Irāna: vai ES spēs iespaidot saspīlējuma samazināšanos un veicināt situācijas uzlabošanos?

Attiecības ar Irānu jau ilgstoši bijas sarežģītas, pastiprinoties Rietumu bažām par iespējamo kodolieroču ražošanu valstī. Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (KVRP), kas pazīstams kā vienošanās ar Irānu, tika panākts 2015. gadā, lai ierobežotu Irānas kodolieroču programmas attīstību.

Taču pēdējie notikumi, tostarp Irānas augstās militārās amatpersonas nāve, kas tika nogalināts Bagdādes lidostā ASV bezpilota lidaparātu trieciena rezultātā, ir noveduši pie konflikta bīstamas eskalācijas.

EP deputāti ar ES Augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borrelu 14. janvārī apsprieda pēdējos notikumus. Debašu ieraksts pieejams EP tīmekļa vietnē.

Lasīt tālāk, lai uzzinātu šodienas politiskās situācijas un konteksta novērtējumu, tai skaitā informāciju par kodolvienošanos un ES lomu.

Irānas kodolvienošanās

Kopīgais visaptverošais rīcības plāns – KVRP (Joint Comprehensive Plan of Action) ir vienošanās, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Irāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Vienošanos 2015. gada jūlijā parakstīja Irāna, Francija, Vācija, Lielbritānija, Ķīna, Krievija, ASV un ES.

Vienošanās stājās spēkā 2016. gada 16. janvārī pēc tam, kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka Irāna ir izpildījusi visas līgumu prasības par savu kodolprogrammu, tai skaitā arī punktu par galveno kodoliekārtu demontāžu.

ASV prezidents Donalds Tramps

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti paziņoja, ka ASV turpmāk nevar atbalstīt kodolvienošanos ar Irānu. 2018. gada janvārī prezidents Tramps paziņoja, ka ASV pārtrauks īstenot vienošanos, kamēr netiks novērstas tās “postošās nepilnības”. Neskatoties uz ES centieniem atrisināt domstarpības un kliedēt ASV bažas, Donalds Tramps 2018. gada maijā paziņoja, ka ASV izstājas no Irānas kodolvienošanās un atjauno visas pret Irānu vērstās sankcijas. Šīs sankcijas nozīmē, ka amerikāņu uzņēmumiem ir liegts veikt darījumus ar Irānu, savukārt ārvalstu uzņēmumiem, kas šādi rīkojas, iespējams piemērot ievērojamus naudas sodus un izolāciju no ASV banku un finanšu sistēmas.

ES turpināja aizstāvēt kodolvienošanos ar Irānu, norādot, ka tās pamatā ir stingra kodolpārbaude. Arī Starptautiskā atomenerģijas aģentūra vairākkārt apstiprināja, ka Irāna ievēro savas saistības saskaņā ar nolīgumu. Tāpat ES cenšas atbalstīt savus uzņēmējus, kuri turpina biznesa saiknes ar Irānu, lai uz tiem netiktu attiecināta ASV sodīšana.

Irāna sākotnēji turpināja ievērot vienošanos, tomēr pakāpeniski sākusi pārkāpt savas saistības attiecībā uz KVRP, piemēram, pārkāpjot urāna bagātināšanas pakāpes ierobežojumu.

Bīstama eskalācija

Saspīlējums attiecībās pieauga pēc tam, kad ASV janvāra sākumā paziņoja, ka bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādes lidostā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani (Qassem Soleimani). ASV varas iestādes paziņoja, ka Soleimani apdraudēja drošību un amerikas pilsoņus, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irānā un tuvējās valstīs.

Tūlīt pēc trieciena Irāna paziņoja, ka izstājas no KVRP vienošanās un ar ballistiskām raķetēm uzbruka divām karabāzēm Irākā, kurās dislocēti ASV karavīri.

Situācija vēl vairāk saasinājās pēc tam, kad Irāna 11. janvārī paziņoja, ka tā pieļautās kļūdas rezultātā notriekusi lidsabiedrības “Ukraine International Airlines” (UIA) lidmašīnu. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī. Pēc paziņojuma ielās izgāja Irānas iedzīvotāji, lai protestētu pret režīma rīcību.

ES loma

ES aicina apturēt situācijas eskalāciju. Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste svētdien mudināja Irānu atsākt ievērot savas saistības, kas paredzētas kodolvienošanās.

Parlaments turpina uzraudzīt situāciju Irānā un Tuvajos Austrumos un regulāri rīko debates par aktuālajiem jautājumiem un pieņem rezolūcijas projektus, lai pievērstu uzmanību konkrētai problemātikai. Piemēram, 2019. gada 19. decembrī EP deputāti pieņēma rezolūciju, ar kuru nosoda Irānas drošībnieku nesamērīgo spēka izmantošanu pret nevardarbīgiem protestētājiem. Parlaments gadu gaitā ir vairakkārt apliecinājis savu atbalstu Irānas KVRP nolīgumam.

Parlamenta delegācijas attiecībām ar Irānu priekšsēdētāja Cornelia Ernst (GUE/NGL, Vācija) sacīja: "Mums [ES] ir skaidri jānorāda ASV, ka Soleimani slepkavība ir starptautisko tiesību pārkāpums un konflikti Tuvajos Austrumos apdraud pasaules mieru. Mums irāņiem jāliek skaidri saprast, ka vardarbība ir pilnīgi nepareizs ceļš, kā appieties ar demonstrantiem. ES var būt un tai ir jāuzņemas svarīga moderatora loma."

Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētājs David McAllister (ETP, Vācija) sacīja: “Esmu ļoti nobažījies par pēdējiem vardarbīgajiem notikumiem Irākā pēc Irānas ģenerāļa Soleimani un Irākas milicijas komandiera Abu Mahdi al-Muhandi nesenās nāves. Tagad ir steidzami jāmazina spriedze [reģionā] un visām iesaistītajām pusēm jābūt ļoti atturīgām, lai pārtrauktu vardarbības un izrēķināšanās ciklu. Jāizvairās no turpmākās konfrontācijas un cilvēku dzīvību zaudēšanas. Tik ilgus gadus kopīgiem spēkiem apkarojot ISIS, un panāktais miers un stabilitāte Irākā un visā reģionā - tas viss ir likts uz spēles. Saglabāt koalīciju šajā sakarā ir izšķiroši.”

Ārlietu komitejas priekšsēdētājs aicināja ES turpināt atbalstīt KVRP nolīgumu, savukārt, Irānu ievērot savas saistības saskaņā ar kodolvienošanos.

Papildu informācija

• Eiropas Parlamenta Izpētes dienests: Irānas kodolvienošanās (2018. gada maijs)