Eiropas Komisija novērtē Latvijas paveikto ES fondu iespēju izmantošanā

Ceturtdien, 29. novembrī, norisinās ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu ministrija un nozaru ministrijas iepazīstina ar Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību, faktisko investīciju progresu un sasniegumus, kā arī diskutē par izaicinājumiem. EK augstu novērtē Latvijas paveikto un min kā labo piemēru citām dalībvalstīm.

“Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija augstu novērtē Latvijas rūpīgo sākotnējo stratēģisko plānošanu, kas jau demonstrē “darba augļus” mērķtiecīgās investīcijās. Latvija spēj labi demonstrēt,  kā ar pieejamajiem līdzekļiem mērķtiecīgā veidā var radīt vislielākās pārmaiņas, veikt ilgi gaidītās reformas tautsaimniecības attīstības, konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības kāpināšanai. Latvijas un Eiropas Komisijas pārstāvji ir vienisprātis, ka šobrīd lielākais darbs ir noturēt uzņemto kursu un augsto kvalitātes kritēriju investīciju iespēju izmantošanā,” atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vienlaikus sanāksmē uzsvērts, ka kopumā Latvijas stratēģiskie problēmjautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir depopulācija un ienākumu līmenis reģionos. Tos ir nepieciešams risināt kompleksi, piemēram, ieguldot integrētās teritoriālās investīcijas, katrai pašvaldībai pašai piemeklējot efektīvākos risinājumus. Kā EK pārstāvji atzīmēja, ES sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Latvija – inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos un it īpaši ārējo robežu tuvumā.

Tāpat EK atzina, ka esošajā plānošanas periodā programmu ieviešanas temps visā Eiropā iekavējies attiecībā pret plānoto. Kopīgi secināts, ka Latvijai jādara iespējamais, lai paātrinātu projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši energoefektivitātes, vides aizsardzības un teritoriālās attīstības, kā arī izglītības jomās. Īpaša uzmanība jāpievērš lielo projektu un integrēto teritoriālo investīciju projektu progresa kāpināšanai.

Vienlaikus Latvija ir pozitīvais piemērs ES fondu ieguldīšanā: šobrīd ieviešanā Latvijā ir Kohēzijas politikas investīciju projekti ar kopējo finansējumu jau virs trīs miljardiem eiro, kas ir 70% no šajā plānošanas periodā pieejamā 4,4 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Tāpat projektu īstenotājiem atbalstam sekmīgai projektu mērķu un rezultātu sasniegšanai dažādās jomās ir jau izmaksāts virs 1 miljarda eiro. Latvijas iestādes atzīmēja, ka tieši 2018. gadā ir ievērojamākais progress jaunu projektu uzsākšanā un ES finansējuma atmaksās gan projektu īstenotājiem, gan Latvijas valsts budžetā ieņēmumu veidā no EK par veiktiem investīciju izdevumiem.

Šobrīd valstī uzmanība pievēršama projektu ieviešanā tādās jomās, kā vispārējā izglītība, degradēto teritoriju revitalizācija, atkritumu pārstrāde, dzelzceļa elektrifikācija, veselība, deinstitucionalizācija un augstākās izglītības kvalitāte, ņemot vērā apjomīgos ieguldījumus, projektu stratēģisko nozīmi un izaicinājumus ieviešanas procesā. ES fondu investīcijas tiek ieguldītas šo jomu sakārtošanā, kur plānotie projekti vēl nav pabeigti.

 

Sanāksmē EK pārstāvēja Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinez Sarasola un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin.

Uzraudzības komitejā izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, lauma.silakaktina@fm.gov.lv