Komisija nāk klajā ar ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam.

Tas skaidri atspoguļo pašreizējo situāciju — no Eiropas šajā nestabilajā pasaulē tiek gaidīta lielāka drošība un stabilitāte laikā, kad Apvienotās Karalistes izstāšanās mūsu budžetā atstās manāmu robu. Šodienas priekšlikums šim divkāršajam izaicinājumam sola stāties pretī kā ar izdevumu samazināšanu, tā ar jauniem resursiem. Lai varētu saglabāt un nostiprināt Savienības jauno un galveno prioritāšu finansējumu, neizbēgami nākas no kaut kā atteikties citās jomās. Uz spēles likts ir daudz, un ir jārīkojas atbildīgi. Tāpēc šodienas budžeta priekšlikums ir gan mērķtiecīgs, gan reālistisks.

Komisijas priekšlikums Savienības budžetu pielāgo tās politiskajām prioritātēm, kas caurvij pozitīvo darba kārtību, kuru 2016. gada 14. septembrarunā par stāvokli Savienībā izvirzīja Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, par kuru pēc tam 2016. gada 16. septembrī Bratislavā vienojās ES27 vadītāji un kura tika nostiprināta 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā. Īpaši pievēršoties jomām, kurās ES spēj izdarīt visvairāk, esam radījuši budžetu Eiropai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: "Mūsu Savienībai šī ir svarīga diena. Jaunais budžets mums ir iespēja ņemt savās rokās nākotni, pārtopot par jaunu, vērienīgu 27 valstu Savienību, ko vieno solidaritāte. Ar šodienas priekšlikumu mēs piesakām pragmatisku plānu, kā ar mazākiem līdzekļiem izdarīt vairāk. Iespēju uzelpot mums dod ekonomiskās izaugsmes ceļavējš, tomēr tas nenozīmē, ka dažās jomās nenāksies ietaupīt. Par pareizu finanšu pārvaldību mēs gādāsim ar pavisam jaunu tiesiskuma mehānismu. Tikai tā varam būt droši, ka ar nodokļu maksātāju naudu rīkojamies atbildīgi. Tālākais ir Parlamenta un Padomes ziņā. Es uzskatu, ka vienošanās katrā ziņā jāpanāk līdz nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām."

Komisārs Ginters H. Etingers, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem, norāda: "Šā budžeta priekšlikuma kodols ir ES pievienotā vērtība. Mēs aizvien vairāk investējam jomās, kurās dalībvalstis nevar rīkoties katra par sevi vai kur labākus rezultātus dod kopīgs darbs, — vai tā būtu pētniecība vai migrācija, vai robežkontrole, vai aizsardzība. Un mēs aizvien finansējam arī tradicionālas rīcībpolitikas, ko esam pielāgojuši mūsdienu prasībām, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku, jo mūsu augstie lauksaimniecības produktu standarti un iepalikušu reģionu ekonomiskā attīstība ir izdevīga itin visiem."

27 valstu Eiropas Savienība ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi.

Kopumā Komisija ierosina 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās (2018. gada cenās)[1] — 1,11 % no ES27 nacionālā kopienākuma (NKI) (sk. 2. pielikumu, kas ir vispārīga faktu lapa). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro (jeb 1,08 % NKI) maksājumos (2018. gada cenās[2]). ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds — galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam (2014.–2020. gada) budžetam (ieskaitot Eiropas Attīstības fondu).

Lai varētu finansēt jaunas, neatliekamas prioritātes, pašreizējais finansēšanas līmenis būs jākāpina. Šodienas investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa budžets divkāršosies.

Tomēr Komisija ir arī kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darbotiesefektīvāk. Lai atspoguļotu jauno situāciju — 27 valstu Savienību —, Komisija ierosina nedaudz (katrai politikas jomai par aptuveni 5 %) samazināt kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, tās tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā.

Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Salīdzinājumā ar Eiropas ekonomisko svaru un valstu budžetiem ES budžets ir pieticīgs. Tomēr Eiropas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem tas var nest īstas pārmaiņas, ja vien ES investē jomās, kur lielāka ietekme ir Savienības, nevis nacionālajam publiskajam finansējumam, — jomās, kur iespējama īsta Eiropas pievienotā vērtība. Te jāmin tādi piemēri kā progresīvi pētniecības projekti, kas pulcē labākos pētniekus no visas Eiropas, liela infrastruktūra vai projekti, kas palīdz ceļā uz digitalizēšanos, vai instrumenti, kas Savienībai palīdz aizsargāt iedzīvotājus. Mūsdienu mainīgajā pasaulē, kad Eiropai jāstājas pretī demogrāfiskiem izaicinājumiem, nestabilitātei kaimiņreģionos un daudzām citām neatliekamām problēmām, kas nepazīst valstu robežas, bez tā visa nevaram iztikt.

Tāpēc Komisija ierosina mūsdienīgu, vienkāršu un elastīgu budžetu.

Mūsdienīgums. Jaunajai 27 valstu Savienībai vajadzīgs jauns, moderns budžets, kas rāda, ka Eiropa ir mācījusies no pagātnes kļūdām. Tas nozīmē vēl vairāk mazināt birokrātiju atbalsta saņēmējiem un pārvaldības iestādēm, izveidojot saskaņotākus noteikumus, kam ir kopīgs pamats. Tas nozīmē arī nospraust skaidrākus mērķus un vairāk orientēties uz sniegumu. Tā kļūs vieglāk apsekot un izmērīt rezultātus — un vajadzības gadījumā mainīt kursu.

