Nēlī Krusa, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre, teica: „Iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzētu pilnā mērā izmantot jauno noteikumu pavērtās izdevības, lai izmantotu telekomunikāciju pakalpojumus, kuru starpā tagad valda daudz lielāka konkurence. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu. Ja šie noteikumi neīstenosies praksē, es rīkošos, lai situāciju labotu un dalībvalstis un operatori pildītu savus pienākumus."
No 25. maija ES jaunie noteikumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem paver plašas iespējas.
Augstāks patērētāju aizsardzības līmenis un plašāka izvēle:
- iespēja vienas darba dienas laikā mainīt fiksētā vai mobilā telefona operatoru, paturot to pašu tālruņa numuru;
- sākotnējie līgumi ar patērētāju nedrīkst būt ilgāki par 24 mēnešiem, un operatoriem ir pienākums piedāvāt 12 mēnešu līgumus. Tagad patērētājiem būs vienkāršāk pāriet pie cita operatora, ja tas piedāvā izdevīgākus noteikumus;
- skaidrāka informācija par patērētāja abonētajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu līgumā ir jābūt informācijai par minimālo kvalitātes līmeni. Proti, interneta pakalpojumu lietotājiem jāsaņem informācija par datplūsmas pārvaldības paņēmieniem un to ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti, kā arī par visiem citiem ierobežojumiem (joslas platuma ierobežojumiem, pieejamo interneta pieslēguma ātrumu vai atsevišķu pakalpojumu, teiksim, balss pārraides, liegumiem vai ierobežošanu). Līgumos arīdzan jānorāda, kādas kompensācijas un atmaksas pienākas, ja šis minimālais līmenis netiek nodrošināts (sk. IP/11/486 un MEMO/11/319).
Labāka privātuma aizsardzība un lielāka drošība tiešsaistē:
- labāka aizsardzība pret personas datu aizsardzības pārkāpumiem un „mēstulēm” (surogātpastu), obligāta ziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumiem;
- patērētājiem jāsniedz precīzāka informācija un jālūdz viņu piekrišana, lai uzglabātu informāciju lietotāja ierīcēs vai tai piekļūtu (piemēram, lai izmantotu sīkdatnes, kas nav saistītas par attiecīgajā brīdī lietoto pakalpojumu (sk. MEMO/11/320)).
Konsekventāks regulējums visā ES:
- nacionālajiem regulatoriem būs lielāka neatkarība un pilnvaras piespiest tirgū dominējošos telekomunikāciju operatorus nošķirt sakaru tīklus no pakalpojumu sniegšanas, lai nodrošinātu, ka šiem sakaru tīkliem bez diskriminācijas var piekļūt citi operatori (tomēr netiek prasīts nošķirt īpašumtiesības vai izveidot atsevišķu uzņēmumu);
- Komisijai sadarbībā ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt, kā tiek piemēroti konkurences aizsardzības līdzekļi telekomunikāciju tirgos (t.s. "7. panta procedūra"). Praksē tas nozīmē: ja Komisija uzskata, ka iecerētais konkurences aizsardzības līdzeklis, par ko paziņojis nacionālais regulators, kavē telekomunikāciju pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, Komisija var uzsākt padziļinātu novērtējumu un sadarbībā ar BEREC izdot ieteikumu nacionālajam regulatoram grozīt vai atcelt iecerēto aizsardzības līdzekli. Nacionālajiem regulatoriem jādara viss iespējamais, lai ņemtu vērā Komisijas ieteikumus (sk. MEMO/11/321).
Pamatojoties uz grozītajiem noteikumiem telekomunikāciju sektorā, Komisija nesen nāca klajā ar ieteikumiem nacionālajiem regulatoriem, kādam jābūt regulējumam, lai trešo personu piekļuve īpaši ātrdarbīgiem optiskās šķiedras tīkliem (jeb t.s. nākamās paaudzes piekļuves — NGA — tīkliem), būtu balstīta uz konkurences principiem (sk. MEMO/10/424).
Komisija arī rūpīgi seko līdzi tam, kā dalībvalstis īsteno jaunos telekomunikāciju noteikumus, un pilnā mērā izmantos savas pilnvaras (kas turklāt nesen vēl nostiprinātas ar Lisabonas līgumu), lai nodrošinātu, ka ES jaunie telekomunikāciju noteikumi tiek pilnībā un laikus iestrādāti dalībvalstu tiesību aktos. Lai palīdzētu dalībvalstīm šos jaunos noteikumus izpildīt, Komisija ir sagatavojusi norādes par dažādiem jautājumiem, piemēram, par sīkdatnēm un universālo pakalpojumu.
Pamatinformācija
Pārskatītos ES noteikumus par telekomunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Eiropas Parlaments un Padome oficiāli pieņēma 2009. gada beigās (MEMO/09/491). Parlaments un Padome vienojās, ka 27 dalībvalstīm šie noteikumi jāiestrādā savos tiesību aktos līdz 2011. gada 25. maijam.
25. maijā spēkā stājas divas direktīvas, Labāka regulējuma direktīva un Pilsoņu tiesību direktīva, ar kurām groza 5dažādas ES direktīvas (Pamatdirektīvu, Piekļuves direktīvu, Atļaujas izsniegšanas direktīvu, Universālā pakalpojuma direktīvu un Privātuma aizsardzības direktīvu). Tika pieņemta arī jauna regula, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC). BEREC tika oficiāli nodibināta Rīgā 2010. gada maijā (IP/10/641).
Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm
Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/
Sekojiet Nēlī Krusas tvītošanai: http://twitter.com/neeliekroeseu