Mazāk nekā puse ES ceļotāju zina par ES pasažieru tiesībām

Ziņa publicēta 15.01.2020
Eiropas Komisija šodien publicēja rezultātus Eirobarometra aptaujai par pasažieru tiesībām Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar aptauju 43 % no ES iedzīvotājiem, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojuši ar lidmašīnu, tālsatiksmes vilcienu, autobusu, kuģi vai prāmi (“ceļotāji”), zina, ka ES ir pieņēmusi noteikumus par pasažieru tiesībām.

Transporta komisāre Adina Veleana sacīja: “Eiropas Savienība ir vienīgā vieta pasaulē, kurā iedzīvotājus aizsargā pilns pasažieru tiesību kopums. Tomēr ne visi zina par šīm tiesībām, un tām vajadzētu būt vieglāk saprotamām un piemērojamām. Mūsu noteikumiem būtu arī jāsniedz pasažieriem un nozarei lielāka juridiskā noteiktība. Tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu modernizēt aviopasažieru un dzelzceļa pasažieru tiesības. Tagad Padomei un Eiropas Parlamentam ir ātri jāpanāk vienošanās, lai nodrošinātu, ka ES ceļotāji ir attiecīgi aizsargāti.”

Pasažieru tiesības ir noteiktas ES līmenī. Tās piemēro transporta pakalpojumu sniedzēji un ievērošanu pārrauga valstu struktūras. Starp valstīm pastāvošo atšķirību dēļ pasažieriem var būt grūti saprast, kā rīkoties un pie kā vērsties, jo īpaši tāpēc, ka pasažieri bieži šķērso ES robežu.

Komisija jau ir pastiprinājusi centienus padarīt pasažieru tiesības skaidrākas un palielināt informētību par tām. Komisija to ir darījusi ar leģislatīviem priekšlikumiem par aviopasažieru un dzelzceļa pasažieru tiesībām, pieņēmusi vadlīnijas un regulāri informējusi par attiecīgo judikatūru. Komisija ir arī uzsākusi kampaņu izpratnes uzlabošanai.

Citi aptaujas rezultāti:

  • 32 % no visiem respondentiem (ieskaitot tos, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nebija ceļojuši ar kādu no iepriekš minētajiem transporta veidiem) zina par pasažieru tiesību esību ES gaisa, dzelzceļa, autobusu un kuģu vai prāmju pārvadājumu jomā. Taču tikai 14 % ir informēti par tiesībām attiecībā uz gaisa pārvadājumiem, 8 % — dzelzceļa pārvadājumiem, 5 % — autobusu pārvadājumiem un 3 % — ceļošanai ar kuģi vai prāmi. Respondenti, kas ir ceļojuši ar vismaz vienu no minētajiem transporta veidiem, biežāk ir informēti par pasažieru tiesībām (43 % salīdzinājumā ar 32 %), bet šis rādītājs joprojām ir mazāks nekā 50 %.
  • To ceļotāju procentuālā daļa, kuri uzskata, ka transporta uzņēmumi pirms ceļošanas bija viņus labi informējuši par pasažieru tiesībām, katram transporta veidam ir atšķirīga: 40 % aviopasažieru, 29 % kuģu vai prāmju pasažieru, 26 % dzelzceļa pasažieru un 26 % autobusu pasažieru. Procentuālās daļas ir vēl zemākas, ja salīdzina, vai informācija saņemta ceļošanas laikā vai pēc tās. 
  • Respondenti, kuri saskārušies ar traucējumiem gaisa lidojumu laikā, biežāk ir iesnieguši sūdzības nekā tie, kas izmantojuši citus transporta veidus: 37 % gaisa pārvadājumu gadījumā salīdzinājumā ar 26 % autobusu pārvadājumu gadījumā, 24 % dzelzceļa pārvadājumu gadījumā un 18 % kuģu vai prāmju pārvadājumu gadījumā. Visos transporta veidos kopā — 26 %. Tie respondenti, kuru ceļojums tika neplānoti pārtraukts, bet kuri neiesniedza oficiālu sūdzību (72 %), visbiežāk to nedarīja, jo uzskatīja, ka tam nav nozīmes (45 %) vai ka atgūstamā naudas summa ir pārāk maza (25 %).
  • 53 % respondentu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bijuši traucējumi gaisa pārvadājumu laikā, norādīja, ka aviosabiedrība ir piedāvājusi palīdzību (vai nu pārtiku un dzērienus, vai alternatīvu lidojumu, naudas atmaksa, finansiālu kompensāciju, viesnīcu utt.) neatkarīgi no tā, vai pasažieri ir snieguši sūdzības. Tikai 43 % no aptaujātajiem dzelzceļa pasažieriem un 38 % no respondentiem, kas ceļojuši ar autobusu, kuģi vai prāmi, norādīja, ka transporta uzņēmumi ceļošanas traucējumu gadījumā piedāvājuši palīdzību.
  • 55 % respondentu, kuri sūdzējušies transporta uzņēmumam par traucējumiem, bijuši apmierināti ar to, kā viņu sūdzība risināta, bet tikai 37 % no tiem, kuriem bijuši ceļošanas traucējumi, bija apmierināti ar to, kā transporta uzņēmums viņus informējis par sūdzības procedūrām.
  • Lielākā daļa (81 %) respondentu, kuri ir pieprasījuši palīdzību personai ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām (t. i., 8 % respondentu), bijuši apmierināti ar transporta uzņēmuma atbildi. Mazāka daļa (60 %) respondentu bija apmierināti, ja viņi bija izmantojuši vairākus transporta veidus.

Turpmākie pasākumi

Aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā notiekošajās likumdošanas procedūrās saistībā ar dzelzceļaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• pasažieru un aviopasažieruMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• tiesībām, kā arī autobusu pasažieru tiesībukuģu un prāmju pasažieru tiesību un to aviopasažieru tiesību izvērtējumos, kuriem ir invaliditāte vai ierobežotas pārvietošanās spējas. Šajā saistībā tiks apsvērta multimodālo pārvadājumu pieejamība šiem pasažieriem, kā arī citiem ceļotājiem.

Vispārīga informācija

Aptauja notika no 2019. gada 19. februāra līdz 4. martam, un tās laikā tika aptaujāti 27 973 ES iedzīvotāji.

ES tiesību akts, kurš aizsargā pasažieru tiesības un nodrošina, ka pasažieri neapmaldās daudzajos valstu noteikumu līkločos, attiecas uz visiem transporta veidiem, un tas ir unikāls visā pasaulē, jo šāda pasažieru aizsardzība nav nodrošināta nevienā citā kontinentā.

Papildu informācija

Visi Eirobarometra aptaujas par pasažieru tiesībām rezultāti

Informācija par ES pasažieru tiesībām ir pieejama vietnē Tava Eiropa



‌Informācija no: http://bit.ly/2TplUjz