Vienkāršība. Budžeta struktūra būs skaidrāka un ciešāk salāgota ar Savienības prioritātēm. Pašlaik līdzekļi ir sadalīti pārāk daudzām programmām un instrumentiem, gan budžeta ietvaros, gan ārpus tā. Tāpēc Komisija ierosina par vairāk nekā trešdaļu samazināt programmu skaitu (no pašreizējām 58 līdz 37 nākotnē), piemēram, fragmentētus finansējuma avotus sasaistīt jaunās integrētās programmās un ievērojami racionalizēt finanšu instrumentu izmantojumu, cita starpā ar InvestEU fonda palīdzību.

Elastīgums. Nesenie izaicinājumi — it sevišķi 2015. gada migrācijas un bēgļu krīze — bijuši skaidra liecība, ka pašreizējais ES budžets nav gana elastīgs, lai ES varētu rīkoties pietiekami ātri un efektīvi. Tāpēc Komisija ierosina kāpināt elastīgumu gan programmu, gan starpprogrammu līmenī, stiprināt krīžu pārvarēšanas instrumentus un izveidot jaunu "Savienības rezervi" neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situācijām tādās jomās kā drošība un migrācija.

Būtisks ierosinātā budžeta jauninājums ir vēl ciešāka saikne starp ES finansējumu un tiesiskumu. Tiesiskuma ievērošana ir pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES finansējuma neatņemams priekšnosacījums. Tāpēc Komisija ierosina izveidot jaunu mehānismu, kas ES budžetu aizsargās no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs pastāvošām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā. Ierosinātie rīki Savienībai ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga. Šādu lēmumu ierosinātu Komisija un apvērstā vairākuma balsošanā pieņemtu Padome[3].

Stabila eirozona ir priekšnosacījums augstai nodarbinātībai, izaugsmei, investīcijām un sociālajam taisnīgumam visā Savienībā. 2017. gada decembrī Komisija savā Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas ceļvedī izklāstīja, kā ES publisko finanšu satvarā varētu izveidot jaunus budžeta instrumentus, ar kuriem gādāt par eirozonas stabilitāti un konverģenci virzībā uz eirozonu. Jaunajā daudzgadu finanšu shēmā ierosināti divi jauni instrumenti:

— jauna Reformu atbalsta programma, kuras kopējais budžets būs 25 miljardi eiro, dalībvalstīm sniegs finansiālu un tehnisku atbalstu prioritāru reformu īstenošanā, it īpaši Eiropas pusgada kontekstā. Savukārt konverģences mehānisms palīdzēs dalībvalstīm, kas vēl ir tikai ceļā uz pievienošanos eirozonai;

— Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija palīdzēs saglabāt investīciju apjomu lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā. Sākotnēji no ES budžeta tiks piešķirti kompensējoši aizdevumi kopsummā līdz 30 miljardiem eiro, un līdztekus dalībvalstis varēs saņemt finansiālu palīdzību procentu izmaksu segšanai. Šie aizdevumi kalpos par papildu finansiālo atbalstu apstākļos, kad publiskās finanses ir ļoti noslogotas un ir jāuztur prioritārās investīcijas.

Jaunām prioritātēm vajadzīgas jaunas investīcijas. Tāpēc Komisija tās ierosina finansēt ar jauniem līdzekļiem (aptuveni 80 %), līdzekļu pārdalīšanu un ietaupījumiem (aptuveni 20 %).

Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES nākotnes finansējuma jautājumos, Komisija ierosina modernizēt un vienkāršot pastāvošo vispārējo finansēšanas sistēmu ("pašu resursu sistēmu") un dažādot budžeta ieņēmumu avotus.

Jauni ilgtermiņa budžeta līdzekļu avoti

Komisija ierosina vienkāršot līdzšinējo pašu resursu sistēmu, kuras pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu sasaistīts ar mūsu politiskajām prioritātēm.

Ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos:

— 20 % no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem;

— 3 % piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (tā tiks pakāpeniski ieviesta, tiklīdz būs pieņemti attiecīgie tiesību akti);

— valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 €/kg).

Šie pašu resursi veidos aptuveni 12 % no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.

— Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES dod iespēju risināt sarežģītās atlaižu un pat dubultatlaižu sistēmas jautājumu. Komisija ierosina likvidēt visas atlaides un no 20 uz 10 % samazināt apjomu, ko dalībvalstis patur, iekasēdamas muitas ieņēmumus ES budžetam (kas ir viens no "pašu resursiem"). Abu pasākumu iespaidā ES budžets kļūs vienkāršāks un taisnīgāks.

— Lai dažu dalībvalstu iemaksas pēkšņi krasi nepieaugtu, Komisija ierosina pastāvošo atlaižu sistēmu pakāpeniski likvidēt piecu gadu laikā.

Un tālāk?

Izvēršot šodien izklāstītos ierosinājumus, Komisija nākamajās nedēļās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem (sk. 1. pielikumu).

Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu būs jāpieņem Padomei. Laikam ir nozīme. Sarunas par pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu pārmērīgi ieilga. Līdz ar to aizkavējāssvarīgu finanšu programmu darbības sākšana un nācās atlikt projektus, kas varēja būtiski paātrināt ekonomikas atlabšanu.

Tāpēc sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Sibiu samita 2019. gada 9. maijā. Komisija darīs visu iespējamo, lai vienošanās tiktu panākta ātri.

 

o  Communication including an Annex describing each programme

All legal texts and factsheets are available here.

 

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 67085421, 28665579