Oktobrī veiktajā EP Eirobarometra rudens aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts par vēlamajām EP darba prioritātēm. Pirmo reizi visbiežāk minētā atbilde visā ES ir cīņa ar klimata pārmaiņām (32%), tai seko cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību (31%), terorisma apkarošana (24%), kā arī bezdarba mazināšana (24%).
Latvijā aptaujātie cilvēki kā būtiskāko minējuši cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību (40%), ekonomikas izaugsmi un investīciju veicināšanu (27%), kā arī patērētāju tiesības un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (25%). Latvijā vides jautājumus kā svarīgākos minēja 15% aptaujāto pilsoņu, un tas ir otrais zemākais rādītājs ES pēc Bulgārijas (14%).
Vaicāti par vissvarīgākajām vides problēmām, aptaujātie visā Eiropā visbiežāk nosauca klimata pārmaiņas (52%), gaisa piesārņojumu (35%), jūras piesārņojumu (31%), atmežošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos (abus 28%). Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem turpretī visvairāk raižu sagādā atkritumu daudzuma palielināšanās (48%), sadzīves un komunālo atkritumu apsaimniekošana (31%) un klimata pārmaiņas (arī 31%). Aptaujas rezultāti arī liecina, ka seši no desmit eiropiešiem ir pārliecināti par jauniešu protestu ietekmi uz klimata politiku savas valsts un Eiropas līmenī.
Aicināti nosaukt vērtības, kuras būtu jāaizstāv Eiropas Parlamentam, aptaujātie kā visā Eiropā, tā arī Latvijā visbiežāk minēja cilvēktiesību aizsardzību visā pasaulē (attiecīgi 48% un 55%). Vārda brīvību minēja 38% aptaujāto visā ES un 40% respondentu Latvijā. Tāpat 38% visas ES pilsoņu uzskata, ka jāaizstāv vīriešu un sieviešu vienlīdzība, bet Latvijā tā domā 16% aptaujāto.
Atbalsts dalībai ES un nozīmīgāka loma Eiropas Parlamentam
59% eiropiešu savas valsts dalību ES uzskata par labu lietu (Latvijā - arī 59%), turklāt aizvien vairāk cilvēku vēlas nozīmīgāku vienīgās tieši ievēlētās ES institūcijas - EP - ietekmi. Latvijā tā domājošo īpatsvars kopš pavasara pieaudzis par 13 procentpunktiem un tagad sasniedz 69% (visā ES: +7 pp, 58%).
Kā visā Eiropā, tā arī Latvijā uzlabojies EP tēls iedzīvotāju acīs: kaut gan visbiežāk cilvēki norādījuši, ka tas ir neitrāls (46% visā ES, 60% Latvijā), 33% aptaujāto visā ES un 29% Latvijā sacījuši, ka tas ir pozitīvs. Gada laikā pozitīvo atbilžu īpatsvars Latvijā pieaudzis par sešiem procentpunktiem.
Jāatgādina, ka EP vēlēšanas visā ES, tai skaitā - Latvijā, notika šā gada maijā. Latvijas vēlētājus pārstāv 8 deputāti (te var lasīt par viņu prioritātēm). Šoreiz EP vēlēšanās piedalījās 33,5% balsstiesīgo, kas ir par 3,3 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.