Digitalizācijas programma. Interneta domēns „.eu” palīdz maziem uzņēmumiem kļūt pamanāmākiem vienotajā tirgū

Interneta domēns „.eu” 2011. gada 7. aprīlī svin savu piekto dzimšanas dienu. „.eu” ir kļuvis par devīto nozīmīgāko augstākā līmeņa domēnu internetā, piekto populārāko valsts koda augstākā līmeņa domēnu pasaulē un atrodas ceturtajā vietā Eiropā. Reģistrēt domēnu „.eu” ir īpaši izdevīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tādējādi tie kļūst redzamāki Eiropas tirgū — interneta identitāte šiem uzņēmumiem ir Eiropas mērogā. Kopš domēna „.eu” ieviešanas tā reģistrāciju skaits arvien pieaug, un patlaban tas ir sasniedzis gandrīz 3,5 miljonus, tādējādi kļūstot par devīto populārāko augstākā līmeņa domēnu pasaulē.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, sacīja: „Mums ir ar ko lepoties: ".eu" kļūst arvien populārāks starp maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vēlas kļūt pamanāmāki Eiropas vienotajā tirgū. Tīmekļa vietne ar „.eu” ļauj atpazīt personas un uzņēmumus kā Eiropai piederīgus, un to uzreiz novērtē potenciālie klienti visdažādākajās valstīs.”

Ja tīmekļa vietnes adresē ir „.eu”, to uzreiz novērtē potenciālie klienti, kuri citā gadījumā neatpazīstama valsts domēna dēļ pret uzņēmumu izturētos ar aizdomām. Daži piemēri — MVU, kas izvēlējušies domēnu „.eu”:

-       daudzi mazi vietējie uzņēmumi Itālijas reģionā Toskānā,

-       Lietuvas uzņēmums, kas ierīko peldbaseinus,

-       Lielbritānijas pasākumu mārketinga uzņēmums,

-       Nīderlandes bērnu apģērbu veikals.

Domēns ".eu” ir viegli reģistrējams, un arī radušās problēmas ir viegli atrisināmas, jo tas darbojas visās 23 Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Kreisajā pusē pirms augšējā līmeņa domēna ".eu" tīmekļa vietnes adresē var izmantot burtus ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, "é", "ö", "ç" vai "č", kā arī citu alfabētu burtus, ne vien latīņu, teiksim, kirilicas "ю", "ф", "ж", "й" vai grieķu "ε", "ω", "μ", "φ" (tā sauktie internacionalizētie domēna vārdi).

Visvairāk „.eu” reģistrē Vācijā (31 % no kopējā „.eu” skaita), Nīderlandē (13 %), Apvienotajā Karalistē (10 %), Francijā (9 %) un Polijā (6 %). Pēdējā laikā ".eu" reģistrāciju skaits strauji pieaudzis Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.

Vispārīga informācija

Domēns “.eu” pirmo reizi kļuva pieejams pirmtiesību īpašniekiem, tostarp preču zīmju īpašniekiem un valsts pārvaldes iestādēm, 2005. gada 7. decembrī (IP/05/1510).No 2006. gada aprīļa sākuma reģistrēšanās pieteikumus var iesniegt visi ES iedzīvotāji un organizācijas, kuru juridiskā adrese ir reģistrēta ES (IP/06/476). Domēna “.eu” reģistra (datubāze, kurā apkopota informācija par visiem reģistrētajiem “.eu” domēniem) pārvaldība ir uzticēta neatkarīgai bezpeļņas organizācijai EURid. Līdz domēna pirmajai gadadienai bija reģistrēti 2,5 miljoni domēna vārdu (IP/07/483), vēl 300 000 nāca klāt 2007. gadā (IP/08/530). 2009. gadā reģistrāciju skaits sasniedza trīs miljonus (skatīt IP/09/48).

Statistikai par “.eu” tiešsaistē var sekot šajā tīmekļa vietnē:

http://www.eurid.eu/en/about/facts-figures/statistics

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Sekot Nēlī Krusas tvītošanai:

http://twitter.com/neeliekroeseu

Pielikums

Desmit populārākie augstākā līmeņa domēni pasaulē 2010. gada 31. decembrī

Augstākā līmeņa domēns	Reģistrāciju skaits	Izveidošanas gads
.com	91 705 085	1985
.de	14 060 153	1989
.net	13 615 928	1985
.org	9 0...	1985
.uk	9 0...	1985
.info	7 5...	1985
.cn	4 3...	1990
.nl	4 2...	1986
.eu	3 3...	2006
.ru	3 1...	1994

Reģistrāciju statistika iegūta no EURid 2010. gada 4. ceturkšņa progresa ziņojuma