Salīdzinājumā ar citām pasaules daļām Eiropā ir visaugstākais sociālās aizsardzības līmenis un to raksturo augsta dzīves kvalitāte un labklājība. Tomēr Eiropa saskaras arī ar daudzām problēmām un izaicinājumiem.
Ekonomikas krīzes sekas vēl arvien ļoti jūtamas daudzās dalībvalstīs, un, lai gan daudzviet situācija uzlabojusies, tomēr Eiropas Savienībā vēl arvien pastāv lielas atšķirības. Bezdarba līmenis kopumā samazinās, taču tas būtiski atšķiras dažādās ES valstīs.
Zema dzimstība un sabiedrības novecošana rada problēmas sociālās labklājības sistēmu ilgtspējai.
Cilvēku darba dzīve būtiski mainās, un te pie iemesliem minami tehnoloģiskie jauninājumi, globalizācija un pakalpojumu nozares pieaugums, savukārt arvien nozīmīgāki kļūst jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir kopīgošanas ekonomika un elastīgāka pieeja darbam.
ES ir visai ierobežota kompetence attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, jo lielākā daļa šīs jomas ir valstu valdību pārziņā. Par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem galvenokārt atbild dalībvalstis un to valdības. Tas nozīmē, ka nevis ES, bet gan valstu valdības lemj par tādiem jautājumiem kā atalgojuma kārtība, tostarp minimālā alga, darba koplīgumu loma, pensiju sistēmas un pensionēšanās vecums, kā arī pabalsti bezdarbniekiem.
Tomēr gadu gaitā Eiropas integrācijas procesā ES ir attīstījusi savu sociālo dimensiju, un arī ES tagad ir virkne instrumentu sociālajā jomā. Tie ir ES tiesību akti, fondi un instrumenti, ar kuriem labāk koordinē un pārrauga valstīs īstenotos politikas virzienus. ES arī mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi tādās jomās kā, piemēram, sociālā integrācija, nabadzības novēršana un pensijas.
Jau 1957. gada Romas līgums ietvēra tādus pamatprincipus kā vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm, kā arī darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā. Lai šī mobilitāte būtu iespējama, tika pieņemti papildinoši noteikumi, piemēram, noteikumi par diplomu savstarpēju atzīšanu, garantijas attiecībā uz medicīnisko aprūpi ārzemēs un aizsardzības pasākumi attiecībā uz jau iegūtām tiesībām uz pensiju.
Turklāt ir spēkā ES mēroga noteikumi par darba apstākļiem un nosacījumiem, piemēram, darba laiku vai nepilna darba laika darbu, kā arī tiesību akti par diskriminācijas izskaušanu darbā un darba ņēmēju veselības un drošības nodrošināšanu.
ES atbalsta un papildina dalībvalstu politiku un veiktos pasākumus, lai organizētu veselības aprūpi un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju kopējo veselības līmeni, piešķirot finansējumu un pieņemot saistošus tiesību aktus vairākās ar nozari saistītās jomās, piemēram, slimību apkarošana un profilakse, veselības aprūpes preces un pakalpojumi, pārtikas nekaitīgums, tīrs gaiss, droši un veselīgi darba apstākļi.
2017. gada novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi izziņoja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nodrošinātu pilsoņiem jaunas, efektīvākas tiesības un atbalstītu taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas. Sociālo tiesību pīlārs ietver 20 pamatprincipus un vairākas likumdošanas iniciatīvas 3 galvenajās jomās: vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba nosacījumi; sociālā aizsardzība un iekļautība.
Jau kopš Eiropas integrācijas procesa pirmsākumiem Eiropas Parlaments vienmēr aicinājis īstenot aktīvāku sociālo politiku un atbalstījis Komisijas priekšlikumus šajā jomā.
ES sociālās nodrošināšanas koordinācija paredz noteikumus tam, lai cilvēki nezaudētu savu sociālo nodrošinājumu, pārceļoties uz dzīvi citā ES valstī.
2019. gadā Eiropas Parlaments apstirpināja lēmumu izveidot Eiropas Darba iestādes izveidi, lai nodrošinātu taisnīgu un vienkāršu ES noteikumu piemērošanu tādos jautājumos kā darbaspēka mobilitāte un sociālās drošības koordinācija.
2018. gadā Parlaments pieņēma jaunu regulējumu, kas reglamentē darbinieku norīkošanas noteikumus, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu un sociālās garantijas darbiniekiem, strādājošiem vienā ES valstī, vienlaicīgi nodrošinot līdzvērtīgas konkurences iespējas uzņēmumiem.
1957. gadā izveidotais Eiropas Sociālais fonds ir galvenais ES instruments nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Ar to miljoniem cilvēku palīdzēts apgūt jaunas prasmes un atrast darbu. Parlaments atbalsta Eiropas Sociālā fonda funkcionēšanas uzlabošanu un finansējuma palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot prioritārām jomām kā jauniešu nodarbinātība un atbalsts bērniem. Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF +) būs pašreizējā fonda elastīgāka un vienkāršāka versija, kas apvienos vairākas esošās fonda programmas un pieejamos resursus, nodrošinot integrētāku un mērķtiecīgāku atbalstu.
No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņu rezultātā, piemēram, ja tiek slēgti lieli uzņēmumi vai ražošana pārcelta ārpus ES. Parlaments atbalstīja jaunā likuma projektu, kas reglamentēs fonda darbību pēc 2020. gada un palīdzēs operatīvi reaģēt uz digitalizācijas un vides izaicinājumiem, kā arī veicinās piekļuvi palīdzībai fonda ietvaros.
Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) ir profesionālās mobilitātes tīkls, kur darba meklētāji un darba devēji var saņemt informāciju, konsultāciju, atbalstu pieņemšanai darbā un iekārtošanas palīdzību.
Lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, ES dalībvalstis 2013. gadā vienojās sākt Jauniešu garantijas programmu - ES iniciatīvu, lai četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai izglītības iestādes pamešanas, ikviena persona, kas jaunāka par 25 gadu vecumu, varētu saņemt kvalitatīvu darba piedāvājumu, turpināt izglītību vai stažēties.
Eiropas Solidaritātes korpusa 2016. gadā aizsāktās iniciatīvas mērķis ir radīt iespēju jauniešiem piedalīties brīvprātīgajā darbā vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.
Uzzini vairāk par pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai, kas tiek īstenoti ES līmenī.
2019. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunos noteikumus, kas nodrošina jaunu minimālo tiesību apjomu attiecībā uz darba nosacījumiem visiem darbiniekiem ES, ieskaitot mazāk aizsargāto darbinieku kategoriju ar netipiskiem darba līgumiem un tos, kuri veic nestandarta darbus, piemēram, gadījuma rakstura darba pienākumu izpildītāji.
Deputāti regulāri pilnveido un pastiprina esošos ES noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un darbinieku aizsardzību darba vietā, tostarp ierobežojot kaitīgo vielu klātbūtni, piemēram, nosakot pieļaujamās robežvērtības kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai darbavietā.
ES pieņem tiesību aktus, sniedz rekomendācijas, atbalsta sadarbību un labas prakses piemēru apmaiņu, lai veicinātu dzimumu līdztiesību darbā, politikā un citās jomās. Eiropas Parlaments vienmēr ir aktīvs sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aizstāvis un izveidoja pastāvīgu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju (FEMM). Katru gadu 8. martā Parlaments atzīmē Starptautisko sieviešu dienu un rīko pasākumus, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām un veicinātu izpratni par nozīmīgiem līdztiesības jautājumiem.
Deputāti vēlas nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. 2019. gadā ES apstiprināja jaunus noteikumus par pielāgojamiem darba apstākļiem, kā arī labākiem nosacījumiem vecāku un aprūpētāja atvaļinājumu izmantošanai.
Parlaments atkārtoti aicināja Eiropas Komisiju īstenot konkrētus pasākumus, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.
Pieņemot rezolūcijas, Parlaments vērsa uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk apkarot specifiskus vardarbības veidus, tostarp seksuālā uzmākšanās un cilvēku tirdzniecība, un aicināja Eiropas Komisiju uzlabot saskaņotu pieeju starp ES politikām, piemēram, veidojot tirdzniecības, attīstības vai migrācijas politiku, ņemt vērā dzimumu līdztiesības principu.
Eiropas Parlaments vienmēr iestājās par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas pārstāvības nodrošināšanu politikā un sabiedriskajā dzīvē. Esošajā devītā sasaukuma Parlamentā sieviešu skaits, kuras ieņem augsta līmeņa amatus, ir augstāks, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu: no 14 priekšsēdētāja vietniekiem 8 ir sievietes un 12 sievietes ieņem komiteju vadītāju amatus.
Uzzini vairāk par to, kā Eiropas Parlaments veicina dzimumu līdztiesību ES.
Atļauju piešķiršana zāļu un medicīnisko ierīču apritei ir ES kompetencē, izmantojot novērtēšanu un uzraudzību Eiropas zāļu regulatīvajā tīklā. Arī, kad zāles nonāk tirgū, autorizēto produktu drošības uzraudzība tiek turpināta.
ES tiesību aktos ir noteikti veselības un drošības standarti minimālajai darba ņēmēju aizsardzībai darba vietā: noteikumi par darba vietas aprīkojuma drošu izmantošanu, strādājošo grūtnieču un jauniešu darba aizsardzību, darbinieku pakļautību īpašo vielu vai apstākļu ietekmei darba vietā, piemēram, kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai, vai troksnim.
ES spēkā ir noteikumi, kas garantē augstu drošības līmeni visos pārtikas aprites posmos - produktu ieguvē, ražošanā, izplatīšanā, balstoties uz pieeju “no lauka līdz galdam”.
2018. gadā tika pieņemta jauna regula par veterinārajām zālēm, kas ierobežo antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, samazina pret antibiotikām rezistentu baktēriju nokļūšanas risku pārtikā un to pārnešanu no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Peldvietu ūdens direktīvas ietvaros dalībvalstis uzrauga peldvietu ūdens kvalitāti, veic baktēriju līmeņa pārbaudes.
ES nodrošina, ka ikvienam ES pilsonim, kam ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), īslaicīgi uzturoties kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir pieejama valsts nodrošinātā veselības aprūpe.
Uzzini vairāk par ES politiku un veiktie pasākumiem, lai uzlabotu sabiedrības veselību.
Parlaments ierosināja pasākumu kopumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kas veicinās cilvēka pakāpenisku reintegrāciju darba vietā, kā arī nodrošinās hroniski slimu un cilvēku ar ierobežotām iespējām labāku iekļaušanos kopējā darba tirgū.
2019. gadā EP deputāti apstiprināja Eiropas Pieejamības aktu, kas daudzus ikdienā lietojamus produktus un pakalpojumus, kā viedtālruņi, datori vai maksājumu termināļi, padarīs pieejamākus cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.