Divos Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (KPSP) ziņojumos tiek sniegts izvērsts pārskats par saikni starp klimata pārmaiņām un lauksaimniecību, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz okeāniem un ledāju kušanu. KPSP ziņojumu secinājumi tika prezentēti trešdien, 6. novembrī, Vides (ENVI), Attīstības (DEVE) un Zivsaimniecības (PECH) komiteju locekļiem.
Profesors Jim Skea sacīja, ka klimata pārmaiņas pastiprina zemes degradāciju (piemēram, erozija, piesārņojums, paskābināšanās utt.), kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē infrastruktūru un iedzīvotāju iztikas avotus. Labāka zemes apsaimniekošana var palīdzēt risināt klimata pārmaiņu problēmas, bet tā ir jāpapildina ar citām darbībām, piebilda profesors.
Doktors Jean-François Soussana atzīmēja, ka pārtikas sistēma veido starp piektdaļu un trešdaļu no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, ko rada cilvēku darbība. Tajā pašā laikā, klimata pārmaiņas ietekmē pārtikas nodrošinātību, samazinoties kviešu un kukurūzas kultūru ražas apjomiem. Doktors Soussana brīdināja, ka nākotnē mūsu pārtikas piegādes stabilitāte turpinās samazināties, jo ārkārtēju laika apstākļu apmērs un biežums palielināsies.
Pēc zinātnieku domām, jūras līmeņa celšanās paātrinās, galvenokārt Grenlandes un Antarktikas ledus straujākas kušanas rezultātā.
Profesors Hans-Otto Pörtner brīdināja, ka, darbojoties pēc „līdzšinējās pieejas” scenārija, jūras līmenis līdz 2300. gadam var celties apmēram par 5 metriem. Turklāt, sasilušos okeānu ūdeņos jūras iemītniekiem ir pieejams mazāk skābekļa un barības vielu, kas pakļauj pārtikas trūkuma riskam no zvejas atkarīgās vietējās kopienas.
Profesors Pörtner: "Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmes smagumu, ir jāpievērš uzmanība katrai sasilšanas pakāpei, katrs gads ir svarīgs, katra izdarītā izvēle [ir svarīga], un pats svarīgākais – izšķiroša nozīme ir politiskajai un sabiedriskajai gribai."