Pavasara prognoze 2011.–12. gadam: jauni riski, tomēr Eiropas ekonomika turpina atveseļoties

Paredzams, ka ES ekonomikas pakāpeniskā atveseļošanās turpinās nostiprināties, un izredzes 2011. gadam šķiet mazliet labākas, nekā prognozēts rudenī. Prognozēts, ka IKP šajā gadā pieaugs par aptuveni 1¾ %, bet 2012. gadā — par nepilniem 2 %. Šādas perspektīvas pamatojas uz labākām pasaules ekonomikas izredzēm un kopumā optimistisku noskaņojumu ES uzņēmējdarbības vidē. Tomēr inflācija pieaug straujāk, atspoguļojot izejvielu cenu pieaugumu. Prognozēts, ka inflācija šajā gadā būs tuvu 3 % ES un 2½ %  eurozonā, samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1¾ % 2012. gadā. Sagaidāms, ka darba tirgus apstākļi prognožu periodā lēnām uzlabosies. Prognozēts, ka līdz 2012. gadam bezdarba līmenis samazināsies par ½ procentpunktu un nedaudz pārsniegs 9 % ES un 9 ¾ % eurozonā. Fiskālā konsolidācija turpinās, un paredzams, ka publiskā sektora deficīts līdz 2012. gadam samazināsies līdz aptuveni 3¾ % no IKP. Tomēr prognozes dažādām dalībvalstīm joprojām ievērojami atšķiras. 

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns notiekošo komentēja šādi: "Galvenais, uz ko norāda mūsu prognoze ir tas, ka ekonomikas atveseļošanās Eiropā norisinās stabili un turpinās, neraugoties uz neseniem ārējiem satricinājumiem un saspīlējumu valsts parāda vērtspapīru tirgū. Skaidri redzams, ka dalībvalstu publiskā sektora budžeta deficīti samazinās. Patlaban ir būtiski nostiprināt šīs izaugsmes un konsolidācijas tendences, kā arī pārvērst tās vairāk un labākās darbavietās. Tas nozīmē, ka jāturpina fiskālā konsolidācija un stingri jāīsteno strukturālās reformas, kas palīdz radīt darbavietas un uzlabo dalībvalstu tautsaimniecību konkurētspēju."

Ekonomiskās atveseļošanās temps saglabājas

Ekonomikas atveseļošanās ES turpinās, neraugoties uz to, ka problēmas finanšu tirgos saglabājas un to, ka ārējie apstākļi ir kļuvuši sarežģītāki. Atveseļošanās vēršas plašumā, un tiek prognozēts, ka 2011. gadā tā kopumā turpināsies, kā paredzēts pagājušā gada rudenī. Paredzams, ka investīcijas ražošanas aprīkojumā šajā gadā pieaugs straujāk, ko veicinās arī eksporta lielāks pieaugums. Turpretim investīcijas būvniecībā turpinās samazināties, tādējādi atspoguļojot vairākās dalībvalstīs notiekošās korekcijas. Sagaidāms, ka ES šajā gadā nedaudz pieaugs privātais patēriņš, un tā pakāpenisko kāpumu pēc tam, visticamāk, stiprinās darba tirgus apstākļi, kuri lēnām uzlabojas, mērens ienākumu pieaugums un zemākas noguldījumu likmes. Tomēr augstāka inflācija zināmā mērā ir bremzējusi šīs pakāpeniskās nostiprināšanās tempu salīdzinājumā ar rudens prognozi. Turklāt paredzams, ka īstermiņā kapitālu un patēriņu joprojām ietekmēs notiekošais parādsaistību samazināšanas process korporatīvajā un mājsaimniecību sektorā, vēlmes uzņemties risku mazināšanās un fiskālā konsolidācija.

Kā parasti, kad notiek atgūšanās no dziļām finanšu krīzēm, sagaidāms, ka ES atveseļošanās būs mazāk izteikta nekā iepriekšējo ekonomisko augšupeju laikā, lai gan, privātajam iekšzemes pieprasījumam pakāpeniski nostiprinoties, tā kļūs aizvien pašpietiekamāka. Gada vidējo rādītāju izteiksmē sagaidāms, ka IKP pieaugums mazliet pieaugs no nedaudz vairāk kā 1½ % eurozonā un 1¾ % ES šajā gadā līdz aptuveni 2 % gan eurozonā, gan ES 2012. gadā. 2011. gada rādītāji ir nedaudz labāki, nekā paredzēts iepriekšējā visaptverošajā prognozē pagājušā gada rudenī.

Dažādi panākumi dalībvalstīs

Kopaina pietiekami labi neparāda atveseļošanās ievērojamās atšķirības dalībvalstīs. Dažās valstīs, jo īpaši Vācijā, kā arī dažās citās mazākās un uz eksportu orientētās valstīs, aktivitāte ir lielā mērā atjaunojusies, bet citas, jo īpaši dažas ES perifērijas valstis, šajā ziņā atpaliek. Sagaidāms, ka arī turpmāk atveseļošanās temps ES būs atšķirīgs.

