasībām un tā saturam precīzi jāsakrīt ar to, kas ir norādīts uz produkta etiķetes. Tāpat nav pieļaujama situācija, kad ar vienādu preču zīmi tiek izplatīti produkti, kuru sastāvi būtiski atšķiras pēc to satura. Pieļaujamas būtu nebūtiskas atšķirības, kas nepieciešamas, lai ražotāji varētu veiksmīgi piedāvāt savus produktus konkrētā valstī, ņemot vērā, ka pastāv zināmas atšķirības starp produktu garšas izpratnēm dažādās noieta valstīs,” diskusijas dalībniekiem skaidroja P.Liniņš.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTCA) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane: “Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā duālās kvalitātes jautājumu aktualizēšanai Eiropas līmenī ir pozitīva ietekme, lai kliedētu mītus un pieņēmumus, noskaidrotu reālo situāciju un vajadzības gadījumā - attiecīgi rīkotos. Līdz šim veiktie pētījumi, salīdzinot dažādos reģionos pieejamās pārtikas preces, nenorāda, ka būtu konstatējama negodīga komercprakse. PTAC ieskatā šis jautājums būtu jārisina, izmantojot citas metodes, piemēram, Eiropas Savienības līmenī strādājot ar tirgotājiem un ražotājiem, uzlabojot normatīvo regulējumu, lai patērētāji, varētu baudīt Eiropas Savienības vienotā tirgus priekšrocības, neatkarīgi, kurā reģionā tie dzīvo.“

Diskusijas noslēgumā starp ekspertiem un klātesošajiem kopīga atziņa, ka “duālās pārtikas” jautājums līdzās normatīvajam regulējumam ir saistīts arī ar cilvēcisko faktoru - emocijām un subjektīvu uztveri, t.sk., saistība ar jēdzienu “kvalitāte”. Pēc PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītājas Tatjana Marčenkova teiktā, Starptautiskā standartu organizācija šo jēdzienu definēja pirms ievērojama laika - 1980. gados. Līdz ar to par vienotiem kritērijiem un regulējumu, kas potenciāli varētu būt izlīdzināms ES mērogā, konkrētāk varēs spriest pēc rezultātiem, ko atklās pēc vienotas metodoloģijas veiktā padziļinātā pētījuma rezultāti, ko iecerēts īstenot līdz šī gada beigām.

Attiecībā uz nepārtikas precēm, piemēram, sadzīves ķīmiju, Veselības inspekcijas pārstāve Kristīne Kazerovska norādīja, ka pētījums līdzīgi kā pārtikas precēm būtu veicams pēc kopējas ES līmeņa metodoloģijas un noteiktiem kritērijiem.

Saites:

Audio ieraksts no diskusijas “Eiropas preču duālā kvalitāte – kādi turpmākie soļi?”

https://failiem.lv/u/vkm9t8ms

Foto no diskusijas “Eiropas preču duālā kvalitāte – kādi turpmākie soļi?”

https://flic.kr/s/aHsmchRPss

EP Izpētes dienesta materiāls par duālo pārtikas kvalitāti

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2017/608804/EPRS_BRI%282017%29608804_EN.pdf

Divējādas kvalitātes pārtikas produkti: Eiropas Komisija sniedz norādes dalībvalstīm, lai sekmīgāk apkarotu negodīgu praksi

https://ec.europa.eu/latvia/news/div%C4%93j%C4%81das-kvalit%C4%81tes-p%C4%81rtikas-produkti-komisija-sniedz-nor%C4%81des-dal%C4%ABbvalst%C4%ABm-lai-sekm%C4%ABg%C4%81k_lv

Eiropas Komisijas faktu lapa par divējādas kvalitātes pārtikas produktiem

https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/dual-food_lv.pdf

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu