Saistību izpilde izaugsmes un nodarbinātības jomā. Komisija iepazīstina ar 2011. gada ieteikumiem konkrētām valstīm

Ziņa publicēta 07.06.2011
Briselē, 2011. gada 7. jūnijā. Komisija ir pieņēmusi 27 ieteikumu kopumus — pa vienam katrai dalībvalstij, kā arī vienu ieteikumu kopumu visai eiro zonai, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot ekonomikas un sociālo politiku uzdevumu risināšanai izaugsmes, nodarbinātības un publisko finanšu jomā.

Šogad dalībvalstis un Komisija jau tika vienojušās par 10 galvenajām prioritātēm, ar ko jānodarbojas krīzes apstākļos, lai sagatavotu ceļu ilgtspējīgākai ekonomikai. Tā kā situācija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, Komisija šodien iesaka mērķtiecīgus pasākumus katrai no dalībvalstīm. Tam būtu jāpalīdz ikvienai valstij nākamajos 12 līdz 18 mēnešos pievērsties stratēģiskām svirām, un tā atbalstīt arī ES ekonomiku kopumā.

"ES ekonomika ir ļoti sarežģītā situācijā.Atveseļošanās vēršas plašumā, taču visā kontinentā tā ir ļoti nevienmērīga, kā arī saglabājas daudz neskaidrību," saka priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. "Martā dalībvalstis vienojās par nozīmīgu saistību kopumu nākamajiem 12 līdz 18 mēnešiem.Tagad tām jāgādā par to pienācīgu izpildi valsts līmenī katrai valstij piemērotā veidā.Ar šodienas ieteikumiem konkrētām valstīm, kuri ir mērķtiecīgi un izmērāmi, Komisija sniedz dalībvalstīm vērtējumu par šo valstu plāniem. Mēs zinām, ka mūsu pašu kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšana dažkārt nozīmē smagu izvēli.Taču šie centieni, ja tiem pievēršas nopietni un visi kopā, ļaus Eiropai pārvarēt krīzi un pasargāt mūsu nākotnes labklājību."

Šie ieteikumu kopumi ir daļa no "Eiropas pusgada" kurā — šogad pirmoreiz — dalībvalstis un Komisija koordinējušas ekonomikas un budžeta politiku. Pēc tam, kad dalībvalstis bija vienojušās par priorotātēm ES līmenī, tās iepazīstināja ar valsts programmām, kuras Komisija tagad ir pilnībā novērtējusi saistībā ar saviem pielāgotajiem, mērķtiecīgajiem un izmērāmajiem ieteikumiem. 

Kopumā dalībvalstis ir centušās atspoguļot savās programmās ES prioritātes, par kurām panākta vienošanās, un to makroekonomiskie pieņēmumi vispārējos vilcienos ir reālistiski. Tomēr valstu programmām bieži vien pietrūkst vēriena un savdabības. Daudžam dalībvalstīm pamatīgāk jāpievēršas fiskālajai konsolidācijai, vienlaikus saglabājot izaugsmi veicinošus pasākumus (attiecībā uz pētniecību un inovācijām, uzņēmējdarbības vidi, konkurenci pakalpojumu jomā). Darba tirgū jāvelta vairāk pūļu darbaspēka līdzdalības palielināšanai, strukturālā bezdarba apkarošanai, jaunatnes bezdarba un izglītošanās agrīnas pārtraukšanas samazināšanai, kā arī tam, lai nodrošinātu, ka algas atbilst produktivitātei.

