Drukāt

Triljonu eiro vērtais Eiropas plāns klimata aizsardzības finansēšanai

Ziņa publicēta 17.01.2020
Kā Eiropa plāno finansēt projektus klimata pārmaiņu novēršanai un atbalstīt reģionus, kurus pāreja uz ‘’zaļo’’ ekonomiku skars visvairāk?

Kopš Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu, ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis. Šonedēļ Eiropas Komisija nāca klājā ar detalizētu priekšlikumu par plāna finansēšanu. Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns ir izstrādāts, lai nākamajos desmit gados piesaistītu vismaz triljonu eiro publisko investīciju un privāto līdzekļu. Eiropas Parlamenta deputāti par iesniegto priekšlikumu diskutēja 14. janvārī Strasbūrā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Lai ES līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, ir nepieciešams nodrošināt nozīmīgas investīcijas ‘’tīrās’’ enerģijas tehnoloģijās. Lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt patlaban noteikto mērķi samazināt ES radīto siltumnīcefekta gāzes emisiju apjomu vismaz par 40%, saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem, būs nepieciešams investēt vēl 260 miljardu eiro katru gadu.


Uzzināt, pie kādiem risinājumiem strādā ES un Parlaments, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām.

No kurienes tiks nodrošināts finansējums

Aptuveni puse no nepieciešamiem līdzekļiem tiks nodrošināta no ES budžeta, izmantojot dažādus instrumentus, kas veicina klimata un vides projektus, piemēram, izmantojot lauksaimniecības fondus, Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), LIFE programmu.

Tas savukārt piesaistītu papildu 114 miljardus eiro dalībvalstu līdzfinansējuma veidā. Paredzēts, ka no InvestEU programmas un Modernizācijas un Inovācijas fondu (ETS) līdzekļiem tiks mobilizēti tptuveni 300 miljardi eiro privāto un publisko investīciju, un vēl 100 miljardi eiro būtu jāpiesaista, izmantojot jauno Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu (TPM). TPM ir rīks, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbalstu smagāk skartajiem reģioniem un kopienām, kuras ietekmē pāreja uz ‘’zaļo’’ ekonomiku, piemēram, reģioni, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms balstīsies uz trim finansējuma pīlāriem:

  • Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas saņems 7,5 miljardus eiro jaunu ES līdzekļu;
  • Programma InvestEU, kas investīcijās piesaistīs līdz 45 miljardiem eiro;
  • Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi, ko finansē no ES budžeta, lai investīcijās varētu piesaistīt vēl 25–30 miljardus eiro.

Plānots, ka visi šie instrumenti palīdzēs piesaistīt vismaz 100 miljardus eiro valsts un privātajās investīcijās - naudu, ko būs iespējams novirzīt darbinieku atbalstam, lai apgūtu jaunas darba prasmes nākotnē, atbalstam uzņēmumiem jaunu nodarbinātības iespēju radīšanā, investīcijām ‘’tīrā’’ enerģijā un māju siltumizolācijā.

Fonda investīcijas īpaši palīdzēs tiem reģioniem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, kas joprojām nodrošina aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā ražotās enerģijas apjoma ES. ES ogļu nozarē tiek nodarbināti 238 000 cilvēki vairāk nekā 100 Eiropas reģionos - no Polijas līdz Spānijai. Darbības tieši ir saistītas ar ogļu raktuvēm un spēkstacijām. 2015. gadā 12 dalībvalstīs bija 128 ogļraktuves un 21 dalībvalstī - 207 ogļu spēkstacijas.

“Tas ir vēstījums ogļračiem Astūrijā, Rietumu Maķedonijā vai Silēzijā, kūdras ieguvējiem Īrijas vidienē, Baltijas reģioniem, kas atkarīgi no degakmens ieguves nozares, un daudziem citiem. Mēs zinām, ka jums nākas saskarties ar straujāku parēju ceļā uz klimata neitralitāti. Un mēs apzināmies, ka jaunā nākotnes perspektīva - tīrāka - kopumā varētu būt apsveicama, taču ceļš uz to šodien šķiet biedējošs. Šis Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms vismaz 100 miljardu eiro apmērā ir kā apliecinājums, ka šajā pārejas periodā ES ir kopā ar jums,” iepazīstinot deputātus ar priekšlikumu, sacīja Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, kurš atbild par Eiropas Zaļo kursu.

EP deputātu reakcijas

Siegfried Mureșan (ETP, Rumānija) aicināja nodrošināt pietiekami daudz līdzekļu, lai mazinātu pārejas posma sekas. “Tam arī nevajadzētu ietekmēt esošās politikas jomas - ne kohēziju, ne lauksaimniecību, ne pētniecību un inovācijas. Tā ir papildu prioritāte, un tai ir jānodrošina papildu līdzekļus.”

“Mums jāapsver nepieciešamība nodrošināt jaunu finansējumu, lai atbalstītu šīs sociālās un ekoloģiskās transformācijas īstenošanu,” sacīja Iratxe García Pérez (S&D, Spānija). Deputāte vēlas, lai vismaz 30% no nākamā ES daudzgadu budžeta tiktu novirzīti klimata pārmaiņu problēmu risināšanai.

Dragoș Pîslaru (politiskā grupa ‘’Renew Europe’’, Rumānija): “Es aicinu visas dalībvalstis izmantot šos instrumentus un fokusēties uz investīcijām svarīgākajā Eiropas resursā - pilsoņos.”

Niklas Nienaß (EBA/Zaļie, Vācija): "Mēs varam atbalstīt šo priekšlikumu, ja tas paredz skaidru un taisnīgu pāreju ar konkrētiem plāniem par pakāpeniskām izmaiņām visiem ogļu ieguves reģioniem."

“Nav īstas pārliecības, no kādiem avotiem tiks nodrošināti nepieciešamie līdzekļi,” sacīja Gianantonio Da Re (ID, Itālija). “Ir jāatrisina arī jautājums par kritērijiem fondu saņēmējiem un tas, kā līdzekļi tiks sadalīti.”

Arī Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johan Van Overtveldt (EKR, Beļģija) norādīja uz skaidras izpratnes trūkumu par to, no kādiem avotiem tiks nodrošināta daļa no nepieciešamajiem līdzekļiem. “Mēs atbalstām aprites ekonomiku, bet iestājamies pret“ finansējuma un naudas pārstrādi”. Mēs neatbalstām finansiālus piedzīvojumus.”

Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Younous Omarjee (GUE, Francija) sacīja: “Mums ir jāsamazina sociālās izmaksas un jāatbalsta reģioni šajā taisnīgajā pārejā.”

Debašu ierakstu var noskatīties EP tīmekļa veitnē.

Komisijas priekšlikumu tagad izskatīs atbildīgajās EP komitejās, kur EP deputāti veiks padziļinātu analīzi un iesniegs grozījumus, lai to uzlabotu. Pēc tam, kad Parlaments pieņems savu nostāju, tiks uzsāktas sarunas ar ES Padomi par teksta gala variantu.

Ats.: 20200109STO69927

Informācija no: http://bit.ly/30uIbxZ
  

« atpakaļ