Cīņa ar naudas atmazgāšanu: deputāti atbalsta uzņēmumu faktisko īpašnieku atklāšanu

Parlaments ar 574 balsīm pret 13, 60 deputātiem atturoties, apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā.

Vienošanās ir piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju.

Publiski pieejama informācija par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem

Iespēja piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem palīdzēs izskaust “pastkastīšu firmu” izmantošanu naudas atmazgāšanā vai nodokļu apiešanā. Šī prakse izpelnījās plašu uzmanību, atklātībā nonākot tā dēvētajiem Panamas dokumentiem.

Noteikumi paredz, ka atsevišķi interesenti - piemēram, pētnieciskie žurnālisti un nevalstiskās organizācijas - varēs piekļūt arī informācijai par trastu īpašniekiem. Dalībvalstis saskaņā ar saviem likumiem varēs nodrošināt arī plašāku piekļuvi informācijai.

Virtuālo valūtu pircēju pārbaude

Jaunie noteikumi arī mazinās anonimitāti, kas parasti tiek saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu. Virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai tiktu piemērotas klientu uzticamības pārbaudes, līdzīgi kā tas notiek bankās.

Šādu pakalpojumu sniedzēji, kā arī valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti vai reģistrēti.

Zemāki sliekšņi priekšapmaksas kartēm

Citi jauninājumi:

- prasība identificēt priekšapmaksas karšu īpašniekus tiks piemērota jau no 150 eiro pašreizējo 250 eiro vietā;

- stingrāki kritēriji, izvērtējot ne-ES valstu radīto naudas atmazgāšanas risku, un ciešāka darījumu uzraudzība, ja tajos iesaistītas paaugstināta riska valstis;

- trauksmes cēlēju aizsardzība, iekļaujot tiesības uz anonimitāti;

- direktīvas tvēruma paplašināšana, iekļaujot nodokļu konsultantu pakalpojumus, izīrēšanas aģentus, mākslas priekšmetu tirgotājus, virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus.

Citāti

EP līdzziņotājs Krišjānis Kariņš (EPP, “Vienotība”) sacīja: “Noziedznieku rīcība nav mainījusies. Noziedznieki anonomitātes aizsegā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu. Šie noteikumi palīdzēs novērst draudus iedzīvotājiem un finansu sektoram, paplašinot piekļuvi informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem un stiprino virtuālo valūtu un priekšapmaksas karšu regulējumu.”

EP līdzziņotājā Judith Sargentini (Zaļie/EFA, Nīderlande) sacīja: “Katru gadu naudas atmazgāšanas dēļ mēs zaudējam miljardiem eiro, kam būtu jāpalīdz finansēt mūsu skolas, slimnīcas un infrastruktūru. Ar šiem noteikumiem mēs pastiprinām kontroli, paplašinot finanšu uzņēmumu pienākumu veikt klientu pārbaudi. Tie palīdzēs izgaismot uzņēmumu īpašniekus un attīrīs mūsu finanšu sistēmu. Noteikumi arī palīdzēs attīstības valstīm to centienos novērst nelikumīgi naudas noplūdi.”

Nākamie soļi

Atjaunināta direktīva stāsies spēkā trīs dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Papildu informācija

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu

Informācija no: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/naudas_atmazgasana.html