Puse Eiropas jauniešu gatavi strādāt ārzemēs

Briselē, 2011. gada 13. maijā — saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 53 % Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no tiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs. Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts. Rezultāti aptaujai, ko veica saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, ir publicēti 2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas (15. -21. maijs) priekšvakarā.

“Aptauja liecina, ka jaunieši izrāda lielu interesi un vēlmi strādāt ārzemēs. Tās ir labas ziņas Eiropai; taču diemžēl tiem joprojām jāsaskaras ar pārāk daudziem šķēršļiem. Mums jauniešiem ir jāatvieglo iespējas mācīties, izglītoties vai strādāt ārzemēs un jāpalielina viņu informētība par finansiālo atbalstu, kas pieejams tādās ES programmās kā Erasmus, kas varētu palīdzēt tiem gūt pirmos iespaidus par dzīvi ārpus savas mītnes valsts. Divas lielākās problēmas, ar ko mēs saskaramies šobrīd, ir jauniešu bezdarbs un zemais ekonomiskās izaugsmes līmenis. Daļa no iespējamā risinājuma ir lielāka studentu un nodarbināto iedzīvotāju mobilitāte”, teica Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Pētījumi liecina, ka studenti, kas pavada daļu studiju vai apmācības laika ārpus savas valsts, uzlabo savas nodarbinātības iespējas, un pastāv lielāka varbūtība, ka viņi vēlāk dzīvē strādās ārzemēs. Darba devēji novērtē viņu apgūtās prasmes, piemēram, spēju sazināties svešvalodā, pielāgošanās spējas un personīgās saskarsmes prasmes.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai viens no septiņiem (14 %) Eiropas jauniešiem ir bijis ārzemēs, lai iegūtu izglītību vai piedalītos apmācībā. Daudzi to nedara līdzekļu trūkuma dēļ. 33 % no jauniešiem, kas gribētu doties uz ārzemēm, apliecināja, ka nevar to atļauties; gandrīz divas trešdaļas (63 %) personu, kas devās uz ārzemēm, izmantoja privāto finansējumu vai ietaupījumus. “Šis konstatējums liecina par nepieciešamību stiprināt mūsu mobilitātes programmas, kas nodrošina lieliskus ieguvumus, salīdzinot ar izmaksām”, piebilda komisāre A. Vasiliu.

Vispārīga informācija

Eirobarometra aptaujas rezultāti

Eurobarometra zibensaptauja (Flash Eurobarometer Nr. 319 A + B) dod ieskatu Eiropas jauniešu mobilitātē attiecībā uz izglītību un darbu, atspoguļo viņu viedokli par dažādām izglītības sistēmām, kā arī sniedz informāciju par jauniešu būtiskākajām bažām, meklējot darbu. Galvenie secinājumi ir apkopoti MEMO/11/292. Šīs aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā gaidāmajās politikas iniciatīvās par augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un jaunatnes jomas modernizāciju. Respondenti bija vecumā no 15 līdz 35 gadiem (15-30 gadi attiecībā uz sadaļu par līdzdalību). Aptauju veica 27 ES dalībvalstīs (sadaļā par jauniešu līdzdalību), kā arī Norvēģijā, Islandē, Horvātijā un Turcijā. Laikposmā no 2011. gada 26. janvāra līdz 4. februārim pa telefonu tika intervēti 57 000 cilvēku.

2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļa

Piektā Eiropas Jaunatnes nedēļa, kas notiks no 15. līdz 21. maijam, būs forums diskusijām, lai apspriestu iespējas un problēmas, ar kurām jaunieši saskaras pašreiz. Tās laikā tiks rīkoti pasākumi 33 valstīs, kas iesaistītas Komisijas programmā “Jaunatne darbībā” (27 ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija).

17.maijā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Andrula Vasiliu piedalīsies debatēs ar jauniešiem Beļģijas pilsētā Antverpenē (2011. gada Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta) par iniciatīvas “Jaunatne kustībā” prioritātēm. Uzmanības lokā būs augstākās izglītības kvalitāte un atbilstība, mācību mobilitātes veicināšana un jautājums, kā palīdzēt jauniešiem uzlabot savas nodarbinātības iespējas un attīstīt uzņēmējdarbības prasmes.

Priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu pasniegs apbalvojumus par labākajiem Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EBD) projektiem, kurus atbalsta ES programma “Jaunatne darbībā”. Apbalvotie projekti, kurus atlasījusi iestāžu žūrija, uzskatāmi parāda, kā EBD veicina stratēģiju “Eiropa 2020”. EBD svin savu 15 gadu jubileju 2011. gadā, kas vienlaikus ir arī Eiropas Brīvprātīgā darba gads.

Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā komisāre Andrula Vasiliu un komisārs Lāslo Andors (Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija) arī piedalīsies sanāksmēs ar jaunatnes pārstāvjiem Briselē. 2011. gadā, kas ir ES un Ķīnas Jaunatnes gads, notiks daudzi pasākumi ar mērķi veicināt dialogu starp Eiropas un Ķīnas jauniešiem. Ir gaidāms, ka Jaunatnes nedēļā piedalīsies aptuveni 120 ķīniešu jauniešu pārstāvju.

“Jaunatne kustībā”

Eiropas Komisijas pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā”, ko uzsāka pagājušā gada septembrī (IP/10/1124), paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu nodarbinātības iespējas, veicinot mācību mobilitāti un uzlabojot izglītības un apmācības kvalitāti un atbilstību. ES fondi, piemēram, Erasmus piešķir stipendijas studijām, apmācībai vai darba pieredzes gūšanai ārzemēs, kā arī projektiem, lai uzlabotu izglītības un apmācības kvalitāti un atbilstību. Erasmus programma 2009./2010. mācību gadā ir nodrošinājusi stipendijas vairāk nekā 210 000 studentiem, lai mācītos vai apgūtu praktiskas zināšanas kādā citā Eiropas valstī; vairāk nekā 35 000 personu saņēma finansējumu praksēm uzņēmumos. Šajā gadā Komisija arī ierosinās ES turpmāko finansējumu mobilitātes programmām, kuras tiks sāktas 2014. gadā.

Sīkāka informācija

“Jaunatne kustībā”: www.youthonthemove.eu

Eirobarometra zibensaptauja:

http://ec.europa.eu/public_opinion/whatsnew2011_en.htm

Politika jaunatnes jomā un programma “Jaunatne”: http://ec.europa.eu/youth

Eiropas Jaunatnes nedēļa: www.youthweek.eu

Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011. g.): http://europa.eu/volunteering