ES budžets 2021.–2027. gadam: laiks izlemt

Pirms Eiropadomes 17. un 18. oktobra sanāksmes Eiropas Komisija aicina ES valstu un valdību vadītājus sniegt politiskas norādes un jaunu impulsu sarunām, lai līdz šā gada beigām panāktu vienošanos par taisnīgu, līdzsvarotu un mūsdienīgu ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Lai nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) varētu dot iespēju ES piepildīt iedzīvotāju cerības, tai vajadzētu būt piemērotai mūsdienu un rītdienas problēmu risināšanai.

Šodien publicētajā paziņojumā Eiropas Komisija (EK) ieskicē galvenos aspektus, kas vēl jāizsver ES līderu vadībā, lai ātri panāktu vienošanos. Tie ir šādi:

- vispārējais finansējuma apjoms, kas atbilst ES kopīgajām prioritātēm;

- mūsdienīgs budžets ar pareizo līdzsvaru starp politikas virzieniem un lielu uzsvaru uz ES pievienoto vērtību;

- pārredzamāka pieeja ES budžeta finansēšanai un jaunu ieņēmumu avotu ieviešana, kas ļautu atbalstīt prioritātes un samazināt valstu ieguldījuma slogu; kā arī

- lielāka politikas saskaņotība caur ciešāku saikni starp finansējumu un politikas prioritātēm un jaudīgākiem instrumentiem budžeta aizsardzībai pret trūkumiem tiesiskuma jomā.

Stratēģiskiem lēmumiem par šiem elementiem būtu jāpalīdz virzīt tālāk pašreizējās sarunas par ES nākamo ilgtermiņa budžetu, lai panāktu vienošanos līdz gada beigām, kā ES līderi vienojās jūnijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera komentārs: “Ilgtermiņa ES budžets ļauj rīkoties jomās, kur ES sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Tas ir ieguldījums pasaulē vadošā pētniecībā visā Eiropā. Tas ir finansējums pārrobežu infrastruktūrai, atbalsts mazajiem uzņēmumiem un drošības tīkls mūsu lauksaimniekiem. Tā ir izglītība citā Eiropas valstī jauno eiropiešu paaudzēm. Šīs prioritātes ir atspoguļotas Komisijas priekšlikumā nākamajiem septiņiem gadiem. Turklāt mūsu priekšlikums ir nākotnē vērsts, atbildīgs un pragmatisks plāns par to, kā ar mazākiem līdzekļiem paveikt vairāk. Es aicinu Eiropas Parlamentu un dalībvalstis panākt drīzu vienošanos.”

Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgais Eiropas komisārs Ginters H. Etingers piebilda: “Pagājušā gada pavasarī EK nāca klajā ar priekšlikumu par ES nākamo ilgtermiņa budžetu, ko visi atzina par stabilu pamatu sarunām. Pa šiem 16 mēnešiem darbs ir pavirzījies uz priekšu, bet laika kļūst arvien mazāk. Tagad visiem ir jācenšas panākt kompromisu. Mums ir jāatrota piedurknes un jānoved darbs līdz galam. Šajos sarežģītajos laikos Eiropa nevar atļauties aizkavēt sava ilgtermiņa budžeta pieņemšanu. Mūsu iedzīvotāji sagaida rezultātus; ir pienācis laiks uzņemties atbildību. Ir laiks izlemt.”

EK 2018. gada maijā un jūnijā iesniedza priekšlikumu jaunam un mūsdienīgam ilgtermiņa budžetam, kas cieši saistīts ar Savienības prioritātēm, kā arī tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz 37 nozaru programmām. Pamatojoties uz to, gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē jau ir paveikts liels darbs. Ir panākts progress attiecībā uz vispārējo satvaru un daudziem nozaru priekšlikumiem.

Taču vēl ir daudz darāmā. Sarunām tuvojoties noslēguma fāzei, vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas vadītāju stratēģiskās norādes, lai jaunās programmas varētu sākt darboties laikus — 2021. gada 1. janvārī.

