Deputāti aicina pieņemt ES “Magņitska likumu”, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus

ES mēroga mehānismam būtu jāvēršas pret ikvienu personu, kas piedalās smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā, tos finansē vai ir iesaistīta koruptīvos darījumos, kas tos veicina.

Deputāti uzsver, ka lēmumiem par personu iekļaušanu sarakstā un svītrošanu no tā vajadzētu būt balstītiem uz skaidriem, pārredzamiem un konkrētiem kritērijiem un tieši saistītiem ar pierādījumiem par izdarīto noziegumu. Tā kā pēdējos pāris mēnešos Eiropas uzņēmumi un pat ES dalībvalstis ir pārkāpušas ES sankcijas, deputāti arī aicina ES valstis izstrādāt Eiropas pārraudzības un izpildes mehānismu.

Jaunais sankciju režīms stiprinātu ES kā globāla cilvēktiesību aizstāvja lomu, un tas simboliski būtu nosaucams Sergeja Magņitska vārdā. S. Magņitskis bija jurists, kurš Krievijā atklāja amatpersonu iesaisti koruptīvās shēmās un 2009. gadā mira ieslodzījumā. Līdzīgi likumi jau ir spēkā ASV, Kanādā un vairākās ES valstīs (tostarp Latvijā).

Padomei jālemj ar kvalificētu vairākumu

Parlaments ir vairākkārt aicinājis izveidot līdzīgu ES globālu cilvēktiesību sankciju režīmu. Pēdējā laikā ledus ir sakustējies, un pagājušā gada novembrī Nīderlandes valdība sāka ES valstu diskusiju par iespēju tādu izveidot. Patlaban diskusijas turpinās ES Padomes darba grupas līmenī.

Deputāti pieņemtajā rezolūcijā arī atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu atteikties no Padomes lēmumu pieņemšanas kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomās ar vienprātīgu balsojumu. Viņi mudina Padomi pieņemt šo jauno sankciju instrumentu tā, lai cilvēktiesību sankcijas Padomē varētu pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu.

Rezolūcija tika pieņemta 447 balsīm pret 70, 46 deputātiem atturoties.

Pamatinformācija

Plānotā sankciju režīma paraugs ir ASV “Magņitska likums”. Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama to parakstīja 2012. gada decembrī, lai vērstos pret tām Krievijas amatpersonām, kuras tiek vainotas ieslodzījuma laikā mirušā S. Magņitska nāvē.

ES sankcijas jau aptuveni 20 gadus ir daļa no ES ārpolitikas instrumentiem. Patlaban ir spēkā vairāk nekā 40 sankciju pasākumu, kas noteikti pret personām 34 valstīs. Aptuveni divas trešdaļas sankciju noteiktas, atbalstot cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu.

Papildu informācija