Latvijas budžeta ieņēmumos pamatoti vairāk kā pusmiljards eiro ES fondu investīciju

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 5. jūnija sēdē sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Kopumā līdz šī gada 25. maijam uzsākti projekti par vairāk kā 2,75 miljardiem eiro jeb 62,2% no kopējās ES fondu “aploksnes”, kas ir 4,4 miljardi eiro. Finansiāli apjomīgākie līgumi maijā noslēgti informāciju un komunikāciju tehnoloģiju, plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, ūdenssaimniecības, uzņēmējdarbības veicināšanas un izglītības infrastruktūras uzlabošanas jomās. Tāpat jāatzīmē, ka Eiropas Komisija (turpmāk EK) ir atzinusi par atbilstošiem Latvijas iesniegtos ikgadējos vadības un kontroles dokumentus par investīciju maksājumiem līdz pērnā gada 30. jūnijam. Tādejādi Latvija tuvākā laikā saņems maksājumu no EK 89,4 miljonu eiro apmērā. Līdz šim Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai atskaites par atbilstoši veiktiem un pārbaudītiem ES fondu izdevumiem vairāk kā pusmiljarda euro apmērā, kas ir jau 12 % no plānošanas periodā Latvijai piešķirtā 4,4 miljardi euro Kohēzijas politikas finansējuma. FM papildus informē, ka kopumā investīciju ieviešanas temps ir pietiekams, lai šajā plānošanas periodā izmantotu visu Latvijā pieejamo ES finansējumu.

Šī gada aprīlī un maijā bijusi īpaši aktīva projektu iesniegšana tādās jomās kā jaunu produktu ieviešana, izglītība un energoefektivitāte. Vienlaicīgi šajā laika posmā palielinājies projektu iepirkumu līgumu apjoms, kas dod pamatu praktiskai investīciju veikšanai. Visapjomīgākie iepirkumu līgumi noslēgti transporta, mazo un vidējo komersantu konkurētspējas un vides un teritoriālās attīstības jomās.

Kopumā līdz maijā beigām pabeigti 62 projekti, t.sk. ievērojami pieaudzis pabeigto projektu skaits tieši maijā - 14 projekti. Apjomīgākie no pabeigtajiem projektiem ir ceļu infrastruktūras uzlabošanas jomā.

Īpaši atzīmējams ir Dziesmu svētku norisei svarīgs Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēts projekts - 28. maijā svinīgā pasākumā atklāts Daugavas stadiona atjaunotās un paplašinātās tribīnes ar 10 400 skatītāju sēdvietām. Šis ir pirmais pabeigtais solis no projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” darbiem. Līdz 2022. gadam šī projekta ietvaros Daugavas stadionā tiks atjaunots dabīgā zālāja futbola laukums, kā arī vieglatlētikas skrejceliņi un sektori atbilstoši starptautisku augstākā līmeņa futbola un vieglatlētikas sacensību rīkošanas prasībām. Stadionam taps arī jauna ledus halle, vieglatlētikas manēža un multifunkcionālā halle, tiks labiekārtota teritorija. Projekta kopējās izmaksas ir 61,7 miljoni eiro, no tām ERAF līdzfinansējums ir 37, 6 miljoni eiro.

Daugavas stadiona attīstīšana ir viens ko kopumā pieciem ERAF līdzfinansētiem Rīgas revitalizācijas projektiem, kuru īstenošanu kā ES fondu atbildīgā iestāde stratēģiski plāno un pārrauga Kultūras ministrija. Pirmais no šiem projektiem ir Teikas un Čiekurkalna apkaimē restaurētā VEF kultūras pils. Vēl divus projektus – prototipēšanas darbnīcu „Riga Makerspace” un izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centru „TabFab” – paredzēts veidot Centra perifērijas Brasas apkaimē. Savukārt Šķirotavas apkaimē taps skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāles komplekss.

Vienlaicīgi FM dati ik mēnesi liecina, ka projektu īstenotāju ieviešanas plāni ir pārāk optimistiski - lielā daļā projektu ir novirze plānoto maksājumu pieprasīšanā. Kavējumi maksājumu pieprasījumu plānu izpildē, galvenokārt, konstatētas vides un teritoriālās attīstības, transporta, pētniecības, inovācijas un izglītības jomu prioritārajos virzienos. Tāpat kopējo ES fondu investīciju plānu izpildes kavējumu ļoti lielā mērā iespaido projekti, kuri nav savlaicīgi iesniegti CFLA vai netiek sagatavoti pienācīgā kvalitātē, tādējādi paildzinot projektu atlases un vērtēšanas procesu. Gan projektu iesniegšanas, gan izpildes kavējumu gadījumos CFLA turpina apzināt katra konkrētā projekta situāciju iespējami labāko risinājumu rašanai. CFLA veic intensīvu darbu ar projektu finansējuma saņēmējiem, lai kopīgi panāktu projektu iesniegšanas un ieviešanas reālistiskas prognozes, izglītotu projektu īstenotājus un stiprinātu viņu kapacitāti, kā arī praktiski apzinātu nozīmīgākos katra projekta riskus un konsultatīvi palīdzētu īstenotājiem, lai jau savlaicīgi mazinātu risku iestāšanos vai ietekmi.

 

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu pieejams ES fondu mājaslapā.

ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.

Tāpat CFLA organizē labās prakses semināru ciklu, kas norisināsies gan Rīgā, gan reģionos. Projektu īstenotāji tiek aicināti apmeklēt seminārus, kā arī pieteikties uz individuālām konsultācijām.

 

Informācijas sagatavotājs:
Ieva Raboviča
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67 083 880,
E-pasts: ieva.rabovica@fm.gov.lv