- Iecerētajiem mērķiem atbilstoša budžeta sagatavošana

EK ierosināja ilgtermiņa budžetu 1,114 % apmērā no ES-27 nacionālā kopienākuma (NKI). Pašlaik 27 valstu ES iegulda 1,16 % no ES-27 NKI, ieskaitot Eiropas Attīstības fondu. Tādējādi ierosinātais budžets jau ir mazāks salīdzinājumā ar pašreizējo. Ja Eiropas Savienības budžets tiktu samazināts vēl vairāk, ES būtu grūti īstenot savas prioritātes un sniegt tik ļoti nepieciešamo atbalstu saviem lauksaimniekiem, studentiem, pētniekiem un simtiem tūkstošu citu ES budžeta līdzekļu saņēmēju. Tāpēc līderiem jātiecas sastādīt reālistisku budžetu, kas atbilst iecerētajiem mērķiem.

- Taisnīgāka pieeja ES budžeta finansēšanai

Pašlaik dažas no bagātākajām ES dalībvalstīm saņem samazinājumus savām iemaksām ES budžetā, sauktus arī par atlaidēm, un tāpēc maksā vismazāk, salīdzinot ar nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju (sk. pielikumu). Sakarā ar to, ka no ES gatavojas izstāties Apvienotā Karaliste, kuras dēļ 1984. gadā tika ieviesta atlaižu sistēma, rodas iespēja reformēt ES budžeta ieņēmumu daļu un uzlabot sistēmu, kas ir kļuvusi nepārredzama un izkropļota. Līderiem jāizmanto šī iespēja un jāatbalsta taisnīgāka ES budžeta finansēšana.

- ES budžeta modernizēšana. Ieņēmumu daļa

Šis ir arī īstais brīdis, lai meklētu jaunus ES budžeta ieņēmumu avotus, kas būtu ciešāk piesaistīti ES politikas prioritātēm. Starp iespējamiem avotiem ir ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vai iemaksas atkarībā no nepārstrādātās plastmasas apjoma. Līderiem vajadzētu izmantot arvien pieaugošo atbalstu šiem jaunajiem pašu resursiem un vienoties par ES budžeta ieņēmumu avotu dažādošanu.

- ES budžeta modernizēšana. Izdevumu daļa

Priekšlikumā par ES ilgtermiņa budžetu EK ir ierosinājusi jaunu līdzsvaru starp politikas jomām, ko finansē no ES budžeta. Lai gan kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai joprojām ir būtiska nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, tās tiek modernizētas atbilstoši jaunajām prioritātēm. Tajā pašā laikā vairāk līdzekļu tiek tādām svarīgām politikas jomām kā pētniecība un inovācija, studentu mobilitāte, klimata politika, migrācija, robežu pārvaldība un drošība, digitalizācija, kā arī aizsardzība un ES ārējā darbība. Līderiem būtu jāatbalsta šie centieni modernizēt ES budžetu un jāpanāk, ka tas dod rezultātus jomās, kas ir svarīgas iedzīvotājiem.

Konteksts

EK 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu par taisnīgu, līdzsvarotu un modernu budžetu, lai sasniegtu Eiropas prioritātes, kuras vadītāji noteica Bratislavā 2016. gadā un Romā 2017. gadā. Tūlīt pēc šā priekšlikuma tika iesniegti tiesību aktu priekšlikumi 37 nozaru programmām, kas ir daļa no nākotnes ilgtermiņa budžeta.

Kopš tā laika EK ir strādājusi roku rokā ar Padomes prezidentvalstīm, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, lai virzītu sarunas uz priekšu. Saskaņā ar Eiropadomes 2019. gada 20. un 21. jūnija sanāksmes secinājumiem vienošanās būtu jāpanāk līdz gada beigām. EK pilnībā piekrīt, ka ir ļoti svarīgi ievērot šo grafiku, domājot par tiem simtiem tūkstošu studentu, lauksaimnieku un pētnieku visā Eiropā, kā arī visu pārējo cilvēku, kuri gūst labumu no ES budžeta.

Plašāka informācija

- Faktu lapa: Moderns ES budžets nākotnes pārbaudījumu pārvarēšanaiMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• (2019. gada 9. oktobris)

- Faktu lapa: ES budžeta finansējumsMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• (2019. gada 9. oktobris)

- Komisijas paziņojums “Laiks pieņemt lēmumu par Savienības finanšu shēmu 2021.–2027. gadam” (2019. gada 9. oktobris)Meklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

- Paziņojums presei par EK 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas nākamajam ilgtermiņa budžetam

- ES budžets nākotnei