“Dialoga uzsākšana ar sociālajiem partneriem par Kohēzijas politikas ieguldījumiem pēc 2020.gada ir būtisks atskaites punkts investīciju plānošanas procesā un Latvijas ES fondu plānošanas dokumentu izstrādē. Savlaicīga nākamā plānošanas perioda uzsākšana būs iespējama tikai pie kopīga labi koordinēta un savstarpējā uzticībā balstīta darba,” norāda Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika nav savietojama ar šī brīža teritoriālās un sociālās nevienlīdzības rādītājiem. Kohēzijas politika jau ir daudz palīdzējusi, lai šīs plaisas mazinātu, bet turpmāk Latvijai nepieciešama vēl mērķtiecīgāka investīciju politika nevienlīdzības mazināšanā, nākamajā septiņgadē uzsvaru liekot uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju un produktivitāti.
Ņemot vērā demogrāfijas un darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka panākt būtisku tālāku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē visās nozarēs. Jādomā arī par plašāku finanšu instrumentu izmantošanu, nodrošinot ieguldījumus pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Uz tikšanos FM aicināti pārstāvji no Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes un Reģionālo attīstības centru apvienības.
Paralēli 12. un 13.februārī notiek arī FM un nozaru ministriju tehniskās konsultācijas ar Eiropas Komisiju par Latvijas izaicinājumiem un stratēģisko redzējumu konkurētspējas un teritoriālas attīstības jomās Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
Esošā ES fondu plānošanas perioda ieviešana vēl rit pilnā sparā un turpināsies līdz 2023.gadam. Tikmēr notiek aktīva gatavošanās nākošajam ES fondu plānošanas periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam. Jāuzsver, ka jauno ES fondu programmu izstrādes ātrumu ietekmēs vairāki paralēli procesi – vienošanās par kopējo ES budžeta ietvaru un regulējumu, sarunu process starp Eiropas Komisiju un Latviju par ieguldījumu prioritātēm, kā arī nacionālo plānošanas dokumentu izstrāde, kas būs pamats ES fondu ieguldījumiem jaunajā plānošanas periodā.
Informācijas sagatavotāja:
Madara Aldiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656,
E-pasts: madara.aldina@fm.gov.lv