Digitalizācijas programma. ES darba grupa sniegs ieteikumus, kā popularizēt e-veselību Eiropas pacientu un veselības aprūpes sistēmu labā

10.maijā Budapeštā pirmo reizi kopā sanāca ES E-veselības darba grupa, kuras uzdevums ir novērtēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīmi veselības un sociālajā aprūpē un ieteikt, kādā veidā ar IKT varētu paātrināt inovācijas, no kurām ieguvēji būs pacienti, aprūpētāji un veselības aprūpes nozare. Sanāksmi vadīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Augsta līmeņa padomdevēju grupā, kuras sanāksme notika vienlaikus ar e-veselības nedēļas pirmajiem pasākumiem Ungārijā, piedalās veselības aprūpes nozares profesionāļi, pacientu un medicīnas, farmācijas un IKT nozaru pārstāvji, tiesību speciālisti un politikas veidotāji. IKT jau patlaban piedāvā lielākas iespējas pacientiem un palīdz risināt ES veselības aprūpes sistēmu problēmas — starp tām var minēt sabiedrības novecošanos, hronisko slimību izplatības pieaugumu, veselības aprūpes speciālistu trūkumu un budžeta ierobežojumus —, piemēram, ļaujot veikt attālinātu diagnosticēšanu un ārstēšanu vai pacienta datu drošu koplietošanu. Tomēr e-veselībai vēl ir liels nerealizēts potenciāls: sistēmai attīstoties, veselības aprūpes sistēmas darbinieki vairāk laika varēs veltīt pacientiem, pacienti un veci cilvēki iegūs vairāk pašpalīdzības iespēju un lielāku neatkarību, kā arī varēs izstrādāt jaunas diagnostikas metodes, kuru pamatā būs modelēšana. E-veselības veicināšana ir viens no Eiropas digitalizācijas programmas galvenajiem mērķiem (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).

Nēlī Krusa, priekšsēdētāja vietniece, kas atbild par digitālo programmu, teica: „E-veselība piedāvā ārkārtīgi lielas iespējas sniegt labāku un ilgtspējīgāku veselības aprūpi katram eiropietim. E-veselības darba grupai radoši jāapskata, kā digiatlizācija ietekmēs veselības aprūpes saņemšanu un nodrošināšanu un mūsu pašu rūpes par savu veselību turpmākajos gados.”

Par veselības un patērētāju politiku atbildīgais Eiropas komisārs Džons Dalli sacīja: „Ar e-veselības instrumentiem var ilgtspējīgāk un efektīvāk piedāvāt labāku aprūpi vairāk cilvēkiem. Eiropai jāizpēta e-veselības potenciāls konkrētu risinājumu piedāvāšanā pacientiem. Kā piemērus IKT ievērojamajai pievienotajai vērtībai veselības nozarē var minēt novatoriskus instrumentus hronisku slimību gadījumiem un telemedicīnas izmantošanu, lai samazinātu veselības nozares darbaspēka trūkuma radītās problēmas. Noteikti jāpanāk, lai sadarbspējīgas IKT sistēmas un medicīnas iekārtas papildinātu mūsu centienus nodrošināt pacientiem tiesības saņemt veselības aprūpi ārpus savas valsts. Tāpat IKT ir nozīmīgs instruments virzībā uz ilgtspēju un lielāku vienlīdzību veselības aprūpē.”

Nesen notikusī aptauja par e-veselību parādīja, ka slimnīcas vēl pilnībā neizmanto IKT sniegtās iespējas. Lai gan vairumā slimnīcu ir platjoslas pieslēgums, tikai 4 % piedāvā pacientiem tiešsaistes pieeju saviem medicīnas datiem (MEMO/11/282).

E-veselības darba grupa ieteiks Komisijai, kā atraisīt e-veselības potenciālu, lai panāktu drošāku, labāku un efektīvāku veselības aprūpi Eiropā, tostarp attiecībā uz diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu. Darba grupa rūpīgi izpētīs iespējas nodrošināt e-veselības pakalpojumu un tehnoloģiju sadarbspēju ES.

Tā izskatīs saikni starp e-veselības, telemedicīnas un sociālās politikas iniciatīvām.

Izstrādājot ieteikumus, darba grupa ņems vērā pašreizējos politikas virzienus ES līmenī, tostarp Eiropas Digitalizācijas programmu, Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām un nesen pieņemto direktīvu par pacientu tiesībām uz pārrobežu aprūpi, taču galvenais uzsvars tiks likts uz nākotni un to, kā izmantot inovācijas veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labā.

Vispārīga informācija

Komisija vairāk nekā 20 gadus ir investējusi e-veselības pētniecībā. Kopš 2004. gada, kad tika uzsākts pirmais e-veselības rīcības plāns, ir izstrādātas arī konkrētiem uzdevumiem paredzētas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt plašu e-veselības tehnoloģiju ieviešanu visā ES.

2010. gadā kā daļa no ES „Eiropa 2020” stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei tika uzsāktas pamatiniciatīvas „Eiropas digitalizācijas programma” un „Inovācijas Savienība” (sk. IP/10/1288 un MEMO/10/473). Abās pamatiniciatīvās e-veselībai paredzēta nozīmīga loma: Eiropas digitālā programma ietver vairākus mērķtiecīgus e-veselības pasākumus un mērķus, kas ir daļa no plašākas stratēģijas, kura tiecas uz ilgtspējīgu veselības aprūpi un ar IKT palīdzību nodrošinātu cienīgu un neatkarīgu dzīvi. Stratēģija "Inovācijas Savienība" izmēģinājuma kārtā ievieš Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām, ko īstenos 2011. gadā.

Patlaban risinās Eiropas Komisijas sabiedriskā apspriešanās par e-veselību (sk. IP/11/461). Apspriešanās rezultātā saņemtās atbildes tiks izmantotas, lai sagatavotu e-veselības rīcības plānu 2012.-2020. gadam, kas Komisijai ir jāiesniedz līdz 2011. gada beigām. Šis process palīdzēs arī noteikt turpmāk veicamās pētniecības darbības, lai uzlabotu diagnosticēšanu, slimību konstatāciju un ārstēšanu agrīnā stadijā, jo īpaši izmantojot personalizētus norādījumus pacientiem un modelēšanas un simulēšanas metodes.

2. maijā pēc Komisijas iniciatīvas kopā sanāca vadības grupa aktīvu un veselīgu vecumdienu inovāciju jautājumos (IP/11/519). ES vadītā vadības grupa apspriedīsies, kā uzlabot veco ļaužu veselību un dzīves kvalitāti, palielināt veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un radīt jaunas izaugsmes un tirgus iespējas Eiropā.

Sabiedriskā apspriešanās par e-veselības rīcības plānu 2012.-2020. gadam:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/health/ehealth_ap_consultation/index_en.htm

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Sekojiet Nēlī Krusas tvītošanai http://twitter.com/neeliekroeseu