Pēc stabilitātes atbalsta programmas noslēguma Grieķija pāršķir jaunu lappusi

Grieķija ir sekmīgi noslēgusi Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) trīs gadu stabilitātes atbalsta programmu, saglabājot savu vietu eurozonā un Eiropas Savienībā.

Sekmīgs programmas noslēgums ir apliecinājums Grieķijas iedzīvotāju centieniem, valsts apņēmībai veikt reformas un Eiropas partneru solidaritātei.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Stabilitātes atbalsta programmas noslēgums iezīmē svarīgu brīdi Grieķijai un Eiropai. Eiropas partneri ir apliecinājuši solidaritāti, un Grieķijas iedzīvotāji ir reaģējuši uz katru problēmu ar sev raksturīgu drosmi un apņēmību. Esmu vienmēr cīnījies, lai Grieķija paliktu Eiropas centrālais elements. Grieķijas iedzīvotājiem pāršķirot jaunu lappusi savā bagātajā vēsturē, viņi vienmēr var rēķināties ar mani kā sabiedroto, partneri un draugu.”

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos teica:  “Grieķija ir sekmīgi pabeigusi trešo aizdevuma programmu, kuras laikā tā veica apjomīgas reformas ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes un ekonomikas darbību. Šodiena ir nozīmīga arī pārējām eirozonas valstīm, kas astoņu gadu garumā Grieķijai nodrošināja aizdevumus laikā, kad tā nespēja piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Šobrīd ir svarīgi turpināt iesākto ceļu un turēties pie nospraustajiem budžeta un makroekonomiskās politikas mērķiem. Grieķijas uzdevums ir stiprināt investoru uzticību – tas izdarāms nodrošinot budžeta mērķu izpildi un turpinot aizsākto reformu ieviešanu dzīvē. Labu politiku kopums ir tas, kas ļaus piesaistīt jaunas investīcijas, veicinās darbavietu radīšanu, kā arī vairos Grieķijas iedzīvotāju labklājību.”

 

“Grieķu programmas beigas ir jauns sākums. Vissvarīgākais uzdevums šobrīd ir stiprināt investoru uzticību Grieķijas ekonomikai. Lai to izdarītu, Grieķijai jāpierāda, kad tā ir gatava turpināt atbildīgu budžeta politiku un reformas arī bez ārējā spiediena. Pārdomāta politika ir vislabākais investīciju lēmums, ko Grieķija šobrīd varētu pieņemt.”  

“Grieķijai ir izdevies sakārtot savu ekonomiku, kas, ņemot vērā izejas punktu, ir neapšaubāms panākums. Nākošais uzdevums būs konsekventi samazināt valsts parāda apjomu. Tas ir veids, kādā Grieķija var uzlabot savu reputāciju starptautiskajos tirgos un attiecīgi samazināt procentu likmes gan valsts parāda apkalpošanai, gan privātajam sektoram. Šajā sakarā liela nozīme būs tam, lai Grieķija turpinātu pildīt nospraustos budžeta un makroekonomiskās politikas mērķus. Grieķijai būs jāpierāda, ka arī bez ārējā spiediena tā ir spējīga īstenot pārdomātu un sabalansētu politiku. Tas būs pamats sekmīgai ekonomikas attīstībai.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Stabilitātes atbalsta programmas noslēgums ir labas ziņas gan Grieķijai, gan eurozonai. Pēc astoņiem ļoti grūtiem gadiem Grieķijai un tās iedzīvotājiem tas iezīmē jaunas nodaļas sākumu. Eurozonā tas pavelk simbolisku svītru zem eksistenciālās krīzes. Grieķijas veiktās plašās reformas ir ielikušas pamatu ilgtspējīgas atveseļošanās procesam: par to jārūpējas un tas jāuztur, lai Grieķijas iedzīvotāji varētu baudīt savu centienu un nesto upuru augļus. Eiropa arī turpmāk būs Grieķijas pusē.”

Saskaņā ar šo stabilitātes atbalsta programmu, pamatojoties uz visaptverošas un iepriekš nepieredzētas reformu paketes īstenošanu, Grieķijai kopumā ir piešķirti aizdevumi 61,9 miljardu eiro apmērā. Šajā stabilitātes atbalsta programmā tika izmantota koordinēta pieeja, lai risinātu ieilgušas un dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas, kas Grieķijā veicināja ekonomikas krīzi.

Grieķija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju, no ievērojama deficīta vispārējā valdības bilancē panākot pārpalikumu 2017. gadā, kuru paredzēts saglabāt arī turpmāk. Laika gaitā šiem reformu pasākumiem un konsolidācijas centieniem būs kumulatīva ietekme, un tādējādi tie turpinās pozitīvi ietekmēt fiskālo ilgtspēju vēl ilgi pēc programmas noslēguma.

Finanšu nozare pašlaik atrodas daudz spēcīgākā pozīcijā, un tas panākts, pateicoties sekmīgām rekapitalizācijas darbībām, banku pārvaldības rūpīgai pārskatīšanai un darbam, lai īstenotu stratēģiju, ar kuras palīdzību samazināt saglabājamos ienākumus nenesošos aizdevumus.

Ir uzlabota valsts pārvaldes efektivitāte un iedarbīgums, tostarp ieviesti jauni noteikumi par publiskā sektora darba ņēmēju iecelšanu amatā, novērtēšanu un mobilitāti; izveidota Valsts ieņēmumu neatkarīga iestāde; un ieviesti pasākumi tieslietu sistēmas darbības uzlabošanai.

