Gijs Ferhofštats par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām: “Mums jābūt tālejošiem mērķiem”

Viens no izstāšanās līguma mērķiem ir aizsargāt pilsoņu tiesības. Kā tiks nodrošināta šo tiesību aizsardzība?

Pilsoņu tiesības tiks nodrošinātas vairākos līmeņos. Pirmkārt, paša izstāšanās līguma ietvaros. Eiropas Parlamentam izstāšanās līguma tekstā izdevās iekļaut visu pabalstu un tiesību uz sociālo nodrošinājumu saglabāšanu, kā arī topošo bērnu tiesību aizsardzību un Eiropas Kopienu tiesas pārraudzību.

Otrkārt, mēs arī nodrošinājām pilsoņu tiesības ES norēķinu shēmas īstenošanas līmenī, ko ir ieviesusi Apvienotā Karaliste. Piemēram, mēs nodrošinājām, ka pilsoņiem vairs nav jāmaksā nodeva, lai iegūtu pastāvīgu statusu, mēs nodrošinājām, ka katrai ģimenei ir nepieciešams iesniegt tikai vienu pieteikumu, kā arī panācām atvieglotas prasības attiecībā uz dokumentiem, kas jāiesniedz, lai apliecinātu dzīvesvietu.

Un vēl ir trešais līmenis, kurš apliecina Apvienotās Karalistes iestāžu garantijas taisnīgai īstenošanai gan attiecībā uz izstāšanās līgumu, gan uz ES norēķinu shēmu - tā saucamā pilsoņu tiesību praktiskā puse.

Joprojām pastāv daži neatrisināti jautājumi, piemēram, nepieciešamība pēc fiziska dokumenta un patiesi neatkarīgas uzraudzības iestādes. Bet Eiropas Parlaments ir apņēmies izmantot sarunas par nākotnes attiecībām kā iespēju, lai vēl papildus nodrošinātu pilsoņu tiesību ievērošanu praksē.

Lielbritānija izstājas no ES 31. janvārī, bet tas, protams, nenozīmē sadarbības beigas. Kā jūs redzat turpmākās ES un Lielbritānijas attiecības?

Ideālā gadījumā ES - Apvienotās Karalistes attiecibām būtu jāpārsniedz brīvās tirdzniecības līguma formātu ar Lielbritāniju. Ne tikai “nulles līmeņa tarifi” un “kvotas nulles līmenī”, bet arī “līdz nullei samazināts dempings”; tas nozīmē, ka mūsu turpmākajās tirdzniecības attiecībās tiks pilnībā ievēroti mūsu Eiropas sociālie un vides standarti.

Ja mēs to varam sasniegt, cerams, ka starp ES un Apvienoto Karalisti būs pietiekams savstarpējās uzticības līmenis, lai virzītos uz reālu asociācijas nolīgumu, kurā būtu iekļauts ne tikai ekonomiskais pīlārs, bet arī sadarbība policijas jomā, aizsardzības, izlūkdatu apmaiņas un ārlietu jautājumos. Es domāju, ka mums jābūt tālejošiem mērķiem, jo jaunajā pasaules kārtībā ES un Lielbritānija patiešām varētu savstarpēji sniegt atbalstu.

Kā jūs redzat Eiropas Parlamenta lomu turpmāko attiecību uzturēšanā ar Lielbritāniju?

Eiropas Parlaments tiks iesaistīts sarunās par turpmākajām attiecībām: tā saucamo EP ''Brexit'' koordinācijas grupu no 1. februāra aizstās EP ‘’Brexit'' vadības grupa.

Mums nepieciešams nodrošināt Apvienotās komitejas darbības parlamentāro uzraudzību. Apvienotā komiteja, kurā darbosies Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Komisijas pārstāvji, pieņems attiecīgus lēmumus par izstāšanās līguma interpretāciju, ieskaitot pilsoņu tiesības. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments, kopā ar Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātu, nodrošinātu demokrātisku pārraudzību par to, ko un kā lemj Apvienotā komiteja.

Papildu informācija

• Seko EP debatēm un balsojumam par izstāšanās līgumu tiešraidē (2020. gada 29. janvārī) 
• EP deputāts Gijs Ferhofštats (Guy Verhofstadt)