Eiropas Parlamenta deputāti uzsver vakcinācijas līmeņa pazemināšanās radītos draudus

Epidemioloģiskie dati par pašreizējo vakcinācijas situāciju dalībvalstīs liecina, ka vakcinēšanās notiek visai neregulāri un vakcinācijas līmenis nav pietiekami augsts, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret atsevišķām slimībām, ar bažām norāda deputāti.

Vakcinācijas līmeņa kritums vairākās valstīs jau izraisījis masalu uzliesmojumus, teikts rezolūcijā.

EP deputāti norāda, ka vakcīnas tiek rūpīgi pārbaudītas daudzos izmēģinājumu posmos, turklāt regulāri notiek vakcīnu atkārtota izvērtēšana. Viņi atzinīgi vērtē ieceri īstenot ES līdzfinansētu programmu vakcinācijas līmeņa paaugstināšanai. Tāpat deputāti aicina Eiropas Komisiju pastiprināt atbalstu valstu vakcinācijas centieniem.

Stiprināt pārredzamību

EP deputāti uzsver - ja vakcīnu un to palīgvielu izvērtēšana un neatkarīgu ar vakcīnām saistīto iespējamo blakņu pētniecības programmu finansēšana būtu pārredzamāka, tas palīdzētu atjaunot uzticību vakcinācijai.

Viņi atzīmē, ka pētniekiem jādeklarē ikviens interešu konflikts. Deputāti ierosina interešu konfliktā iesaistītos pētniekus izslēgtu no vērtēšanas komisijām un prasa atcelt noteikumu, ka Eiropas Zāļu aģentūras vērtēšanas komisiju apspriedēm ir jābūt konfidenciālām. Zinātniskiem un klīniskajiem datiem par komisiju secinājumiem būtu jābūt publiski pieejamiem.

EP deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veidot dialogu ar sabiedrību, lai apkarotu neuzticamu, maldinošu un nezinātnisku informāciju par vakcināciju.

Kopīgi vakcīnu iepirkumi

Deputāti uzskata, ka pilna vienam bērnam nepieciešamo vakcīnu komplekta izmaksu pieauguma koeficients, kas laikposmā no 2001. līdz 2014. gadam ir sasniedzis 68, ir nepamatots. Tādēļ viņi atbalsta jau esošo Kopīgo iepirkuma nolīgumu, kas ļauj dalībvalstīm veikt kopīgus vakcīnu iepirkumus, tā samazinot izmaksas.

Pamatinformācija

• Vakcinācija ik gadu visā pasaulē novērš aptuveni 2,5 miljonus nāves gadījumu un samazina slimību ārstēšanas izmaksas. Deputāti norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam Eiropā reģistrēti 215 000 (neskaitot gripu) vakcīnregulējamu slimību gadījumi.
• Vakcīnas palīdz samazināt arī vajadzību pēc antibiotikām, tādējādi ierobežojot rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR) izplatību.
• Eiropas Komisija šā gada otrajā ceturksnī plānojusi nākt klajā ar priekšlikumu par pastiprinātu sadarbību cīņā pret vakcīnregulējamām slimībām.

Papildu informācija

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu