Izglītība un apmācība ES: atbalsts skolotājiem ir izšķirīgi svarīgs Eiropas izglītības telpas izveidei

Vienlaikus ar otro Eiropas Izglītības samituMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• Eiropas Komisija šodien publicējusi 2019. gada izglītības un apmācības pārskatu, kurā analizēts, kā ES un tās dalībvalstīs attīstās izglītība un apmācība. 2019. gada pārskats liecina par turpmāku virzību uz svarīgiem ES izglītības un apmācības mērķiem un arī uzsver nepieciešamību labāk atbalstīt skolotājus un padarīt skolotāja profesiju pievilcīgāku.

ES izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs paziņoja: “Lai izveidotu noturīgu, saliedētu un taisnīgu Eiropu, ir jāiegulda izglītībā. Tas nozīmē, ka ir jāiegulda skolotājos, jāsniedz viņiem instrumenti un atzinība, kuru viņi ir pelnījuši. Tā kā jebkuras izglītības reformas panākumi ir atkarīgi no skolotājiem, ir svarīgi labāk reaģēt uz viņu vajadzībām, lai izveidotu patiesu Eiropas izglītības telpu līdz 2025. gadam. Esmu lepns par to, ko esam sasnieguši ar dalībvalstīm pēdējo gadu laikā, bet vēl ir daudz darāmā. Palīdzot mums nodrošināt, ka ikviens var maksimāli izmantot savus talantus, Izglītības un apmācības pārskatam ir būtiska loma mūsu izglītības sistēmu turpmākas reformēšanas veicināšanā.”

Komisija palīdz dalībvalstīm reformēt un uzlabot savas izglītības sistēmas ar politiskās sadarbības, salīdzinošās vērtēšanas un finansēšanas programmām, piemēram, "Erasmus+”. Izglītības un apmācības pārskats, kas ir ES galvenā ikgadējā publikācija šajā jomā, ir svarīga šī darba sastāvdaļa. Iepazīstinot ar visdažādākajām stratēģijām un veicinot dialogu, tas palīdz dalībvalstīm noteikt orientierus un uzlabot savas izglītības sistēmas.

Šogad pārskatā, kas izdots jau astoto reizi pēc kārtas, galvenā uzmanība pievērsta skolotājiem. Tajā ietverti un analizēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(link is external) rīkotās plašās skolotāju aptaujas rezultāti. Šis jaunākais skolotāju un skolēnu starptautiskais apsekojums parādīja, ka skolotājiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu labāk risināt neatliekamos jautājumus, tādus kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, studenti ar īpašām vajadzībām un daudzkultūru klases. Lai lūkotu rast atbildes uz šiem jautājumiem, pārskatā ieteikts sagatavot pietiekamu skaitu skolotāju sistēmas ietvaros un visos priekšmetos un gādāt par viņu sadalījumu starp pilsētām un lauku rajoniem. Tajā pašā laikā tajā uzsvērts, ka ir vajadzīgi lielāki politiskie pūliņi, lai piesaistītu labākos kandidātus skolotāju profesijai un vienlaikus nodrošinātu, ka viņi ir pienācīgi apmācīti un motivēti strādāt šajā profesijā.

Attiecībā uz ieguldījumiem izglītībā jaunākie pārskata dati liecina, ka publiskie izdevumi izglītībai Eiropas Savienībā kopumā arvien ir stabili, savukārt dalībvalstis izglītības jomā joprojām iegulda mazāk nekā pirms 2007.–2008. gada ekonomikas krīzes.

Jaunākajā pārskatā redzams, ka dalībvalstis tagad gandrīz ir sasniegušas mērķi attiecībā uz mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas samazināšanu. Tomēr, lai gan to skolēnu īpatsvars, kuri pamet mācības, ir samazinājies no 14,2 % 2009. gadā līdz 10,6 % 2018. gadā, progress kopš 2016. gada ir samazinājies. To jauniešu īpatsvars, kuri ieguvuši augstāko izglītību, ir palielinājies no 32,3 % 2009. gadā līdz 40,7 % 2018. gadā. Pārskats arī parāda, ka pastāv savstarpēja sakarība starp augstāku izglītības līmeni un augstākiem nodarbinātības līmeņiem neseno augstskolu absolventu vidū un lielāku dalību pieaugušo izglītībā.

Pirmsskolas izglītībā uzņemto bērnu īpatsvars palielinājās no 90,8 % 2009. gadā līdz 95,4 % 2017. gadā. Lai gan Eiropā dalība izglītībā ir palielinājusies, viens no pieciem skolēniem 15 gadu vecumā joprojām nespēj atrisināt vienkāršus lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus, un pārāk daudz bērnu joprojām ir pakļauti izglītības nabadzības riskam.

Konteksts

Šā gada Izglītības un apmācības pārskats iezīmē desmit gadus, kopš sāka darboties ES sadarbības sistēma "Izglītība un apmācība 2020", par kuru visas dalībvalstis vienojās 2009. gadā. Tas vētī progresu, kāds panākts attiecībā uz sistēmas “Izglītība un apmācība 2020” mērķiem katrā dalībvalstī un informē par izglītības jautājumu risinājumiem ikgadējā Eiropas pusgada procesā. Turklāt tas palīdz saprast, kā ES nākamajā ilgtermiņa budžetā būtu jānovirza ES finansējums izglītībai, apmācībai un prasmju apguvei.

Pārskatā ir analizētas Eiropas izglītības sistēmu galvenās problēmas un ir aprakstīta politika, kas var padarīt šīs sistēmas piemērotākas sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Tajā ir ietverts valstu salīdzinājums, 28 detalizēti ziņojumi par stāvokli katrā valstī atsevišķi un īpaša vietne ar papildu datiem un informāciju.

Izglītība izvirzīta ES politiskās programmas priekšplānā. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ir sākusi veidot Eiropas izglītības telpu, kuras mērķis ir veicināt mācīšanos, sadarbību un izcilību. Veicināt ieguldījumus un atbalstīt politikas prioritātes izglītības jomā arī palīdz dažādas programmas, tādas kā "Erasmus+”, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, pamatprogramma "Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Lai atbalstītu vērienīgākus centienus šajā jomā, Komisija ir ierosinājusi būtiski palielināt līdzekļus, kas jauniešu un mācīšanās vajadzībām atvēlēti nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027).

Plašāka informācija

Izglītības un apmācības pārskata tīmekļa vietne (tostarp ES un konkrētām valstīm veltītas faktu lapas un infografikas)

Eiropas izglītības samita tīmekļa vietneMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Eiropas izglītības telpas tīmekļa vietne