Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: labāka aizsardzība un profilakse ilgākai un veselīgākai dzīvei

Šodien publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO (link is external)) un Komisijas 2018. gada kopīgais ziņojums “Pārskats par veselību: Eiropa” liecina, ka paredzamā mūža ilguma pastāvīgais pieaugums ir palēninājies un attiecībā uz šo rādītāju joprojām vērojamas lielas atšķirības gan dalībvalstu starpā, gan vienas valsts ietvaros, bieži atstājot novārtā iedzīvotājus ar zemu izglītības līmeni. Ziņojuma pamatā ir salīdzinoši analizēti dati par ES iedzīvotāju veselības stāvokli un ES veselības aprūpes sistēmu sniegumu 28 dalībvalstīs, 5 kandidātvalstīs un 3 EBTA (link is external) valstīs.

“Lai gan Eiropas Savienībā paredzamais mūža ilgums ir viens no ilgākajiem pasaulē, pašapmierinātībai nav pamata. Daudzas dzīvības būtu iespējams glābt, aktīvāk veicinot veselīgu dzīvesveidu un novēršot tādus riska faktorus kā tabaka un mazkustīgs dzīvesveids. Nav pieņemami, ka Eiropas Savienībā katru gadu pāragri mirst 1,2 miljoni iedzīvotāju, ja no tā var izvairīties, nodrošinot labāku slimību profilaksi un efektīvāku veselības aprūpi,” sacīja veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Ziņojumā turklāt norādīts, ka ir nepieciešams uzlabot garīgo veselību un novērst garīgās slimības, kas rada ne vien sociālas sekas, bet arī tēriņus, kuri tiek lēsti vairāk kā 4 % apmērā no IKP visā ES. Tajā aicināts risināt tādus riska faktorus kā smēķēšana, alkohols un aptaukošanās, kā arī mazināt priekšlaicīgu mirstību, nodrošināt vispārēju piekļuvi aprūpei un uzlabot veselības aprūpes sistēmu noturību.

Galvenie konstatējumi

· Līdz pat nesenai pagātnei paredzamais mūža ilgums ES valstīs strauji un pastāvīgi auga. Tomēr kopš 2011. gada paredzamais mūža ilguma pieaugums ir ievērojami samazinājies. Turklāt joprojām saglabājas lielas paredzamā mūža ilguma atšķirības ne tikai pēc dzimuma, bet arī pēc sociālekonomiskā statusa. Piemēram, tiek lēsts, ka vidēji visā ES 30 gadus veci vīrieši ar zemu izglītības līmeni nodzīvos 8 gadus mazāk nekā vīrieši ar augstāko izglītību.

· Pierādījumi no dažādām valstīm liecina, ka līdz pat 20 % no veselības aprūpes izdevumiem varētu pārdalīt un izmantot labāk. Kombinējot dažādus politikas instrumentus, varētu optimizēt izdevumus un nodrošināt izmaksu lietderību, piemēram, izmantojot veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumu farmācijas līdzekļu atlasē un apmaksā vai iepirkumā un cenu noteikšanā.

· 2015. gadā Eiropā vairāk kā 84 000 iedzīvotāju mira no psihiskām slimībām. Tiek lēsts, ka garīgās veselības problēmu radītās kopējās izmaksas pārsniedz 600 miljardus eiro gadā.

· Gandrīz 40 % pusaudžu atzīst, ka iepriekšējā mēnesī vismaz vienu reizi ir uzdzīvojuši, lietojot alkoholu. Lai gan alkohola kontroles politika ir palīdzējusi samazināt alkohola kopējo patēriņu vairākās ES valstīs, alkohola pārmērīga lietošana gan pusaudžu, gan pieaugušo vidū joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

· Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir piecas reizes lielāka varbūtība ziņot par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām nekā mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem.

Konteksts

Eiropas Komisija 2016. gadā uzsāka zināšanu apkopošanas ciklu “Veselības stāvoklis ES” (State of Health in the EU), lai palīdzētu ES dalībvalstīm uzlabot iedzīvotāju veselību un veselības aprūpes sistēmu darbību. Valstu iestādes atzinīgi novērtēja ziņojumus un lika tos lietā. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Somija, Itālija, Nīderlande, Polija un Zviedrija) iesaistījās brīvprātīgā apmaiņā, lai apspriestu secinājumus un apmainītos ar paraugpraksi.

2018. gada “Pārskats par veselību: Eiropa” ir pirmais ziņojums, kas realizēts otrajā “Veselības stāvoklis ES” ciklā; cikla ietvaros ik pēc diviem gadiem tiek prezentēts ES mēroga pārskats, kas kalpo par pamatu secīgajiem ziņojumiem par konkrētām valstīm. Ziņojums izstrādāts, cieši sadarbojoties ESAO(link is external) un Komisijai, nolūkā uzlabot zināšanas par veselības jautājumiem.

ES veselības sistēmu attīstība ziņojumā atspoguļota, ņemot vērā to efektivitāti, pieejamību un noturību un izmantojot jaunākos pieejamos datus. Ar ciklu “Veselības stāvoklis ES” Komisija reaģē uz nepieciešamību apkopot konkrētām valstīm specifiskas un vairākām valstīm kopīgas zināšanas, ko var izmantot politikas izstrādē valsts un Eiropas līmenī.

Nākamie pasākumi

Otrais posms ciklā ir informācijas publicēšana par katras ES valsts profilu veselības jomā; informāciju publicēs 2019. gadā sadarbībā ar ESAO(link is external) un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centru(link is external)Meklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••. Valstu profilos tiks uzsvērtas katras dalībvalsts īpatnības un problēmas, un tie tiks iesniegti kopā ar pievienoto ziņojumu, kurā Komisija izdarīs vispārīgus secinājumus. Noslēdzošais posms ciklā ir brīvprātīga apmaiņa dalībvalstu starpā. Tā ir iespēja apspriesties ar ekspertiem, kuri ir analizējuši konstatētās problēmas, un pārrunāt potenciālos politikas risinājumus. 

Plašāka informācija:

Plašāka informācija par Veselības stāvokli ES un 2018. gada pārskats par veselību Eiropā ir šeit.

Sekojiet mums tviterī: @V_Andriukaitis(link is external) @EU_Health