Debatēs ar Horvātijas valsts sekretāri Eiropas lietās Nikolinu Brnjaču, kas pārstāvēja Padomes prezidentūru, Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ES galveno Brexit sarunvedēju Mišelu Barnjē Eiropas Parlaments izvērtēja izstāšanās procesa līdzšinējo norisi un ieskicēja turpmākos uzdevumus.
Komentējot balsojuma vēsturisko nozīmi, vairums politisko grupu pārstāvju uzsvēra, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nav ES un Lielbritānijas attiecību beigas, jo saites, kas saista Eiropas tautas, joprojām ir spēcīgas un saglabāsies. Viņi minēja arī, ka no Brexit var daudz mācīties ES nākotnes veidošanai, kā arī pateicās Lielbritānijai un tās deputātiem par ieguldīto darbu.
Vairums runātāju brīdināja, ka sarunas par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām būs sarežģītas, īpaši, ņemot vērā pašlaik noteiktos izstāšanās nolīguma termiņus.
Debašu izvilkumus varat noklausīties, klikšķinot zemāk:
EP Brexit vadības grupas koordinatora Gija Ferhofštata (RE, BE) ievadruna
Politisko grupu pārstāvju pirmās replikas
EP deputātu debates (1. daļa)
EP deputātu debates (2. daļa)
EP deputātu debates (3. daļa)
EP priekšsēdētāja Dāvida Sasoli paziņojums
Eiropas Parlaments un turpmākās attiecības ar Lielbritāniju
Parlamenta Apvienotās Karalistes koordinācijas grupa, kuru vada Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dāvids Makalisters (EPP, DE), uzturēs sakarus ar ES Darba grupu attiecībām ar Apvienoto Karalisti un sadarbosies ar EP Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju.
EP cieši sekos līdzi sarunuvedēja Mišela Barnjē darbam un turpinās ar rezolūciju starpniecību ietekmēt sarunas. Eiropas Parlamentam būs arī galīgā teikšana uz ES-AK sadarbības nolīguma apstiprināšanu.
Citāts
Pēc vēsturiskā balsojuma EP priekšsēdētājs Sasoli teica: “Atskārta par šodien notikušo mani dziļi skumdina. Piecdesmit integrācijas gadus nevar tik vienkārši aizslaucīt. Tagad mums būs smagi jāstrādā, lai izveidotu jaunas attiecības, allaž pirmajā vietā liekot iedzīvotāju intereses un viņu tiesību aizsardzību. Tas nebūs vienkārši. Mūsu turpmākās attiecības daudzkārt tiks pārbaudītas. To zinājām jau kopš Brexit pirmsākumiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka mēs spēsim pārvarēt jebkādas domstarpības un vienoties par kopīgiem risinājumiem”.
Nākamie soļi
Lai stātos spēkā, izstāšanās nolīgums ar kvalificētu balsu vairākumu jāapstiprina Padomē (balsojums 31. janvārī).
Pārejas periods, kas sākas 1. februārī, noslēdzas 2020. gada decembra beigās. Nolīgums par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām būs jāpieņem pirms pārejas posma noslēgšanās, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Pārejas posmu var pagarināt vienu reizi uz termiņu no viena līdz diviem gadiem, bet tādā gadījumā lēmums par to jāpieņem ES un AK apvienotajai komitejai līdz 2020. gada 1. jūlijam.
Parlamentam būs jāapstiprina visi turpmākie attiecību nolīgumi. Ja šāds nolīgums skars dalībvalstu kompetences, tas būs jāapstiprina arī dalībvalstu parlamentiem.
Juridiskais konteksts
Balsojums plenārsēdē pēc ratifikācijas procesa noslēgšanas Apvienotajā Karalistē, ievērojot Konstitucionālo lietu komitejas pagājušajā nedēļā pieņemto ieteikumu.
Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā ES pilsoņus Apvienotajā Karalistē un Lielbritānijas pilsoņus ES dalībvalstīs, kā arī viņu ģimenes. Saskaņā ar tā noteikumiem, sociālā nodrošinājuma tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un pilsoņu tiesības tiek garantētas uz visu mūžu. Visām attiecīgajām administratīvajām procedūrām jābūt pārredzamām, vienkāršām un viegli pieejamām. Paredzēts, ka šo nosacījumu ieviešanu un piemērošanu no AK puses uzrauga neatkarīga iestāde, kuras pilnvaras ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas pilnvarām.