Ne-politisks Eiropas vēlēšanu ceļvedis Latvijas vēlētājiem

Neatliec visu uz Eiropas vēlēšanu dienu – uzzini svarīgo par Eiropas Parlamentu un vēlēšanu norisi no ekspertiem iepriekš!

Pirmdien, 20. maijā,  plkst. 17.00 – piecas dienas pirms Eiropas vēlēšanām – pasākumā “Ne-politisks Eiropas vēlēšanu ceļvedis” ikvienam būs iespēja satikt ekspertus, iegūt praktisku informāciju un saņemt  atbildes uz jautājumiem par Eiropas Parlamentu un vēlēšanu norisi. Kristīne BĒRZIŅA, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, informēs par Eiropas Parlamenta vēlēšanu praktisko norisi – kur, kad un kā varēs balsot? Piemēram, trīs dienas pirms Eiropas vēlēšanām (22. – 24. maijā) noteiktos laikos varēs balsot savā vai pirmo reizi pilotprojekta ietvaros – arī citā vēlēšanu iecirknī, ja starp vēlētāja iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balso, būs iespējama saziņa tiešsaistē. Savukārt vēlēšanu dienā (25. maijā) jābalso tikai konkrētā – savā – vēlēšanu iecirknī. Līdzi jāņem pase vai personas apliecība. K. Bērziņa arī stāstīs, kā skaitīs balsis un noskaidros rezultātus, kā noteiks, cik un kuri kandidāti iegūs 8 deputātu vietas? Iveta KAŽOKA, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore un pētniece, stāstīs, kādi ir biežākie pārpratumi par Eiropas Parlamentu. Kādēļ nevar teikt, ka Eiropas Parlaments ir ES Saeima?  Kādos jautājumos Eiropas Parlamenta darbs būtiski atšķiras? Kādus lēmumus Eiropas Parlaments var ietekmēt, kādus – ne sevišķi? Viņa arī skaidros, kādēļ deputātam Eiropas Parlamentā  ir vajadzīgas citas īpašības un prasmes, nekā strādājot Latvijas politikā. Diskutēsim, ko strādīgs un zinošs Eiropas Parlamenta deputāts var izdarīt 5 gadu laikā un  kas nosaka deputāta ietekmi Eiropas Parlamentā. Noslēgumā I. Kažoka ieteiks resursus un rīkus, kas ļauj izvērtēt kandidātus un partiju piedāvājumu vēlēšanām, kā arī stāstīs par vēlētāju gaidām. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesakās iepriekš. Pasākumi ES mājā ir bezmaksas. Par Eiropas vēlēšanām 2019 Šogad noslēgsies šī Eiropas Parlamenta sasaukuma 5 gadu pilnvaru termiņš. Pašlaik un arī pēc vēlēšanām EP strādās 8 deputāti no Latvijas. Parasti deputāti pievienojas kādai no Eiropas līmeņa politiskajām grupām. Par likumdošanas procesu Eiropas Savienībā Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras pašlaik – 2019. gada pirmajā pusē – vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Reģistrācija