Paredzams, ka prognožu periodā turpināsies notiekošā ES iekšējo nelīdzsvarotību korekcija. Pielāgošanās ietekmi visvairāk izjūt valstis, kurās budžeta deficīts bija ļoti liels, kad sākās krīze, un to lielā mērā izraisa patēriņa samazinājums. Tomēr arī vairāki strukturāli lieli tekošā konta pārpalikumi, šķiet, pakāpeniski samazinās, ņemot vērā lielāku iekšzemes pieprasījumu un dinamisku importu.

Turpmāka atveseļošanās ar diezgan augstu bezdarba līmeni, bet publiskā sektora finanses turpina uzlaboties

Situācija Eiropas darba tirgos joprojām ir dažāda. Bezdarba līmeņa diapazons ir no 4-5 % Nīderlandē un Austrijā līdz 17-21 % Spānijā un Baltijas valstīs. Nodarbinātība ES nedaudz palielinājās 2010. gada pēdējā ceturksnī, ko sekmēja situācijas uzlabošanās visos sektoros, izņemot rūpniecību un būvniecību. Ņemot vērā parasto aizkavējumu starp ražošanas apjoma un nodarbinātības pieaugumu, prognozēts, ka nodarbinātība šajā gadā gan ES, gan eurozonā mēreni pieaugs. Prognozēts, ka bezdarbs prognožu periodā eurozonā un ES samazināsies par aptuveni ½ procentpunktiem. Tomēr, neraugoties uz to, ka kopš rudens situācija zināmā mērā ir uzlabojusies, joprojām paredzams, ka ekonomikas atlabšana ies roku rokā ar salīdzinoši augstu bezdarba līmeni.

Publiskā sektora finanses pagājušajā gadā sāka uzlaboties. Ņemot vērā straujāku izaugsmi un pagaidu stimulēšanas pasākumu izbeigšanu, prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES samazināsies no aptuveni 6½ % no IKP 2010. gadā līdz aptuveni 4¾ % no IKP 2011. gadā un līdz 3¾ % no IKP 2012. gadā ar kopumā līdzīgām tendencēm, bet nedaudz zemāku deficīta līmeni eurozonai. Šie rādītāji ir nedaudz labāki, nekā tika paredzēts rudenī. Gan ES, gan eurozonā budžeta deficīta samazinājums galvenokārt tiek panākts ar tēriņu samazinājumu. Atšķirībā no budžeta deficīta parāda attiecība prognožu periodā turpinās pieaugt, līdz 2012. gadam sasniedzot aptuveni 83 % no IKP Eiropas Savienībā un 88 % no IKP eurozonā.

Pieaugoša inflācija

Turpmākajā periodā gan ES, gan eurozonā gaidāma salīdzinoši augsta patēriņa cenu inflācija, kas tomēr būs daudz zemāks salīdzinājumā ar 2008. gada maksimumu. Prognozēts, ka SPCI inflācija, kuras galvenais cēlonis ir enerģijas cenu kāpums, šajā gadā vidēji būs gandrīz 3 % ES un 2½ % eurozonā, pēc tam samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1¾ % 2012. gadā. Sagaidāms, ka joprojām ievērojamais aktivitātes trūkums ekonomikā ierobežos gan atalgojuma, gan inflācijas pieaugumu, daļēji kompensējot sagaidāmo enerģijas un izejvielu cenu pieaugumu.

Pieaugot nenoteiktībai, dominē negatīvie riski attiecībā uz izaugsmi

Politiskas pārmaiņas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī Japānā notikušās zemestrīces un cunami ietekme uz ekonomiku, ir vairojušas nenoteiktību un rada negatīvus riskus pasaules ekonomikai, kas potenciāli var veicināt augstāku inflāciju visā pasaulē un mazāku izaugsmi, nekā paredzēts atsauces scenārijā.

Finanšu tirgos, jo īpaši dažos valsts obligāciju segmentos, saglabājas nestabilitāte, un nav iespējams pilnībā izslēgt traucējošu negatīvu savstarpējo saistību. Risku rada arī spriedze valūtas maiņas tirgos.

Tomēr, tā kā izaugsme pasaules mērogā ir spēcīgāka, nekā paredzēts, jo iekšzemes pieprasījums jaunattīstības tirgos ir bijis lielāks, tas varētu turpināt labvēlīgi ietekmēt ES eksporta pieaugumu. ES iekšienē ES IKP pieauguma izlīdzsvarošana par labu iekšējam pieprasījumam varētu izrādīties spēcīgāka, nekā prognozēts, piemēram, labākus rezultātus uzrādot darba tirgum. Tāpat arī dinamiskajām tendencēm Vācijā varētu būt lielāka blakusietekme uz citām dalībvalstīm, nekā gaidīts.

Kopumā skaidri redzams, ka šajā prognozē aplūkotās ekonomikas izaugsmes perspektīvas vairāk apdraud negatīvi riski.

Ziņojuma pilnā versija pieejama:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_spring_forecast_en.htm