ES ziņojums par izglītību ― labi rezultāti, tomēr vairāk jādara, lai sasniegtu mērķus

Brisele, 19. aprīlis ― šodien publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010. gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000. gada kāpums sasniedzis 37 %, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15 %). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Pielikumā atspoguļoti sīkāki rādītāji par katru valsti (skatīt paziņojuma beigās). Stratēģijā “Eiropa 2020” nodarbinātībai un izaugsmei noteikts mērķis samazināt atbiruma rādītāju zem 10 %, kā arī palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru vismaz līdz 40 %. 

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu teica: “Iepriecina, ka izglītības līmenis Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Vairāk jauniešu nekā pirms 10 gadiem iegūst vidējo un augstāko izglītību. Tomēr joprojām ir audzēkņi, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, un šī problēma skar vienu no septiņiem jauniešiem Eiropas Savienībā; viens no pieciem 15 gadu veciem skolniekiem joprojām slikti lasa. Tāpēc viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem skar vispārējo un profesionālo izglītību. Dalībvalstīm jāturpina darbs, lai sasniegtu kopējos Eiropas mērķus.”

Lai gan ekonomikas krīze nosaka vajadzību ierobežot resursus, komisāre aicina dalībvalstis nesamazināt izglītībai pieejamos līdzekļus. “Ieguldījums izglītībā ir ieguldījums nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, un ilgtermiņa perspektīvā tas atmaksājas. Tomēr laikā, kad budžeta līdzekļu nepietiek, mums jānodrošina, lai resursi tiktu izmantoti iespējami lietderīgi,” viņa piebilda.

2020. gada pieci izglītības mērķi

ES valstu izglītības ministri 2009. gadā vienojās par šādiem pieciem vispārējās un profesionālās izglītības mērķiem, kuri sasniedzami līdz 2020. gadam:

·       audzēkņu atbirumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs jābūt mazākam par 10 % (tas nozīmētu vismaz 1,7 milj. skolu pametušo audzēkņu mazāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 14,4 %);

·       30−34 gadu vecu cilvēku īpatsvaram ar augstāko izglītību jābūt vismaz 40 % (tas nozīmētu vismaz 2,6  milj. absolventu vairāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 32,3 %);

·       vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā (patlaban 92,3 %; ja šis mērķis tiks sasniegts, šo izglītību iegūs vēl vairāk nekā 250 tūkst. bērnu);

·       mazākam par 15 % jābūt tādu piecpadsmitgadīgu audzēkņu īpatsvaram, kuru sekmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē ir nepietiekamas (patlaban aptuveni 20 %;ja šis mērķis tiks sasniegts, šādu audzēkņu skaits samazināsies par 250 tūkst.);

·       vidēji vismaz 15 % pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) jāpiedalās mūžizglītībā (patlaban to īpatsvars ir 9,3 %;ja šis mērķis tiks sasniegts, vispārējā un profesionālajā izglītībā piedalīsies par 15 milj. pieaugušo vairāk).

Gada ziņojums par mērķu īstenošanu

Gada ziņojumā par rādītājiem un mērķiem Komisija, ņemot vērā šos mērķus,  analizē dalībvalstu rezultātus, vienlaikus novērtējot, kādus rezultātus valstis guvušas, ņemot vērā  iepriekš 2010. gadam nospraustos mērķus.

Galvenie rezultāti

·       2020. gada mērķi.  Lai gan ir pāragri izteikt precīzas prognozes, līdzšinējās tendences liecina, ka lielākā daļa 2020. gada mērķu ir sasniedzama, ja dalībvalstis tos joprojām noteiks par prioritāriem un veiks pietiekamus ieguldījumus vispārējā un profesionālajā izglītībā.Tas jo īpaši attiecas uz diviem galvenajiem izglītības mērķiem saistībā ar atbirušajiem audzēkņiem un augstskolu absolventiem.

·       2010. gada mērķi. ES valstis kopumā ir guvušas labus rezultātus, tomēr sasniegušas vienīgi mērķi par augstskolu absolventu skaitu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā(visi dati par 2010. gadu būs pieejami nākamā gada sākumā).

·       Dalība un sasniegumi.Kopš 2000. gada kopumā arvien vairāk pieaugušo ir ieguvuši izglītību, kā arī ir palielinājies to kvalifikācijas līmenis. Palielinājies arī bērnu īpatsvars pirmskolas izglītībā.

·       Joprojām ir ievērojamas atšķirības starp dzimumiem gan rezultātu, gan priekšmetu izvēles ziņā.Piemēram, meitenēm ir labāki rezultāti lasīšanā nekā zēniem, savukārt skolu priekšlaicīgi lielākoties pamet zēni.Vairāk vīriešu nekā sieviešu iegūst augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā.

Ziņojumā, kurā analizēta situācija ES dalībvalstīs, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Islandē, Turcijā, Norvēģijā un Lihtenšteinā, iekļauti pārskati un detalizēta statistika, parādot, kurām valstīm ir sliktāki rezultāti par ES vidējiem rādītājiem, kuras valstis izvirzās priekšgalā vai neizpilda prasības salīdzinājumā ar citām valstīm.  

Turpmākie pasākumi

Turpmākajās nedēļās dalībvalstis Komisijai iesniegs valstu reformu programmas, kurās būs noteikti valstu mērķi attiecībā uz atbirušajiem audzēkņiem un augstskolu absolventiem, aprakstot, kā tās plāno sasniegt mērķus. Komisija drīz iesniegs ierosinātos jaunos mērķus par nodarbinātības iespējām un mācību mobilitāti.

Papildu informācija

Saite uz MEMO/11/253

Komisijas ziņojums pilnībā "Progress towards the Lisbon objectives in education and training - Indicators and benchmarks, 2010/11"

Brošūra Education benchmarks for Europe [ar valstu datiem]

Eiropas Komisija European strategy and co-operation in education and training