Latvija par 80% izpildījusi EK deklarējamo ES fondu izdevumu mērķi 2019. gadam

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju progresu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami palielinājies investīciju temps ES fondu projektos. Latvija 2018. gadā ir ar uzviju sasniegusi Eiropas Komisijai (EK) deklarējamo izdevumu mērķa apjomu, kā arī jau janvārī par 80% izpildījusi šī gada mērķi.

“Šis ir laiks, kad visu iesaistīto komandas darbs ES fondu rūpīgā plānošanā un uzraudzībā vainagojas ar redzamiem rezultātiem. Projektos notiek aktīva attīstība - būvniecība, ražošana, apmācības un pētniecība. Šobrīd projektu īstenotāji rada tās pārmaiņas, ar kurām droši varam lepoties gan jau pabeigtos projektos, gan sekojot investīciju gaitā. Sasniegumi nu jau vairākos plānošanas periodos liecina, ka Latvijā mēs protam saskatīt un izmantot Kohēzijas politikas investīciju iespējas, efektīvi pārvarot dažādus izaicinājumus,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pērn Latvijai ir izdevies ar uzviju sasniegt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” finanšu mērķi. Jāatzīmē, ka 2018.gada investīciju plāns ir sasniegts līdz šim visaugstākajā apjomā, proti 92% no plānotā. Tas nozīmē, ka kopumā Kohēzijas politikas investīciju temps Latvijā ir pietiekami sabalansēts, lai saglabātu pilnu ES finansējuma “aploksni” 4,4 miljardu eiro apmērā projektu īstenošanai līdz 2023.gada beigām. Kopā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā EK Latvijai ir atmaksājusi 776 556 119 eiro par jau veiktām investīcijām. Šī gada janvārī vien tie bijuši 64 842 035 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), 24 824 228 eiro no Kohēzijas fonda un 19 378 099 eiro no Eiropas Sociālā fonda.

Kā otrs svarīgais mērķis darbības programmā katram prioritārajam virzienam ir noteikts finanšu un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības līdz 2018. gada beigām (tā saucamais “Snieguma ietvars”). Sasniedzot noteiktos iznākuma rādītājus, katrs prioritārais virziens saņem 6% rezerves finansējumu kopējās 4,4 miljardu eiro “ES fondu aploksnes” ietvaros. Tas EK regulējumā ir paredzēts kā papildu stimuls tiem prioritārajiem virzieniem, kuros investīciju sniegums ir pietiekami labs atbilstoši plānotajam (jāsasniedz vismaz 75 – 85% no mērķa vērtības atkarībā no prioritārā virziena specifikas). Gadījumā, ja kāds prioritārais virziens nesasniedz mērķa minimālo slieksni, tad šis 6% rezerves finansējums var tikt novirzīts citam sekmīgam prioritārajam virzienam. Par 2018. gada snieguma ietvara rezultātiem EK pieņems lēmumu līdz 2019. gada 31. augustam, pamatojoties uz Latvijas gada ziņojumu, kas EK iesniedzams līdz 2019. gada 30. jūnijam. Pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) operatīvā vērtējuma, apkopojot 2019. gada janvārī iesniegtos projektu maksājumu pieprasījumus, secināms, ka kopumā visos prioritārajos virzienos snieguma rādītājus varētu izdoties sasniegt.

Tomēr vēl šā gada februārī projektu īstenotāji iesniedz maksājumu dokumentus un CFLA tos pārbauda, attiecīgi joprojām nav pilnīgas pārliecības par ERAF energoefektivitātes jomas sniegumu un iespēju šim virzienam saglabāt iespēju izmantot rezervi 17,5 miljonu eiro apmērā. Jāuzsver, ka 2018. gada laikā pieredzētās ES fondu investīciju dinamikas, kā arī projektu īstenotāju un ES fondu uzraugošo iestāžu mērķtiecīga darba rezultātā kopumā ir izdevies sekmīgi pārvarēt lielākos izaicinājumus.

Kā viens no spilgtākajiem ES fondu projektiem minams šā gada 28. janvārī atklātā Latvijas Universitātes Zinātņu māja Torņakalnā, kas radīta divu projektu ietvaros ar vairāk nekā 34 miljoniem eiro ERAF līdzfinansējumu. Šis ir praktisks Kohēzijas politikas pievienotās vērtības piemērs Latvijā, kas parāda ieguldījumu cilvēkos un attīstībā. Jaunās, modernās ēkas iespējas turpmāk varēs izmantot studēt gribošie, topošie mediķi, fiziķi un matemātiķi, zinātnieki un uz sadarbību vērsti komersanti un citi interesenti.

Vienlaikus pilnīgai ES fondu finansējuma izmantošanai Latvijā būtiska ir operatīva dažādu ieviešanas risku pārvaldība. Šobrīd īpaši aktuāls jautājums ir atsevišķu “lielo” projektu īstenošanas sarežģījumu atrisināšana. Lēmumus jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai Latvija izmantotu visas ES finansējuma iespējas.

Attiecībā uz videi draudzīga transporta jomā plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu ir gaidāma Satiksmes ministrijas aktualizēta informācija par tā turpmāko īstenošanu. Līdzīgi par Stradiņa slimnīcas A korpusa II kārtas projekta turpmāku īstenošanu gaidāma Veselības ministrijas aktualizēta informācija pēc iepirkuma rezultātiem. Tāpat, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par aizdomām Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” uzņēmuma iespējamā iesaistē koruptīvās darbībās iepirkumos, CFLA un Satiksmes ministrija vērtēs uzņēmuma lielā projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība” turpmākas īstenošanas iespējas, kad tiks gūta pilnīga pārliecība par minēto risku neesamību ES fondu līdzfinansētā projektā. SIA “Rīgas satiksme” jāiesniedz detalizēts risku novēršanas plāns, kā arī projekta turpmākas ieviešanas, tai skaitā jaunu iepirkumu īstenošanas, rīcības plāns.

Kopumā ES fondu projektu ieviešanas plānošanā pozitīvi vērtējama tā saucamās “finanšu disciplīnas” stingrāku pasākumu ieviešana 2018. gadā. Projektu īstenotāji stratēģiskāk plāno savu projektu naudas plūsmas un pietiekami stingri pieturās pie izvirzītā plāna. Atsevišķas novirzes no plāna vairumā projektos bija dažādu objektīvi pamatotu, tai skaitā no projekta īstenotāja neatkarīgu apstākļu dēļ.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada janvārim ir pieejams

Pārskats par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda investīciju progresu līdz 2018. gada 31. decembrim

Informācijas avots:

Finanšu ministrija
www.fm.gov.lv