2019. gada pavasara ekonomikas prognoze – izaugsme turpinās mērenākā tempā

Tiek prognozēts, ka 2019. gadā Eiropas ekonomika turpinās paplašināties jau septīto gadu pēc kārtas, un paredzams, ka visās ES dalībvalstīs pieaugs reālais IKP. Tā kā globālās neskaidrības turpina ietekmēt Eiropas ekonomiku, to atbalstīs iekšzemes dinamika. Paredzams, ka izaugsme atkal paātrināsies nākamgad.

Nesenā globālās izaugsmes un pasaules tirdzniecības lejupslīde līdz ar lielu nenoteiktību attiecībā uz tirdzniecības politikas virzieniem negatīvi ietekmē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2019. un 2020. gadā. Zināma nozīme ir arī ieilgušajam panīkumam ražošanas nozarē, jo īpaši valstīs, kas saskaras ar konkrētam problēmām autobūves nozarē.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Eiropas ekonomika uzrāda labu noturību, saskaroties ar ārējiem faktoriem, kas nav labvēlīgi ekonomikas izaugsmei, tai skaitā tirdzniecības spriedzi. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme turpināsies visās ES dalībvalstīs un nākamgad paātrināsies, pateicoties stabilam iekšzemes pieprasījumam un uzlabojoties nodarbinātības rādītājiem un mazākām finansēšanas izmaksām. Tomēr joprojām pastāv riski attiecībā uz perspektīvām. Attiecībā uz ārējiem faktoriem tas ietver turpmāku tirdzniecības konfliktu saasināšanos un nestabilitātes riskiem attīstības tirgos, jo  īpaši Ķīnā. Mums Eiropā būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, iespējams, Brexit varētu notikt bez vienošanās un ka iespējama valsts un banku saiknes atgriešanās.”

Ekonomikas  un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī sacīja: “Eiropas ekonomika 2019. un 2020. gadā turpinās augt. Izaugsme joprojām ir pozitīva visās mūsu dalībvalstīs, un mēs pastāvīgi uzzinām iepriecinošas ziņas par darbvietām, tostarp par pieaugošām algām. Tas nozīmē, ka Eiropas ekonomika saglabā noturību par spīti mazāk labvēlīgiem pasaules mēroga apstākļiem un pastāvīgai nenoteiktībai. Tomēr mums vajadzētu būt gataviem vajadzības gadījumā sniegt lielāku atbalstu ekonomikai kopā ar turpmākām izaugsmi veicinošām reformām. Pirmām kārtām ir jāizvairās no ieslīgšanas protekcionismā, kas tikai pastiprinātu pastāvošo sociālo un ekonomisko spriedzi mūsu sabiedrībā.”

IKP lejupslīdei vajadzētu beigties 2019. gadā

Tā kā paredzams, ka šogad un nākamgad pasaules tirdzniecība un izaugsme joprojām būs vājāka, salīdzinot ar 2017. gadā pieredzēto riska tempu, ekonomikas izaugsme Eiropā būs pilnībā atkarīga no iekšzemes darbības. Tagad ir nodarbināti vairāk eiropiešu nekā jebkad, un ir sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums turpināsies, lai gan lēnākā tempā. Paredzams, ka kopā ar algu pieaugumu, mērenu inflāciju, labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem un atbalstošiem fiskālajiem pasākumiem dažās dalībvalstīs tam vajadzētu stimulēt iekšzemes pieprasījumu. Kopumā tiek prognozēts, ka ES šogad IKP pieaugs par 1,4 % un eirozonā — par 1,2 %.

Paredzams, ka 2020. gadā nelabvēlīgie vietējie faktori izzudīs un ekonomiskā aktivitāte ārpus ES atjaunosies, ko atbalstīs labvēlīgāki globālie finanšu apstākļi un politikas stimuli dažās jaunietekmes ekonomikās. Tiek prognozēts, ka nākamgad IKP pieaugums palielināsies līdz 1,6 % ES un 1,5 % eirozonā. Arī 2020. gada rādītājus labvēlīgi ietekmē lielāks darbadienu skaits gadā.

Bezdarba līmenis turpina samazināties

Neraugoties uz izaugsmes palēnināšanos 2018. gada beigās, darba tirgus apstākļi turpināja uzlaboties. Lai gan bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir pārāk augsts, ES tas ir samazinājies līdz zemākajam līmenim (2019. gada martā — 6,4 %), kas reģistrēts kopš mēneša datu sērijas sākuma 2000. gada janvārī. Bezdarba līmenis eirozonā pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada.

