Jūlijs Eiropas Savienībā

Jūlijā Eiropas Savienības mērogā kā būtiskāko notikumu var akcentēt Austrijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, taču aktīvs darbs notiek visās institūcijās.

Austrijas prezidentūra

Prezidentūru Eiropas Savienības Padomē no Bulgārijas pārņēmusi Austrija, tātad no 1.jūlija līdz pat 31.decembrim Austrija vadīs visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Austrijas prezidentūras prioritāšu vadmotīvs ir "Eiropa, kas aizsargā". Prezidentvalsts programmā īpaša uzmanība ir pievērsta patvēruma un migrācijas jautājumiem, ārējo robežu aizsardzībai, radikalizācijas, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai, digitālajai drošībai un Eiropas vērtību aizsardzībai.

Kopš 1995. gadā Austrija pievienojās ES, šī ir trešā reize, kad tā ir ES Padomes prezidentvalsts.

Prezidentūras noslēgumā Austrija Padomes prezidentvalsts pilnvaras nodos Rumānijai.

Eiropas Komisijas starpposma 2018. gada vasaras ekonomikas prognozes

Eiropas Komisijas publicētās starpposma 2018. gada vasaras ekonomikas prognozes liecina par noturīgu izaugsmi uz lielākas nenoteiktības fona. Tiek prognozēts, ka arī 2018. un 2019. gadā izaugsme saglabāsies spēcīga, sasniedzot gan ES kopumā, gan eirozonā šogad 2,1 %, savukārt nākamgad – 2 %.

Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES kopumā. Plašāk par prognozi: https://ec.europa.eu/latvia/news/starpposma-2018-gada-vasaras-ekonomikas-prognozes-liecina-par-notur%C4%ABgu-izaugsmi-uz-liel%C4%81kas_lv.

Inovāciju atbalsts Eiropas aizsardzības rūpniecībā

Eiropas Parlamenta deputāti pirmo reizi atbalstījuši īpašas programmas izveidi inovāciju atbalstam Eiropas aizsardzības rūpniecībā. Tā attieksies arī uz kiberdrošības risinājumiem.

Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP), kuras budžets 2019. un 2020. gadā būs 500 miljoni eiro, atbalstīs jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Tās mērķis ir stiprināt ES neatkarību un veicināt inovācijas aizsardzības nozarē, vienlaikus nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu. Plašāka informācija: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/julija_jaunumi_2018/es_aizsardzibas_rupniecibas_fonds.html.

Drošākas robežas

Tāpat Eiropas Parlamentā jūlijā aktuāls bijis jautājums par drošākām robežām. Trešo valstu pilsoņiem, kuriem ieceļošanai ES nav nepieciešama vīza, pirms došanās uz ES būs jāsaņem atļauja, paredz Eiropas Parlamenta deputātu atbalstītie noteikumi.

Jaunā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kurai jāstājas spēkā 2021. gadā, ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES. Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju.

Jauna sistēma attieksies uz vairāk nekā 60 valstīm un teritorijām, kuru pilsoņiem ieceļošanai ES nav nepieciešama vīza. Viņiem pirms došanās ceļā būs jāaizpilda elektroniska anketa, kurā jānorāda personas dati (vārds, dzimšanas laiks un vieta, dzimums un pilsonība), informācija par ceļošanas dokumentu (derīgums, izdevējvalsts), mājas adrese un kontaktinformācija, kā arī valsts, kurā paredzēta ieceļošana ES.

Atļauja maksās septiņus eiro, bet no maksas būs atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam un cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem. Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/julija_jaunumi_2018/robezu_drosiba_celotaju_parbaude.html.

Junkera plāna panākumi

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kopš 2015. gada jūlija ir mobilizējis 335 miljardus eiro, kas paredzēti papildu investīcijām visā Eiropas Savienībā. Junkera plāns ir atstājis jūtamu ietekmi uz ES ekonomiku un revolucionizējis inovāciju finansēšanu Eiropā.

Eiropas Investīciju bankas Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) lēš, ka ESIF darbības jau atbalstījušas vairāk nekā 750 000 darbvietu izveidi, un paredzams, ka šis skaitlis vēl palielināsies, līdz 2020. gadam sasniedzot 1,4 miljonus darbvietu salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt aprēķini liecina, ka Junkera plāns jau palielinājis ES IKP par 0,6 %, un prognozējams, ka līdz 2020. gadam ES IKP pieaugs par 1,3 %. Divas trešdaļas no piesaistītajiem 335 miljardiem eiro ir no privātiem resursiem, kas nozīmē, ka ESIF ir arī sasniedzis savu mērķi privāto investīciju mobilizēšanas ziņā.

Plašāka informācija par Junkera plāna panākumiem: https://ec.europa.eu/latvia/news/junkera-pl%C4%81ns-p%C4%81rsniedz-s%C4%81kotn%C4%93jo-invest%C4%ABciju-m%C4%93r%C4%B7i-315-miljardu-eiro-apm%C4%93r%C4%81_lv.

Eurostat statistika

Eurostat apkopotā jaunākā statistika liecina, ka vairāk kā 80% no nesenajiem absolventiem Eiropas Savienībā bija nodarbināti 2017. gadā.

Maltā (95%), Vācijā (91%), Nīderlandē un Čehijā (abās 90%)  ir augstākais nodarbinātības līmenis nesenajiem absolventiem. Plašāka informācija par šo tēmu: http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/EDN-20180715-1.

2016.gadā Eiropas Savienībā vidēji bija 505 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem.

Starp dalībvalstīm Luksemburga papildināja sarakstu ar 662 automašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, kam seko Itālija (625 automašīnas), Malta (615 automašīnas), Somija (604 automašīnas) un Kipra (595 automašīnas).

Skalas otrajā galā viszemākais automašīnu skaits bija Rumānijā (261 automašīna: 2015. gada dati), Ungārija (338 automašīnas), Latvija (341 automašīna) un Horvātija (374 automašīnas). Plašāka informācija pieejama: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Passenger_cars_in_the_EU&stable=1%20.

Informāciju apkopoja:

Daiga Poča-Lapiņa

Europe Direct informācijas centra Gulbenē Madonas informācijas punkta koordinatore