Komisija izvērtē Datu saglabāšanas direktīvu

Šodien Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006. gadā.  Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004. gadā Madridē un 2005. gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Nolūkā ierosināt uzlabotu tiesisko regulējumu, Komisija tagad pārskatīs spēkā esošos datu saglabāšanas noteikumus, konsultējoties ar policijas un tiesu iestādēm, nozares pārstāvjiem, datu aizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.

"Mūsu paveiktais izvērtējums ir atklājis telokomunikācijas datu saglabāšanas nozīmi kriminālajai justīcijai un tiesībaizsardzībai.  Šādus datus izmanto ne tikai kā pierādījumus, lai notiesātu personas, kas vainīgas smagu noziegumu vai terorisma aktu izdarīšanā, bet arī lai pasargātu nevainīgas personas no nepamatotām aizdomām. Saglabātie dati, piemēram, bija īpaši nozīmīgi "Operation Rescue"  veiksmīgai realizācijai, ar kuras palīdzību tika atklāta 670 aizdomās turētu starptautiska pedofilu tīkla locekļu identitāte, tādējādi pasargājot bērnus no seksuālas izmantošanas draudiem dalībvalstīs, kas bija transponējušas direktīvu. Taču izvērtējuma ziņojumā ir konstatēti arī nopietni trūkumi.  Šajā jautājumā mums ir nepieciešama samērīgāka un vienotāka pieeja visā ES. Tāpēc mans nolūks ir pārskatīt direktīvu, lai precizētu datu piekļuves tiesības, to izmantošanas nolūkus un piekļuves procedūras datiem", teica Iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Izvērtējuma ziņojuma analizēts, kā dalībvalstis ir transponējušas direktīvu un novērtēta saglabāto datu izmantošana un ietekme uz komunikāciju tīklu operatoriem un patērētājiem.

Galvenie secinājumi ir šādi.

-       Vairums dalībvalstu uzskata, ka ES noteikumi par datu saglabāšanu joprojām ir nepieciešami tiesībaizsardzībai, cietušo aizsardzībai un kriminālās justīcijas sistēmām. Ar tālruņa numuru saistīto datu, IP adrešu vai mobilo tālruņu identifikatoru izmantošana ir kriminālizmeklēšanas līdzeklis, ar kura palīdzību ir panākta noziedznieku notiesāšana un attaisnotas nevainīgas personas.

-       Datu saglabāšana dalībvalstīs notiek dažādi. Piemēram, ir dažādi saglabāšanas termiņi, sākot ar 6 mēnešiem līdz pat 2 gadiem, ievērojami atšķiras nolūki, kādos datiem drīkst piekļūt un tos izmantot, kā arī datu piekļuves juridiskās procedūras.

-       Ņemot vērā, ka ar direktīvu tikai daļēji saskaņo valstu noteikumus, nav pārsteidzoši, ka šajā jomā nav izveidojusies vienota pieeja. Vispārēji zemā saskaņotības pakāpe var radīt grūtības telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši mazākiem operatoriem.   Datu saglabāšanas un piekļuves nodrošināšanas izmaksas operatoriem ES tiek atlīdzinātas dažādi. Komisija apsvērs, kā varētu nodrošināt saskaņotāku izmaksu atlīdzināšanu.

-       Datu saglabāšana ievērojami ierobežo tiesības uz privātumu.  Kaut arī nav konkrētu piemēru par nopietniem privātuma pārkāpumiem, ja netiks ieviesti papildu drošības pasākumi, datu drošības pārkāpumu risks turpinās pastāvēt.  Tāpēc Komisija apsver stingrākus saglabāto datu glabāšanas, piekļuves un izmantošanas noteikumus.

Priekšvēsture

Policija un prokuratūra smagu noziegumu un terorisma izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem izmanto telekomunikācijas datus, ko saglabā telekomunikācijas operatori.

ES pēdējos 10 – 15 gados ar vairāku direktīvu palīdzību ir centusies regulēt telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju pienākumu konkrētu laikposmu saglabāt datus.

Datu saglabāšanas direktīva (Direktīva 2006/24/EK) uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka šie operatori saglabā konkrētu kategoriju datus (lai identificētu tālruņa zvanus un e-pasta ziņojumus, taču izņemot šo komunikāciju saturu), ar mērķi  izmeklēt, atklāt un saukt pie atbildības par valstu tiesībās definētiem smagiem noziegumiem.   Dati ir jāglabā laiku, kas ir ne mazāks kā seši mēneši un ne ilgāks kā divi gadi (konkrētu termiņu nosaka dalībvalsts transponējot direktīvu valsts tiesībās). 

Vairumā dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes ir ziņojušas Komisijai, ka saglabātie dati ir nozīmīgi, lai ar efektīvas kriminālizmeklēšanas palīdzību aizsargātu sabiedrību pret apdraudējumiem. Šie dati sniedz vērtīgas ziņas un pierādījumus un ir veicinājuši notiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem un nevainīgu aizdomās turēto attaisnošanu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas bez datu saglabāšanas, iespējams, nekad netiktu atklāti.

Datu aizsardzības iestādes kritizē direktīvu, jo tajā ir nepietiekami ierobežota datu saglabāšana un nav paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi datu glabāšanai, piekļuvei un izmantošanai.

Direktīvas 14. pantā noteikts, ka Komisija iesniedz direktīvas piemērošanas izvērtējumu un izvērtējumu par tās ietekmi uz ekonomiskā procesa dalībniekiem un patērētājiem.

Turpmākie pasākumi

Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisija sagatavos direktīvas grozījumu priekšlikumu. Turpmākajos mēnešos tā konsultēsies ar tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu un datu aizsardzības iestādēm, nozares pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību par nākotnes tiesiskā regulējuma iespējamiem variantiem. Šo konsultāciju rezultātus apkopos ietekmes novērtējumā, kas būs turpmākā priekšlikuma pamats.

Sīkāka informācija

Iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/malmstrom/welcome/default_en.htm

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/index_en.htm