Tomēr paredzams, ka nākamajos divos gados nodarbinātības pieauguma temps palēnināsies, jo dominēs mērenākas izaugsmes ietekme un pagaidu fiskālie pasākumi dažās dalībvalstīs. Paredzams, ka bezdarba līmenis ES 2019. gadā turpinās samazināties un 2020. gadā tas sasniegs 6,2 %. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis eirozonā 2019. gadā samazināsies līdz 7,7 % un 2020. gadā līdz 7,3 %, kas ir mazāk nekā pirms krīzes sākuma 2007. gadā.

Inflācija vēl aizvien ir zema

Sagaidāms, ka inflācija eirozonā šogad saruks līdz 1,6 % pirms atkal pakāpties līdz 1,7 % 2020. gadā. Eirozonas nominālā inflācija samazinājās no 1,9 % 2018. gada pēdējā ceturksnī līdz 1,4 % šā gada pirmajā ceturksnī saistībā ar enerģijas cenu zemāku pieaugumu. Ņemot vērā to, ka enerģijas cenu inflācija turpinās samazināties turpmākajos ceturkšņos un nav pierādījumu, ka lielāks algu pieaugums ir veicinājis pamatā esošo cenu spiedienu, tiek prognozēts, ka eirozonas inflācija (Saskaņotais patēriņa cenu indekss) 2019. un 2020. gadā sasniegs 1,4 %.

Valsts parāds turpinās samazināties, neraugoties uz zemāku izaugsmi

Tiek prognozēts, ka lielākajā daļā dalībvalstu parāda attiecība pret IKP 2019. un 2020. gadā samazināsies, jo deficīts joprojām ir zems, un nominālajam IKP pieaugumam vajadzētu būt augstākam par nesamaksāto parādu vidējo procentu likmi. Pieņemot, ka politika netiek mainīta, sagaidāms, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no 81,5 % 2018. gadā līdz 80,2 % 2019. gadā un 78,8 % 2020. gadā. Sagaidāms, ka eirozonas kopējā parāda attiecība pret IKP samazināsies no 87,1 % 2018. gadā līdz 85,8 % 2019. gadā un 84,3 % 2020. gadā.

Paredzams, ka kopējais valsts budžeta deficīts ES pieaugs no 0,6 % no IKP 2018. gadā līdz 1 % 2019. un 2020. gadā. Sagaidāms arī, ka eirozonā tas nedaudz palielināsies no 0,5 % no IKP 2018. gadā līdz 0,9 % 2019. gadā un saglabāsies nemainīgs 2020. gadā, pieņemot, ka netiks veiktas nekādas politikas izmaiņas. Pieaugums šogad galvenokārt ir saistīts ar lēnāku IKP pieaugumu un ekspansīvu fiskālo politiku dažās dalībvalstīs.

Riski attiecībā uz perspektīvām joprojām ir ievērojami

Joprojām pastāv vērā ņemami riski, kas apdraud perspektīvas. Protekcionisma pasākumu risks visā pasaulē, kā arī pasaules IKP pieauguma un tirdzniecības palēnināšanās varētu izrādīties noturīgāka, nekā gaidīts, jo īpaši tad, ja Ķīnas izaugsme radīs vilšanos. Eiropā pastāv risks, ka vienošanās par Brexit netiks panākta, un pastāv iespēja, ka pagaidu traucējumi, kas pašlaik ietekmē ražošanu, varētu izrādīties noturīgāki. Pastāv arī risks, ka politiskās nenoteiktības palielināšanās un mazāk izaugsmi veicinošas politikas rezultātā varētu samazināties privātā sektora ieguldījumi.

Pozitīvi ir tas, ka privātais patēriņš un ieguldījumi ES varētu izrādīties noturīgāki, nekā gaidīts, jo īpaši, ja uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos mazāk ietekmētu nenoteiktība un vietējās grūtības, un ja valstīs, kurās ir fiskālās manevrēšanas iespējas un izaugsmi veicinošas reformas, tiktu veikti fiskālās politikas pasākumi, kas pārsniegtu prognozēto.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti – tīri tehnisks pieņēmums par 2019. gadu

Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar procesu, kas norisinās, pamatojoties uz 50. pantu.

Konteksts

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 2019. gada 24. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 23. aprīlim, to ieskaitot.

Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Nākamā Eiropas Komisijas prognoze būs IKP un inflācijas aplēšu atjauninājums 2019. gada vasaras ekonomikas prognozē.

Plašāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2019. gada pavasara ekonomikas prognozeMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @ VDombrovskis(link is external)

Komisāra Pjēra Moskovisī Twitter konts: @ piermoscovici(link is external)

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ ecfin(link is external)

Faktu lapa Ekonomiskās situācijas attīstībaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Iepriekšējais paziņojums presei: 2019. gada ziemas ekonomikas prognoze – izaugsme kļūst mērena uz globālas nenoteiktības fona