Visbeidzot ieviesti svarīgi strukturālie pasākumi Grieķijas uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanai, lai padarītu Grieķiju par pievilcīgu galamērķi ieguldījumiem un dotu iespēju jau esošajiem uzņēmumiem paplašināties, ieviest jauninājumus un radīt darbvietas; kā arī ilgtspējīgas un universālas pensiju, veselības aprūpes un sociālo pabalstu sistēmu izveidei, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu shēmas izveidei.

Kopā ņemot, ar šo pārveidojošo reformu palīdzību ir ielikts pamats ilgtspējīgai ekonomikas atlabšanai, ieviešot pamatnosacījumus, kas vajadzīgi ilgtspējīgai izaugsmei, darbvietu radīšanai un stabilām publiskajām finansēm turpmākajos gados.

Ekonomisko rādītāju uzlabošanās apstiprina, ka, lai gan vēl ir daudz darāmā, veiktie pasākumi jau sniedz reālus ieguvumus, atjaunojot kārtību publisko finanšu jomā, samazinot bezdarbu un nodrošinot atgriešanos pie izaugsmes. Ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies no -5,5 % 2010. gadā līdz 1,4 % 2017. gadā, un paredzams, ka 2018. un 2019. gadā tā saglabāsies aptuveni 2 % apmērā. Fiskālā bilance ir progresējusi no 15,1 % liela deficīta 2009. gadā līdz 0,8 % pārpalikumam 2017. gadā (atbilstoši primārajam pārpalikumam 4,2 % apmērā programmas griezumā). Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, saskaņā ar Grieķijas Statistikas iestādes nesen iesniegtajiem datiem bezdarba līmenis 2018. gada maijā samazinājās līdz 19,5 % – pirmo reizi kopš 2011. gada septembra sasniedzot līmeni, kas ir zemāks par 20 %.

Programmas noslēgums Grieķijai iezīmē vienas nodaļas beigas un nākamās sākumu. Būs jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai pilnībā novērstu no krīzes gadiem mantojumā palikušās sociālās un ekonomiskās sekas. Tam nepieciešams, lai Grieķijas iestādes turpinātu reformas un nodrošinātu to ilgtspējīgu īstenošanu atbilstīgi saistībām, ko tās uzņēmušās Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija sanāksmē. Tas ir izšķiroši svarīgi, lai iedibinātu uzticību tirgum un stiprinātu Grieķijas ekonomikas atveseļošanos, jo īpaši laikposmā tūlīt pēc programmas darbības beigām.

Pēc programmas pabeigšanas Grieķija tiks pilnībā integrēta Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas ciklā – Eiropas Semestrī, lai nodrošinātu to, ka pēdējos gados veiktie pasākumi nes ieguvumus gan valstij, gan tās iedzīvotājiem. Programmas ietvaros apstiprināto reformu pabeigšana, piemērošana un īstenošana dzīvē tiks uzraudzīta pēcprogrammas periodā, izmantojot pastiprinātas uzraudzības sistēmu.

Komisijas Strukturālo Reformu atbalsta dienests turpinās palīdzēt Grieķijas iestādēm pēc to lūguma uzlabot izaugsmi veicinošu reformu izstrādi un īstenošanu.

Priekšvēsture

Kopš 2010. gada Grieķija ir saņēmusi finansiālu palīdzību no saviem Eiropas partneriem. 2015. gada 8. jūlijā Grieķijas iestādes pieprasīja jaunu ESM stabilitātes atbalsta programmu. Eiropas Komisija ESM vārdā 2015. gada 20. augustā parakstīja saprašanās memorandu par trīs gadu stabilitātes atbalsta programmu.

2018. gada 23. gada jūnijā Eurogrupa apstiprināja, ka visas iepriekšējās darbības saskaņā ar stabilitātes atbalsta programmas ceturto un galīgo pārskatīšanu ir pabeigtas. Eurogrupa arī panāca vienošanos par spēcīgu parāda pasākumu kopumu papildus jau esošajiem īstermiņa pasākumiem nolūkā nodrošināt Grieķijas parāda ilgtspējību ilgtermiņā. 2018. gada 6. augustā ESM apstiprināja 15 miljardu eiro finanšu palīdzības galīgo izmaksu.

Kopš 2010. gada Grieķijai kopumā piešķirti aizdevumi 288,7 miljardu eiro apmērā. Tajos ietilpst 256,6 miljardi eiro no Eiropas partneriem un 32,1 miljardi eiro no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

Paralēli stabilitātes programmai, 2015. gada jūlijā Komisija uzsāka plānu “Jauns sākums nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Grieķijā”, lai palīdzētu Grieķijai maksimāli izmantot ES līdzekļus valsts ekonomiku stabilizēšanai un nodarbinātības, izaugsmes un investīciju piesaistes veicināšanai. Pateicoties plānā paredzētajiem ārpuskārtas pasākumiem, Grieķija ES finansējuma apgūšanas ziņā šobrīd ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Jaunajā programmēšanas periodā (2014. – 2020.) Grieķija jau ir saņēmusi gandrīz 16 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā 9 % no Grieķijas iekšzemes kopprodukta 2017. gadā.

Attiecībā pret IKP Grieķija ir arī Junkera plāna “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)” galvenā labuma guvēja. Šobrīd paredzēts, ka ESIF piesaistīs investīcijas vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā un sniegs atbalstu vairāk nekā 20 000 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Grieķijā.

Sīkāka informācija

Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojums

Brošūra: Jauns sākums nodarbinātībai un izaugsmei Grieķijā — pēc trīs gadiem

Papildinformācija par ES finansiālo palīdzību Grieķijai

Paziņojums presei - Komisija atbalsta stāvokļa normalizāciju Grieķijā un iedarbina pēcprogrammas uzraudzību