Pamatinformācija

Ieteikumu pieņemšana konkrētām valstīm 2011. gadam iezīmē priekšpēdējo soli sešu mēnešu periodā — tā sauktajā "Eiropas pusgadā" —, kad notiek intensīva ekonomikas politikas koordinēšana starp ES un dalībvalstīm. Tas sākās janvārī, kad Komisija iepazīstināja ar savu Gada izaugsmes pētījumu, kurā izklāstītas ES ekonomikas politikas prioritātes nākamajam gadam. Marta Eiropadomē šīs prioritātes atbalstīja valstu un valdību vadītāji. Aprīlī un maijā dalībvalstis iesniedza stabilitātes un konverģences programmas (par publiskajām finansēm) un valsts reformu programmas (par strukturālajām reformām un izaugsmes veicināšanas pasākumiem), savukārt Komisija uz to pamata sagatavoja ieteikumus konkrētām valstīm. Arī 23 dalībvalstu — "Euro plus" pakta dalībnieču saistības Komisija novērtēja kā daļu no šā procesa un iekļāva savos ieteikumos.

Ieteikumus ir paredzēts ieviest dalībvalstīs 12 līdz 18 mēnešu laikposmā. Tie aicina nekavējoties pievērsties pasākumiem, kas sekmēs progresu ES ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā, ņemot vērā šīs stratēģijas grandiozos mērķus visas ES mērogā, kā arī atsevišķās valstīs, kuri nodarbinātības, inovāciju, izglītības, enerģētikas un sociālās integrācijas jomās jāsasniedz līdz šīs dekādes beigām visā ES.

Ieteikumi ir ES ieguldījums valstu politikas veidošanā. Dalībvalstis saglabā atbildību par savas ekonomikas politikas un budžeta izveidi. Taču tagad tiek plaši atzīta mūsu savstarpējā atkarība ES vispār un eiro zonā jo īpaši. Tāpēc dalībvalstis parakstīja kopēju ES ekonomikas prioritāšu kopumu, kuru apņēmās ieviest valstu līmenī.

Ieteikumus apstiprinās valstu un valdību vadītāji, un tas apliecinās ES kopējo ekonomikas pārvaldību, kā arī to, ka ES ir vienota ekonomikas telpa — daudz vairāk nekā 27 nošķirtu ekonomiku summa.  Uzsākot pirmo "Eiropas pusgadu", ES atzīst savstarpējo ekonomisko atkarību un sniedz kopīgus norādījumus ikvienai dalībvalstij par tās turpmāko budžeta, ekonomikas un sociālo politiku.

Katrs ieteikumu kopums pamatojas rūpīgā ikvienas dalībvalsts ekonomiskās situācijas analīzē, kas aplūkota šodien publicētajos dienestu darba dokumentos. Makroekonomiskie pieņēmumi novērtēti salīdzinājumā ar Komisijas pavasara ekonomikas prognozi. Programmās minētie valstu pasākumi tika rūpīgi izpētīti, lai saprastu, vai tie sniedz atbilstošu atbildi uz jautājumiem, kas rodas, risinot pašreizējos uzdevumus.

Turpmākie pasākumi

Ieteikumus apspriedīs un apstiprinās Eiropadome 23.–24. jūnijā pēc apspriešanās ar ECOFIN un EPSCO padomi. Komisija un dalībvalstis visu nākamo gadu pārraudzīs to ieviešanu rūpīgā un pastāvīgā salīdzinošas pārskatīšanas procesā. Komisija novērtēs progresu ES līmenī savā nākamajā gada izaugsmes pētījumā 2012. gada janvārī un — attiecībā uz katru dalībvalsti — nākamajā ieteikumu kopumā konkrētām valstīm 2012. gada jūnijā.

Papildu informācija

Bieži uzdotie jautājumi MEMO/11/382

MEMO Eiropas jaunā ekonomikas pārvaldība

Tīmekļa vietne Europe 2020

Kontaktpersonas :

     Pia Ahrenkilde Hansen  (+32 2 295 30 70+32 4 98 953 070

     Simon O'Connor  (+32 2 296 73 59)  - +32 4 607 67 359

     Amadeu Altafaj (+32 2 295 26 58) - +32 4 989 52 658

     Cristina Arigho (+32 2 298 53 99) - +32 4 989 82 118