Eiropas Komisijas veiktā aptauja liecina, ka eiropieši raizējas par iejaukšanos pirms gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām

Laikā, kad eiropieši bažījas par iejaukšanos vēlēšanās, Eiropas Komisijas gadskārtējā kolokvija par pamattiesībām tēma ir “Demokrātija Eiropas Savienībā”.

Jaunā šodien publicētā Eirobarometra aptaujā izgaismojas eiropiešu cerības attiecībā uz nākamā gada maijā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām, un tiek skaidrots, kas viņus motivētu balsot. No aptaujas tops skaidrs – vairums ES iedzīvotāju ir nobažījušies, ka ar dezinformācijas kampaņām, datu aizsardzības pārkāpumiem un kiberuzbrukumiem notiks iejaukšanās vēlēšanu procesos.

2018. gada Kolokvijs par pamattiesībām pulcē politiķus, pētniekus, žurnālistus, NVO un aktīvistus, kuri spriedīs, kā padarīt mūsu demokrātijas noturīgākas un iekļaujošākas, kā atbalstīt pilsonisko sabiedrību un labāk aizsargāt brīvas un godīgas vēlēšanas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “Veiktie pētījumi liecina, ka cilvēki ir patiesi noraizējušies par dezinformāciju. Pozitīvi ir tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju kritiski izvērtē viņiem piedāvāto informāciju un labi apzinās tos spēkus, kuri vēlētos manipulēt ar to, ko eiropieši lasa, domā un par ko visbeidzot balso. Eiropas demokrātijas leģitimitātes nodrošināšanai ir būtiski, lai pilsoņi izmantotu savas tiesības balsot. Tāpēc mums visiem, ES iestādēm un dalībvalstīm, ir jāaizsargā Eiroparlamenta vēlēšanas un jāstiprina demokrātija.”

 ES tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova piebilda: “Šī aptauja vēlreiz apliecina – eiropieši apzinās, ka gaidāmās vēlēšanas nenotiks kā ierasts. Viņi sagaida darbības, kas garantēs godīgas un drošas vēlēšanas. Viņi sagaida plašāku informāciju par ES un jaunām personībām politikā. Mēs darām visu iespējamo, lai cīnītos pret nelikumīgām manipulācijām ar datiem, pret dezinformāciju un padarītu šīs vēlēšanas noturīgākas. Taču tam nepieciešama arī pilnīga ES valstu valdību un visu politisko partiju iesaiste. Mēs varēsim risināt cilvēku problēmas tikai tad, ja to darīsim kopā.”

Ko eiropieši vēlas pirms gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām

2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 42 % eiropiešu. Šodien publicētie dati atklāj, kas mudinātu eiropiešus aktīvāk doties balsot.

• 43 % aptaujāto vēlētos saņemt plašāku informāciju par ES un tās ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi;
• 31 % aptaujāto vēlas aktīvāku kandidātu jauniešu iesaisti.

Ž. K. Junkera vadītā Komisija aktīvi strādā, lai Eiropas Savienību tuvinātu tās pilsoņiem. Kopš pilnvaru termiņa sākuma Eiropas Komisijas locekļi ir veidojuši saziņu ar iedzīvotājiem un ir piedalījušies pilsoņdialogos, kuru skaits pārsniedz tūkstoti.

Komisija ir uzsākusi vairākas kampaņas, arī kampaņu ES aizsargāMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• un “EU and MeMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••”, kuras mērķauditorija ir jaunieši. Pirms vēlēšanām Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu rīkos izpratnes veicināšanas kampaņas, lai mobilizētu iedzīvotājus balsot.

Bažas saistībā ar vēlēšanām

Šobrīd pieejamie skaitļi rāda, ka eiropieši ir noraizējušies par iejaukšanos vēlēšanās:

• 61 % ir nobažījies par vēlēšanu manipulēšanu ar kiberuzbrukumu starpniecību,
• 59 % raizējas par ārvalstu dalībniekiem un noziedzīgām grupējumiem, kuri varētu ietekmēt vēlēšanas,
• 67 % ir nobažījušies, ka tiešsaistē atrodamie persondati varētu tikt izmantoti, lai vērstos pret politiskajiem vēstījumiem, ko viņi redz.

Tomēr lielais vairums eiropiešu (74–81 %) ir vienisprātis par veidu, kā būtu jācīnās pret šādiem draudiem:

• būtu jāpaplašina tiešsaistes sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu pārredzamība un skaidri jānorāda tiešsaistē izvietotā sludinājuma autors;
• būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visām politiskajām partijām piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem sacensībā par vēlētāju uzmanību;
• būtu kandidātiem vai politiskajām partijām jādod tiesības sociālajos plašsaziņas līdzekļos atbildēt;
• būtu jāievieš tiešsaistē tāds pats atturēšanās no rīcības periods, kāds jau noteikts tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Problēmu risināšana

Vēl šā gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar konkrētu pasākumu kopumu, kas ļaus nodrošināt nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu brīvā, godīgā un drošā veidā. Minētie pasākumi ietver tiešsaistes politisko reklāmu lielāku pārredzamību un iespēju noteikt sankcijas par persondatu nelikumīgu izmantošanu, lai apzināti ietekmētu Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus.

Turklāt Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiroparlamenta vēlēšanu sadarbības tīklu, kura dalībnieki pirmoreiz tiksies nākamā gada janvārī. Komisija aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk izvirzīt savus pārstāvjus šim tīklam. Kolokvijā par pamattiesībām tiks aplūkoti iespējamie risinājumi pirms pirmās šā tīkla sanāksmes.

Eiropas Komisija veic vairākus pasākumus cīņā pret dezinformāciju. Pagājušajā mēnesī lielākie tehnoloģiju uzņēmumi parakstīja Dezinformācijas prakses kodeksuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kas palīdzēs uzlabot sponsorēto politisko reklāmu tiešsaistē pārredzamību. Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests pašlaik pabeidz kopēja dezinformācijas rīcības plāna izstrādi, kas ļaus Savienības un dalībvalstu līmenī koordinēti reaģēt uz draudiem, ko rada dezinformācija. Šo rīcības plāns paredzēts pieņemt tuvāko nedēļu laikā.

Konteksts

Eirobarometra pētījuma par demokrātiju un vēlēšanām ietvaros 28 ES dalībvalstīs klātienē tikai aptaujāti 27 474 respondenti.

Pasākumi Eiroparlamenta vēlēšanu aizsardzībai īpaši pievēršas šādiem aspektiem:

• Datu aizsardzība — persondatu aizsardzības uzlabošana sakarā ar vēlēšanām
• Pārredzamība — tiešsaistē publicētās politiskās reklāmas pārredzamības garantēšana
• Kiberdrošība — vēlēšanu aizsardzība pret kiberuzbrukumiem
• Sadarbība — valstu un Eiropas līmeņa sadarbības uzlabošana attiecībā uz iespējamiem Eiroparlamenta vēlēšanu apdraudējumiem
• Attiecīgas sankcija — tiem, kuri neievēro vispārpieņemtos vēlēšanu noteikumus

Plašāka informācija

Eirobarometra aptauja par demokrātiju un vēlēšanām — ziņojums un faktu lapas

Stāvoklis Savienībā 2018. gadā. Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana

2018. gada kolokvijs par pamattiesībām