Šī gada 23. augustā tika atzīmēta akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitgade. Unikāls tautu vienotības žests, kas aizsāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atgriešanos brīvu valstu saimē, Eiropā.
Aptuveni 2 miljoniem cilvēku roku rokā veidoja ap 600 km garu dzīvo ķēdi un savienoja visas Baltijas valstis. Tas pievērsa pasaules uzmanību, parādīja Baltijas valstu vienotību un kļuva par iedvesmas avotu arī citu tautu brīvības centieniem.
Līdz 30. augustam jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību, bet šobrīd ne mācās, ne strādā ir iespēja pieteikties Jauniešu Garantijas noslēdzošā uzņemšanā. Tā ir iespēja bez maksas apgūsti kādu no 40 darba tirgū pieprasītām profesijām.
Mācību laikā var saņemt stipendiju no 70 līdz 115 EUR mēnesī, tiek nodrošināta apmaksāta kopmītne un mācību līdzekļi. Plašāk: https://bit.ly/303qRPz/
Lielbritānija paziņojusi, ka nekavējoties pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī pārtrauks bloka pilsoņu brīvo ieceļošanu.
Aptuveni 3,6 miljoniem ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, jau pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona priekšteces Terēzas Mejas laikā tika ieteikts pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču to līdz šim izdarījis tikai aptuveni miljons cilvēku. Plašāk: http://bit.ly/2PeXTLH
Ja jūsu valsts ārsts ir izrakstījis recepti, tā ir derīga visās ES valstīs. Tomēr vienā valstī izrakstītās zāles ārzemēs var nebūt pieejamas vai tām var būt cits nosaukums.
Varat lūgt ārstam, lai viņš jums izraksta arī citās ES valstīs izmantojamu recepti – t.s. pārrobežu recepti. Plašāk: http://bit.ly/2Pjn6oe
Kā darbojas 🇪🇺 programma "Radošā Eiropa" un kādas ir aktuālās iespējas kultūras jomā strādājošajiem?Eiropas Komisija aicina panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla. Eiropas Komisijas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam parāda, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu virzībā uz klimatneitralitāti, investējot reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos, rosinot iedzīvotājus un saskaņojot rīcību tādās pamatjomās kā rūpniecības rīcībpolitika, finanses un pētniecība, turklāt rūpējoties, lai šī pāreja notiktu sociāli taisnīgi.
Ņemot
vērā Eiropas Parlamenta un Eiropadomes aicinājumus, Komisijas redzējums par
klimatneitrālu nākotni aptver gandrīz visas ES rīcībpolitikas jomas un ir
saskaņā ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi
temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2°C atzīmes un turpināt centienus
to saglabāt 1,5°C līmenī. Plašāk: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_lv