Digitalizācijas programma. Vairāk nekā puse ES interneta lietotāju tiešsaistē izmanto svešvalodu

Lai gan 90 % interneta lietotāju ES dod priekšroku tīmekļa vietnēm savā valodā, 55 % vismaz dažkārt tiešsaistē izmanto svešvalodu, liecina šodien publiskotā visā ES veiktā Eirobarometra aptauja. Tomēr 44 % interneta lietotāju Eiropā pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā, un tikai 18 % veic pirkumus tiešsaistē ar svešvalodas starpniecību. Šie rezultāti norāda, ka ieguldīt tiešsaistes tulkošanas rīku jomā ir būtiski, lai ES interneta lietotājiem valodas neprasmes dēļ nebūtu liegta piekļuve tiešsaistē atrodamajai informācijai vai produktiem. Pašlaik Eiropas Komisija pārvalda 30 dažādus pētniecības projektus valodas saskarnes un digitālā satura jomā, kas saņēmuši ES finansējumu 67 miljonu eiro apmērā. Šogad iesniegtajiem jaunajiem projektiem paredzēti vēl 50 miljoni eiro. Viens no Digitalizācijas programmas Eiropai mērķiem ir ikvienam nodrošināt labāku piekļuvi tīmekļa saturam (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). 

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: "Ja mēs patiesi vēlamies ikvienu eiropieti iekļaut digitālajā vidē, mums ir jāparūpējas, lai vajadzīgais tīmekļa saturs būtu viņam saprotams. Mēs izstrādājam jaunas tehnoloģijas, kas palīdzētu cilvēkiem, kuri nepārvalda svešvalodu."

Aptauja liecina, ka, lai arī kvalitatīvs saturs tiešsaistē ir pieejams milzīgā apjomā, ne visi to vienlīdz labi spēj izmantot atšķirīgo valodas prasmju dēļ. Vidēji katrs otrais interneta lietotājs 23 dalībvalstīs izmanto svešvalodu lasīšanai tiešsaistē.Tomēršis rādītājs slēpj milzīgas atšķirības.Ja90 līdz 93 % aptaujāto Grieķijas, Slovēnijas, Luksemburgas, Maltas un Kipras iedzīvotāju vidū norādīja, ka tiešsaistē mēdz izmantot citas valodas, tad Apvienotajā Karalistē to dara tikai 9 %, Īrijā – 11 %, Čehijā – 23 % un Itālijā – 25 %.

Angļu valoda kā galvenā saziņas valoda internetā

Aptaujas rezultāti apstiprina, ka angļu valoda ir visbiežāk lietotā valoda, lasot vai aplūkojot saturu internetā, kas nav pieejams dzimtajā valodā, - gandrīz puse interneta lietotāju ES (48 %) apgalvo, ka izmanto angļu valodu vismaz "reizēm", turpretī spāņu, vācu vai franču valodu izmanto 4-6 % lietotāju. Arī šajā aspektā situācija dalībvalstīs atšķiras. Ja informācija nav pieejama dzimtajā valodā, 90 % interneta lietotāju Kiprā, 97 % Maltā un 85 % Grieķijā un Zviedrijā aplūko tīmekļa lapu angļu valodā, bet tikai 35 % to būtu gatavi darīt Itālijā, 45 % - Latvijā, 47 % - Rumānijā un 50 % - Francijā. Savukārt, Luksemburgā priekšroka tiek dota franču valodai (67 %) un vācu valodai (63 %), nevis angļu (55 %). Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kur nav daudz interneta lietotāju, kas izmantotu vēl kādu valodu, vispopulārākā svešvaloda interneta satura lasīšanai vai aplūkošanai bija franču valoda (attiecīgi 9 % un 7 %).

Kādiem nolūkiem lietojam svešvalodu

Vairums saskaras ar nepieciešamību pāriet uz citu valodu, meklējot informāciju (81 %), bet 62 % svešvalodu izmanto arī sociālo attiecību uzturēšanā, visbiežāk tiešsaistē sazinoties ar draugiem, vai arī profesionālām vajadzībām (52 %).

Ne mazāk kā 44 % respondentu pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā; tā domā 60 % Grieķijā, 58 % Spānijā un 56 % Portugālē.

Pirkumi tiešsaistē

Cilvēki vislabprātāk pirkumus internetā veic dzimtajā valodā. Tikai 18 % ES interneta lietotāju, iepērkoties tiešsaistē, svešvalodu izmanto bieži vai vienmēr, 42 % atbildēja, ka nekad neiepērkas tiešsaistē ar citu valodu starpniecību. Vīrieši (61 %) šim nolūkam svešvalodas izmanto vairāk nekā sievietes (51 %).

Atbalsts dažādībai un atklātumam

Kaut arī 9 no 10 respondentiem (88 %) uzskata, ka visām viņu valstī izveidotajām tīmekļa vietnēm būtu jābūt oficiālajās valsts valodās, apmēram 8 no 10 (81 %) domā, ka tām būtu jābūt pieejamām arī citās valodās.

Pētniecības un attīstības centieni

Komisija šobrīd pārvalda 30 pētniecības un inovācijas projektu valodas tehnoloģiju jomā, kuru mērķis ir interneta lietotājiem sniegt iespēju piekļūt informācijai citās valodās. Tā, piemēram, projekts iTRANSLATE4 paredz izstrādāt pirmo interneta portālu, kurā būtu pieejams bezmaksas tiešsaistes tulkojums starp vairāk nekā 50 Eiropas un pasaules valodām, tas arī ļaus lietotājiem vienlaikus salīdzināt dažādus biežāk lietoto rīku (piemēram, Google, Bing, Systran, Tirdent, Linguatec) piedāvātos tulkojumus. ES finansējums šim projektam ir 2 miljoni eiro.

Turpmākai attīstībai valodas tehnoloģiju jomā nepieciešama plaša mēroga sadarbība un nepārtraukts dialogs starp nozares pārstāvjiem, pētniekiem, publisko sektoru un iedzīvotājiem. META-NET projekts, kas saņem ES finansējumu 6 miljonu eiro apmērā, veido tehnoloģiju aliansi (biedru skaits jau pārsniedz 200) daudzvalodu Eiropai.

Papildinformācija

Pirmā šāda veida Eirobarometra aptauja "Lietotāja valodas izvēle tiešsaistē" tika veikta 2011. gada janvārī. Izlases kopu veidoja 500 interneta lietotāji katrā dalībvalstī. Kopumā tika aptaujāti 13 500 respondentu.

Valodas tehnoloģijas izmanto dažādās programmās, kā, piemēram, mašīntulkošanas rīkos, dažāda veida dialogu sistēmās, sarežģītās tīmekļa meklētājprogrammās, automātiskai informācijas izgūšanai un apkopošanai. Tās sniedz iespēju ikvienam nodrošināt tiešsaistes satura pieejamību un izmantojamību, ļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas, paaugstinot noteiktu darba procesu efektivitāti, kā arī palīdz veidot Eiropas digitālo tirgu.

Eirobarometra aptauja "Lietotāja valodas izvēle tiešsaistē":

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_313_en.pdf

Pētniecības projekti valodu jomā:

http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

http://cordis.europa.eu/fp7/ict/language-technologies/home_en.html

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Sekojiet Nēlī Krusas tvītošanai: http://twitter.com/neeliekroeseu