Eiropas Parlamenta deputāti vēlas stingru ES kiberaizsardzību un ciešākas saites ar NATO

Rezolūcija par kiberaizsardzību tika pieņemta ar 476 balsīm pret 151, 36 deputātiem atturoties. Tajā teikts, ka Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un nevalstiski grupējumi ir veikuši kiberuzbrukumus infrastruktūrai, iesaistījušies kiberspiegošanā un ES iedzīvotāju masveida novērošanā, atbalstījuši dezinformācijas kampaņas un izplatījuši ļaunprogrammatūru (piemēram, Wannacry, NotPetya).

Ciešāka sadarbība kiberaizsardzībā

EP deputāti uzsvar, ka neaizsargātību veicina Eiropas aizsardzības stratēģiju un spēju sadrumstalotība. Tādēļ viņi mudina dalībvalstis stiprināt bruņoto spēku spēju sadarboties un uzlabot kibersadarbību ES līmenī, kā arī ar NATO un citiem partneriem. Tas ietvertu vairāk kopīgu mācību kiberdrošības jomā, militārpersonu apmaiņas programmas, datorkriminālistikas ekspertu skaita piegumu, kā arī vairāk uzmanības ES misiju un operāciju zināšanām kiberaizsardzības jomā.

EP deputāti atzinīgi vērtē divus kiberaizsardzības projektus, kas tiks uzsākti pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros: ar kiberdraudiem un kiberincidentiem saistītas reaģēšanas informācijas apmaiņas platformu un kiberdraudu gadījumā īstenotas ātrās reaģēšanas vienību izveidi. Viņi cer, ka šo aktivitāšu rezultātā tiks izveidota Eiropas ātrās reaģēšanas vienība, kurai tiktu uzdots koordinēt un atklāt kopīgus kiberdraudus un cīnīties pret tiem.

ES un NATO attiecības

57 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments ar 411 balsīm pret 182 pieņēma arī atsevišķu rezolūciju par ES un NATO attiecībām. Tajā deputāti uzsver, ka nevienai no abām organizācijām nav visu instrumentu, lai novērstu jaunos drošības draudus. Deputāti norāda, ka tie aizvien biežāk ir hibrīdi un netradicionāli.

Līdzās ieteikumam uzlabot sadarbību kiberaizsardzības jomā deputāti arī aicina ES un NATO īpašu uzmanību pievērst stratēģiskajai komunikācijai, situācijas izpratnei, klasificētas informācijas apmaiņai, nelegālās migrācijas ierobežošanai un šķēršļu novēršanai militārā personāla un tehnikas ātrai un straujai kustībai ES teritorijā.

Ziņojuma projektā arī atzinīgi novērtēta NATO klātbūtnes stiprināšana pie NATO austrumu robežas un kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā.

Citāti

EP ziņotājs par kiberdraudiem Urmas Paet (ALDE, Igaunija) sacīja: “Sekmīgs kiberuzbrukums atomelektrostaciju var pārvērst atombumbā vai radīt haosu slimnīcā un apdraudēt pacientu dzīvības. Lai pasargātu sevi no šādiem draudiem, mums jāstiprina kiberdrošība, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, ES un NATO.”

EP ziņotājs par ES un NATO attiecībām Ioan Mircea Pascu (S&D, Rumānija) sacīja: “Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ES un NATO sadarbība ir kļuvusi ciešāka. Hibrīddraudu kontrole, kiberuzbrukumu novēršana, cīņa ar terorismu un militārā mobilitāte ir konkrētas nozares, kurās iespējama tālāka sadarbība.”

Papildu informācija

Plašākai informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu