Latvijai par sasniegtajiem ES fondu rezultātiem pieejama 6% finansējuma rezerve

Trešdien, 29. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika ikgadējā Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) Uzraudzības komitejas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem. Sanāksmē Finanšu ministrija un nozaru ministrijas iepazīstināja ar ES fondu ieviešanas virzību un jau nozīmīgiem sasniegumiem. EK augstu novērtē Latvijas paveikto starpposma mērķu izpildē, kas nozīmē Latvijai garantētu 6% ES fondu rezerves finansējuma piešķiršanu.

“Latvija ir izpildījusi visās nozarēs noteiktos starpposma mērķus līdz 2018. gada beigām. Tas nozīmē, ka Latvija ar darbiem un sasniegumiem apliecina  savas spējas efektīvi izmantot ES fondu finansējumu mērķtiecīgām investīcijām. Par šiem sasniegumiem Latvija var turpināt savu attīstības ceļu, investējot līdz šim rezervēto investīciju finansējumu 6% apjomā. Lai turpmākais ceļš ir maksimāli efektīvs, tiek paredzēts izvērtēt, kur ieguldīt finansējumu, par kuru līdz šim nav noslēgti projektu līgumi,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Starpposma mērķi ietver gan sasniedzamos finanšu rādītājus, gan iznākuma un ieviešanas posmu uzraudzības rādītājus, kas parāda praktiski paveikto valsts attīstībā un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Piemēram, ir atbalstīti 2 735 komersanti, ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu 725 mājsaimniecībās uzlabota energoefektivitāte, rekonstruēti vai modernizēti ap 360 km autoceļu, 285 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – šie ir tikai daži no rezultātiem.

Esošā ES fondu plānošanas perioda ieviešana norit pilnā sparā un turpināsies līdz 2023. gadam. Vienlaikus Latvija jau proaktīvi gatavojas nākamajam ES fondu plānošanas periodam ar mērķi uzsākt investīciju izmantošanu Latvijā jau 2021. gadā. Lai sagatavošanās 2021. – 2027. gada plānošanas periodam būtu pēc iespējas savlaicīgāka, Latvijai jābūt gatavai dialogam par tās stratēģiskajām prioritātēm un izaugsmes vīziju. Pārresoru koordinācijas centrs jau ir uzsācis darbu pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes un turpmākam nozaru plānošanas procesam arī jābūt straujam, efektīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus.

Latvijas minētajos jautājumos turpina aizstāvēt savu nostāju, proti, lai nesamazinātu Latvijai paredzēto Kohēzijas politikas finansējuma apjomu un tā aprēķinā ņemtu vērā straujās depopulācijas tendences, kas neproporcionāli mazina Latvijas attīstības potenciālu un izaugsmes tempus. Tāpat Latvija aizstāv elastību par finansējuma sadalījumu starp jomām un mērķiem lemt nacionālā līmenī un saglabāt līdzfinansējuma likmes ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda apmērā (vairāk informācijas par Latvijas nostāju skat. šeit).

Kā ziņots iepriekš, EK līdz 2019. gada jūnija sagaida Latvijas “ceļa karti”, kurā būtu izklāstīti galvenie atskaites punkti Latvijas ES fondu plānošanas dokumentu un saistošā normatīvā regulējuma izstrādei 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finanšu ministrija jau ir uzsākusi darbu pie plānošanas dokumentu laika grafika sagatavošanas, kuru plānots saskaņot valdības līmenī ar mērķi nodrošināt vienmērīgu pāreju starp plānošanas periodiem.

 

Sanāksmē EK pārstāvēja Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriela Gina (Muriel Guin) un Pilsētplānošanas un reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta Ģeogrāfiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Sproģe.

EK pārstāves atzinīgi novērtēja ES fondu ieguldījumu iedzīvotāju nākotnē – izglītībā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, kur norisinājās Uzraudzības komitejas sanāksme un kas atklātā šī gada 28. janvārī. LU Zinātņu māja ir  viens no veiksmīgākajiem ES fondu projektiem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Tā ir pirmā no LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posmā paredzētajām divām ēkām. Zinātņu mājas būvniecības un modernā aprīkojuma iegādes kopējās izmaksas ir 36 miljoni eiro, no kura lielāko daļu sedzis Eiropas Reģionālās attīstības fonds, šo finansējumu kombinējot ar Eiropas starptautisko  finanšu  institūciju – Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas – aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Sanāksmē izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit.

 

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, lauma.silakaktina@fm.gov.lv