22. janvāra Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas (BUDG) sēdē EP deputāti apsprieda ar ES budžeta komisāru Johanesu Hānu ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam jeb Daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Diskusijas laikā EP deputāti, kuri pārstāv Parlamentu starpinstitūciju sarunās par nākamo daudzgadu budžetu, pauda bažas, ka Komisijas sākotnējais budžeta priekšlikums par to, kā ES vajadzētu tērēt savus līdzekļus nākamajos septiņos gados, vairs nav sabalansēts.
Eiropas Komisija publicēja savu budžeta priekšlikumu sarunām 2018. gada maijā. Jaunais Komisijas sastāvs Urzulas fon der Leienas vadībā uzsāka darbu 2019. gada 1. decembrī, pasludinot jaunās politikas prioritātes, piemēram, Eiropas Zaļais kurss ar Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kuram nepieciešams nodrošināt investīciju finansēšanu.
Deputāts Jan Olbrycht (ETP, Polija), viens no Parlamenta DFS sarunu vedējiem, kas ir atbildīgs par izdevumu sadaļu, kā arī José José Manuel Fernandes (ETP, Portugāle), kurš ir līdzziņotājs par ES pašu resursiem, norādīja uz pastāvošām neatbilstībām.
“Ņemot vērā pasludināto Eiropas Zaļo kursu un jaunās Komisijas uzņemtās saistības, budžeta priekšlikums jums ir jāatjauno, jāveic vismaz tehnisks precizējums, lai pārskatītu prognozētos datus, saistībā ar jaunām darbībām un jaunām prioritātēm. Mēs vienmēr esam uzsvēruši - jaunām prioritātēm ir nepieciešami jauni papildu finanšu līdzekļi,” sacīja deputāts José Manuel Fernandes.
Deputāte Margarida Marques (S&D, Portugāle), kura ir līdzziņotāja par izdevumu sadaļu un ir viena no EP DFS sarunu vedējiem, piebilda, ka Komisijai ir jāpaskaidro, vai šobrīd uz sarunu galda ir divi dažādi dokumenti.
Nepiekrītot deputātu aicinājumam mainīt Komisijas DFS priekšlikumu, komisārs Hāns atzina, ka Taisnīgas pārkārtošanās fondam ierosinātie 7,5 miljardi eiro “ir papildu līdzekļi” un tos ir jāuzskata par jaunu finansējumu.
Deputāts no Vācijas Rasmus Andresen (Zaļie/EBA), viens no EP DFS sarunu vedējiem, uzsvēra, ka “mums būs jāatrod veids izskatīt priekšlikumu daudzgadu budžetam un Eiropas Zaļā kursa priekšlikumu kā vienotu pakotni, un tam ir nepieciešams īstenot turpmākus pielāgošanas pasākumus”.
Tāpat kā Eiropas Komisija, arī Eiropas Parlaments jau laiku iepriekš sagatavoja savu priekšlikumu daudzgadu budžetam. Parlaments vēlas nodrošināt investīciju budžetu laikposmam pēc 2020. gada, lai īstenotu ES politiskās saistības un nākotnes plānus, piemēram, pētniecības jomā un cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī nodrošināt, lai nepieļautu finansējuma pārrāvumu ES galveno politiku realizācijā, piemēram, kopējā lauksaimniecības politika un atbalsts mazāk attīstītiem reģioniem.
Priekšlikumā ietverta ieņēmumu sadaļas reforma, kas paredz, ka ES nepieciešami vairāk pašu ienākumu resursi, piemēram, jauna kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) (ieskaitot lielu uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem digitālajā nozarē), ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un nodoklis par plastmasas iepakojuma izmantošanu. Mērķis ir apvienot resursus ES līmenī, lai varētu atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem un risināt jautājumus, kas rūp eiropiešiem, uzlabojot viņu dzīvi.
Valérie Hayer (politiskā grupa ‘’Renew Europe’’, Francija), EP atbildīgā līdzziņotāja par ES pašu resursiem, jautāja komisāram Hānam, vai sarunās ar Padomi, kas joprojām nav skaidri definējusi savas prioritātes nākamajam daudzgadu budžetam, ir panākts progress attiecibā uz EP priekšlikumiem ES pašu resursu jomā.
Komisārs Hāns apliecināja, ka, attiecībā uz nodokli par plastmasas iepakojuma izmantošanu un ieņēmumiem no ETS, idejas virzās uz priekšu.
Saskaņā ar 2019. gada oktobrī veikto EP Eirobarometra aptauju gandrīz 60% respondentu no visām ES dalībvalstīm savas valsts dalību ES uzskata par labu lietu, un vēlas, lai Parlamentam būtu lielāka ietekme. Vaicāti par vēlamajām EP darba prioritātēm, eiropieši vēlas, lai ES sadarbotos tādos pārrobežu jautājumos kā klimata pārmaiņas un terorisma apkarošana.