Turpmākās ES un Lielbritānijas attiecības: nākamie soļi

ES un Apvienotā Karaliste saskaras ar daudziem kopīgiem globāliem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņu problēmu risināšana un terorisma apkarošana. Kopīgs darbs šo jautājumu risināšanā nodrošina būtisku ieguvumu abām pusēm.

Lai arī sarunas par izstāšanās līgumu ir notikušas, panāktās vienošanās attiecas, galvenokārt, uz savstarpēju pilsoņu tiesību aizsardzību - ES pilsoņu Lielbritānijā un Lielbritānijas pilsoņus ES valstīs, finanšu saistībām, kādas Lielbritānija ir uzņēmusies vēl kā ES dalībvalsts, kā arī robežu jautājumiem (īpaši jūtīgs jautājums par robežu starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku).

Turpmākās attiecības citās jomās būs atsevišķa līguma daļa. Kad Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstāsies no Eiropas Savienības, sāksies sarunas par turpmāko sadarbību.

Ko ietvers līgums par nākotnes attiecībām

Jebkurā līgumā par nākotnes attiecībām paredzēts iekļaut jautājumus, kas reglamentēs sadarbību dažādās jomās, sākot no aizsardzības un terorisma apkarošanas līdz videi, pētniecībai, izglītībai u.c.

Viena no turpmāko sarunu prioritātēm ir nosacījumi un principi turpmākai tirdzniecības sadarbībai, ieskaitot jautājumus par iespējamiem tarifiem un produktu standartiem, vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšana, tirdzniecības strīdu risināšana.

Pilsoņi

Izstāšanās līgums aizsargā pilsoņu tiesības. ES pilsoņiem Lielbritānijā un britiem ES nodrošinātas tiesības turpināt strādāt un dzīvot valstī, kurā viņi dzīvo šobrīd. Tomēr vēl ir jāatrisina vairāki būtiski jautājumi: Eiropas Parlaments pauž bažas attiecībā uz pārvietošanās brīvību un veselības aprūpes segumu ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē.

Laika grafiks

Saskaņā ar izstāšanās līgumu paredzēts pārejas periods līdz 2020. gada beigām. Pārejas perioda laikā Apvienotajai Karalistei saglabāsies piekļuve vienotajam tirgum, uz to attieksies ES normatīvi, lai gan Lielbritānijai vairs nebūs iespējas piedalīties jauno ES likumu izstrādē. Pārejas periodā Lielbritānija turpinās veikt iemaksas ES budžetā, bet tā vairs nevarēs ietekmēt 2020. gadā notiekošo sarunu gaitu par ES budžetu 2021. gadam un ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam.

Abu pušu mērķis ir noslēgt sarunas pirms pārejas perioda beigām. Pārejas posmu var pagarināt vienu reizi uz termiņu no viena līdz diviem gadiem, bet tādā gadījumā lēmums par to jāpieņem ES un AK apvienotajai komitejai līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Ja līdz pārejas perioda beigām vienošanās netiks panākta, ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecība noritētu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.

Kādi pasākumi tiek veikti, lai mazinātu negatīvo ietekmi gadījumā, ja vienošanās netiks panākta.

Kā notiek sarunas

Sarunas ES vārdā vadīs bijušais ES komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier), pamatojoties uz Eiropadomes izdotajām pamatnostādnēm. Mišels Barnjē vadīja arī sarunas ar Lielbritāniju par izstāšanās līgumu.

EP deputāti var ietekmēt sarunas, pieņemot rezolūcijas, kurās nosaka Parlamenta nostāju un prasības. Eiropas Parlaments ir izveidojis Apvienotās Karalistes kontaktgrupu Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētāja Deivida Makalistera (David McAllister) (ETP, Vācija) vadībā, lai uzturētu sakarus ar ES sarunu vedēju Mišelu Barnjē un koordinētu iesaistīto Eiropas Parlamenta komiteju pienesumu.

Jebkurš līgums var stāties spēkā tikai tad, ja to apstiprina Eiropas Parlaments un Padome. Atšķirībā no izstāšanās līguma, iespējams, līgumu par turpmākajām attiecībām būs jāapstiprina dalībvalstu parlamentiem, ja tas attieksies uz jomām, kurās kompetenci ES dala ar dalībvalstīm. Līgums būs jāapstiprina arī Apvienotai Karalistei.

Eiropas Parlamenta nostāja

Eiropas Parlaments jau 2019. gada septembrī pieņemtajā rezolūcijā norādīja, ka sarunām par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām būtu nepieciešamas nodrošināt stingrus drošības pasākumus un vienlīdzīgas konkurences apstākļus, ar mērķi aizsargāt ES iekšējo tirgu un izvairīties no situācijas, kurā ES uzņēmumi potenciāli varētu nonākt negodīgas konkurences apstākļos. EP deputāti rezolūcijas projektā uzsvēra, ka Eiropas Parlaments noraidīs jebkuru brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurā nebūs iestrādāti šādi aizsardzības līmeņi.

Papildu informācija

• Eiropas Komisijas tīmekļa vietne: ‘’Brexit’’ sarunas 
• ES Padomes tīmekļa vietne: ‘’Brexit’’